Kas ir Līgo bez alus? Kā Ziemassvētki bez egles vai Lieldienas bez olām. Bet cik daudz mēs zinām par šo iecienīto un latviešiem tradicionālo dzērienu? Uz jautājumu, kas ir alus galvenā sastāvdaļa, vairums atbildētu – apiņi. Jā, tā tas ir mūsdienās, tomēr lielākā daļa alus vēstures un šī dzēriena evolūcija ir notikusi bez apiņiem.
Aptuveni 8000 gadu alu darināja no dažādiem augiem vai garšvielām - kadiķa, koriandra, egles un rozmarīna. Šos dzērienus bez apiņiem tagad sauc par “Gruit” vai “Gruut”. Mūsdienās vairs nav daudz alus darītavu, kuras neizmanto apiņus. Nenoliedzams ir fakts, ka tieši apiņu izmantošana alus gatavošanā šim dzērienam ļāva iekarot pasaules slavu.
Zināmais pierakstītais fakts par apiņu izmantošanu alum ir minēts 822. gadā, kad franču mūki Pikardijā pirmo reizi šo augu izmantoja alus brūvēšanā. Ja ņem vērā alus vēsturi, kas ir vismaz 10 000 gadu sena, tad apiņu izmantošana notikusi pavisam nesen. Lai pasvītrotu gatavotā alus pamata sastāvdaļas, ražotāji bieži vien uz alus etiķetes drukā vārdu “houblon”. Tas ir apiņu franciskais nosaukums.
Apiņus iedala rūgtajos un aromātiskajos apiņos, un šī atšķirība ir saistīta ar trim apiņu komponentiem: alfa skābi, beta skābi un ēteriskajām eļļām. Jo mazāk alfa skābes, jo konkrēta apiņu šķirne ir piemērotāka alus aromatizēšanai. Japāņu alum tradicionāli pievieno abu veidu apiņus, tāpēc šim alum it kā piemīt mītiska spēja mūs padarīt laimīgākus.
Pirmais. Alus iepakojums - skārdene. Pirmo zināmo alu skārdenē ražoja “Krueger” alus darītava 1933. gadā Amerikā. Ideja liet alu skārdenēs radās alus darītavai, redzot, kā kaimiņi konservē gaļu, kuru tie uzglabā no skārda izgatavotā un noslēgtā traukā.
Otrais. Pasaulē lielākais alus festivāls ir “Oktoberfest”, kas notiek Minhenē Vācijā. 2019. gadā festivālā tika patērēts rekordliels alus daudzums - 7,3 miljoni litru.
Trešais. Līdz šim pasaulē visvairāk pārdotā alus rekords pieder Ķīnas alus ražotājiem “Snow Beer”, kuri 2021. gadā pārdeva vairāk nekā 100 miljonus hektolitru. Ņemot vērā Ķīnas iedzīvotāju skaitu, viņiem ir arī pasaulē lielākais vietējais alus tirgus - vairāk nekā viens miljards cilvēku. Diez vai visi cilvēki dzer alu, bet tomēr...
Ceturtais. Alu dzēra jau Mezopotāmijā vairāk nekā 10 000 gadu pirms mūsu ēras. Tā kā alū apiņus neizmantoja un alus, visticamāk, tolaik negaršoja tik labi kā mūsdienās, ir zināms, ka viņiem bija diezgan liela dažādu alu izvēle gan uz miežu, gan kviešu bāzes.
Piektais. Cik biezas putas ir nepieciešamas alum? Tik biezas, cik nepieciešams, lai izceltu dzēriena aromātu un garšu. 1960. gada alus degustācijas konkursā Beļģijā tika diskvalificēti konkurējošie ali, kuru putu slānis ir zemāks par divu pirkstu biezumu. Pēc tam izplatījās mīts, ka alus nav labs bez kārtīga putu vāciņa. Tieši pēc putu slāņa biezuma, krāsas un noturības speciālisti nosaka šā dzēriena kvalitāti. Mēdz apgalvot, ka laba alus putām jābūt vismaz četrus centimetrus biezām un jāsaglabājas līdz četrām minūtēm. Alus putu veidošanos galvenokārt nodrošina proteīni, ko satur alus darīšanā izmantotais iesals. Tomēr dažādu tipu alus mēdz putot ļoti atšķirīgi. Putu stabilitāti ietekmē vairāki faktori. Tomēr jāatceras fizikas pamati - jo apjomīgāka ir alus apstrāde, jo mazāk tas puto.
Vērts pieminēt, ka alum derīgi ir tikai sievišķo ziedkopu apiņi, jo tajos ir nepieciešamās ēteriskās eļļas. Un jo vairāk apiņu, jo ilgāk alus saglabā savu svaigumu. Apiņi darbojas kā dabīgais konservants.
Maija sākumā - 5. un 6. maijā - Tallinā, “Kultuurikatel Creative Hub”, kas atrodas izbijušās spēkstacijas telpās, Igaunijas alus darītava “Pohjala” rīkoja festivālu. Festivālā abas dienas bija iespēja nogaršot, izvērtēt un pēc tam nobalsot par sev tīkamāko alu. Bija pieejami dažādi ali no 45 alus darītavām no visas pasaules. Pie ieejas katram apmeklētājam tika izsniegta divu dienu programma ar festivālā pārstāvētajām alus darītavām, to piedāvātajām alus šķirnēm. To bija vairāk nekā 300. Piedalījās arī Latvijas mazie alus darītāji un ieguva apmeklētāju nedalītu atzinību. Mango aprikožu alus no alus darītavas “Ārpus” ieguva trešo vietu.
Šādi festivāli tiek rīkoti regulāri visā pasaulē. Tie nav tik tradīcijām bagāti kā Minhenes “Oktoberfest”, tomēr tie ļauj mazām alus darītavām atrast jaunus klientus - no aizrautīga indivīda līdz lieliem tirdzniecības tīkliem.
Latvijas alus festivālu mājaslapu “www.latviabeerfest.lv” šogad rotā šāds paziņojums: “Paldies, draugi, ka vaicājat, vai festivāls “Latviabeerfest” šogad būs. Nebūs! Diemžēl, bet tā ir patiesība. Šogad, 2023. gada maijā, festivāls nenotiks!
Šoreiz mēs esam bezspēcīgi. Šī brīža Rīgas pilsētas vara ne tikai neatbalsta, bet arī dara visu iespējamo, lai festivālu rīkot būtu neiedomājami apgrūtinoši, pat neiespējami. Atskatoties uz pagājušā gada festivāla sekām, varam secināt, ka Rīgas varai nav nepieciešami ne pasākumi, ne tūristi, ne tirdzniecība.
Mēs zinām, ka esat uzticīgi skaistākā un pozitīvākā Austrumeiropas alus festivāla apmeklētāji un dalībnieki. Mēs zinām, ka varam sarīkot skaistus svētkus. Noteikti tādi būs, un mēs par to jūs informēsim. Paldies, ka bijāt ar mums visus šos 10 gadus!”
Tas nozīmē, ka Rīgas rātskungiem ne tikai netīk apiņi, bet arī alus negaršo. Viņi to nevēlas redzēt izlejam un dzeram Rīgas ielās.
