Randevú ar kafiju

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Lielākajai daļai no mums rīts iesākas ar kafijas tasīti. Tas ir privāts, gandrīz vai intīms ikrīta rituāls. Lai arī pēdējā laikā populāras ir kļuvušas matē tēja un biešu kafija, tomēr klasisko arabikas kafiju izkonkurējusi nav neviena no tām. Kafija mūs pamodina no rītiem, dodot pirmo baudu garšas kārpiņām. Pēc izdzertās tasītes sākas diena.

Ikdienas vienkāršotais kafijas rituāls

Viss, kas jāzina, lai pagatavotu lielisku kafiju, ir spēja piemeklēt sev tīkamāko kafijas marku, atrast veidu, kā to pagatavot, un noteikti izvēlēties pareizo krūzi vai tasīti, no kuras to baudīt. Vienkāršākais un ekonomiskākais, bet nebūt mazāk gardākais variants ir kafijas apliešana krūzītē jeb “pour over” kafija. Pagatavošanas process aizņem 3-4 minūtes. Vajadzīga ir tējkanna, ūdens, kafija un krūze - tātad tikai četras lietas. Taču ir dažas nianses, kas būtiski uzlabos kafijas garšu. Pirmā no tām - kanna. Protams, der arī ierastā elektriskā kanna, bet, ja izmantosiet tējkannu ar tā saucamo zoss kaklu, tad ūdens tecēs lēnāk, strūkla būs kontrolētāka un kafija ievilksies stiprāka. Vienmēr jālieto svaigs ūdens, filtrēts ūdens būtu ideāls. Pirms katras ūdens vārīšanas reizes ieteicams kannu izskalot un ieliet svaigu ūdeni. Šīs nianses nebūs tik svarīgas, ja pirksiet jau gatavu maltu kafiju, bet, ja maļat kafiju paši vai esat iecienījuši “speciality” kafiju, aprakstītajai kafijas apliešanas tehnikai un niansēm ir būtiska nozīme. Kad ūdens uzkarsēts līdz vārīšanās temperatūrai, tam jāļauj brīdi nostāvēties un tikai tad ar lēnu ūdens strūklu jāaplej kafija. Kad kafija dažas minūtes ir ievilkusies, var pievienot ierastos saldinātājus, pienu. Līdzīgi kafiju var pagatavot franču presē. Franču presē, tāpat kā tasītē, aplietai kafijai ir jāļauj iestāvēties. Tomēr atšķirība būs tajā, ka kafijai jāļauj iestāvēties vismaz 4-5 minūtes un tikai tad jānospiež prese. Tomēr rēķinieties, ka šādi pagatavota kafija būs tumīgāka. Viens no galvenajiem labas franču preses kafijas noteikumiem ir, ka pēc pagatavošanas kafiju nedrīkst atstāt presē, jo pat tad, kad ir nospiests preses virzulis, kafija turpina “gatavoties”, un nākamā tasīte būs pildīta ar krietni vien stiprāku un rūgtāku kafiju. Interesants fakts, ka tā saucamo franču presi 1929. gadā izgudroja Itālijā. Vēl viena lieliska mājās pagatavojama kafija būs tā sauktā filtra kafija. Šajā tehnikā ūdens uz kafijas jālej ļoti lēni, lai tas paspēj izvilkt vairāk kafijas garšas nianšu. Kafiju lej stikla, keramikas, koka vai plastmasas filtra traukā un tecina caur filtrpapīru. Par aplejamām filtra kafijām sauc arī tās kafijas, kuras var gatavot lielveikalos par dažiem desmitiem eiro nopērkamajos aparātos. Kafijas gatavošanas process ir ļoti līdzīgs filtra kafijas pagatavošanai, atšķirīgais ir tas, ka ūdeni uzkarsē pats aparāts un caur aparātu tas iztecina jau gatavu kafiju.

Sola Rūja

Espreso ABC

Automātā gatavot kafiju nozīmē ātru procesu, kas aizņem vien dažas minūtes. Un šādu kafiju sauc par espreso kafiju. Tā ir vienīgā kafija, ko gatavo zem spiediena. Espreso aparāta ūdens temperatūra ir dažus grādus zemāka par viršanas temperatūru, tāpēc kafija netiek applaucēta. Kas ir espreso? Espreso kafijas pagatavošanas jomā eksistē neskaitāmas teorijas un varianti, sākot ar klasisko itāļu, amerikāņu interpretācijām un skandināvu versijām un beidzot ar eksotiskiem pagatavošanas paņēmieniem. Taču, ņemot vērā personiskās simpātijas, ar jēdzienu “espreso” apzīmē gan kafijas pagatavošanas veidu, gan pašu dzērienu. Līdz ar espreso aparāta ražotāja instrukciju ir vēl daži pamatnosacījumi, kas ievērojami atvieglo laba espreso pagatavošanu mājās. Pirmkārt, tīrā aparātā ielej svaigu, ieteicams - destilētu ūdeni. Kafijas dzirnaviņās ieber pupiņas. Aparātu un mērfiltru lēnām uzsilda. Pēc tam ar sausu dvieli izslauka mērfiltra grozu. Lai stabilizētu temperatūru espreso aprātā un izskalotu iepriekš gatavotās kafijas paliekas, ūdeni izlaiž cauri aparātam. Kafijas pupiņas samaļ un ieber mērfiltra groziņā. Vienai porcijai der vidēji 16-20 gramu maltās kafijas. Tad maltās kafijas kaudzīti izlīdzina, mērfiltru saudzīgi pakratot. Kafiju sablietē un liek aparātā. Šo darbību secība ir svarīga, lai kafija izturētu ūdens spiedienu un tas vienmērīgi izplūstu cauri visai mērfiltrā ieliktajai kafijai. Atliek vien ieslēgt aparātu, zem mērfiltra novietot iemīļoto tasīti, un kafija jeb espreso gatava.

No kurienes aug kafija, tās iegāde un uzglabāšana

Lielveikalos maltu kafiju reti uzskata par svaigu produktu, tāpēc labāk ir iegādāties pupiņas. Tomēr, ņemot vērā plašo piedāvājumu, izvēlēties labāko produktu ir grūti. Pērkot kafiju, jāpievērš uzmanība dažām svarīgām niansēm, piemēram, kāda ir to grauzdējuma pakāpe, derīguma termiņš, kad kafija tikusi iesaiņota, kafijas izcelsme un garšas raksturojums. Kafiju vislabāk uzglabāt cieši noslēgtā traukā. Ja kafija par daudz saskaras ar gaismu, tā jau pēc dažām dienām zaudē svaigumu. Vispopulārākā šķirne ir “Coffea Arabica”. “Robusta” ir otra visvairāk ražotā kafijas šķirne pasaulē. Salīdzinājumā ar arabiku robusta ir rūgtāka un spēcīgāka. Aptuveni 35% no pasaulē saražotās kafijas ir robusta. Pilnīgā un spēcīgā garša padara to par ideāli piemērotu espreso. Robusta rada patīkamu un biezu putu kārtiņu. Šī kafijas šķirne piemērota tiem, kuriem patīk stipra kafija. Parasti to labāk dzert ar pienu. “Coffea Arabica” jeb vienkārši arabika ir viens no pieprasītākajiem pupiņu veidiem pasaulē. Arabika veido līdz 70% no visā pasaulē saražotā kafijas daudzuma. Tās aromāta un garšas īpatnību dēļ šī kafija ir tik iecienīta. Arabikas garša ir maiga, skābena un samtaina, turklāt tās garša un aromāts ir daudzpusīgāks nekā robustai. “Coffea Arabica” ir visvairāk audzētā kafija pasaulē. Maigās un aromātiskās garšas dēļ arabikas pupiņas it īpaši var sajust gaiša grauzdējuma kafijā. Mūsdienās arabika tiek audzēta vairākās pasaules valstīs, taču tās izcelsme ir meklējama Etiopijā. Lai rastos izteiksmīgāks nobriedušo ogu aromāts, arabikai ir nepieciešams daudz saules gaismas, aptuveni 18-22 grādi, bagātīga augsne un mitrums. Visbiežāk arabika tiek audzēta 1000-2000 m virs jūras līmeņa. “Coffea Arabica” tiek audzēta tropiskajā klimata joslā, tā saucamajā kafijas joslā. Tomēr arabikas audzētājas lielvalsts tituls neapšaubāmi pieder Brazīlijai.

Kafijas festivāli

Protams, lielākā daļa no mums kafiju iegādājas lielveikalā, tomēr, ja esat kafijas baudītājs, tad ieteicamāka ir kafija, kas grauzdēta nelielās grauzdētavās un tiek tirgota specializētajās jeb “speciality” kafejnīcās. Arī dažos lielveikalos ir iespējams iegādāties labu, klasiskas garšas vai pat ar garšu niansēm bagātinātu kafiju. Katru gadu pasaulē notiek kafijas festivāli. Populārākie ir Londonas un Berlīnes kafijas festivāli. Arī Tallinā jau septīto reizi norisinājās divu dienu kafijas festivāls. Šogad tas notika aprīļa beigās. Šajos festivālos tiek piedāvātas testēšanai jaunas kafijas šķirnes, rīkotas baristu sacensības, tie ir īsti kafijas svētki gan kafijas ražotājiem, gan lietotājiem.

Lasāmgabali

Svētdienas vakarā “Arēnā Rīga” raudāja ne tikai sievietes un bērni, bet arī vīrieši brieduma gados. Latvijas vīriešu basketbola izlase palika vienas uzvaras attālumā no iespējas atgriezties olimpiskajās spēlēs pirmo reizi kopš 1936. gada. Mūsu izcilā valstsvienība olimpiskajā atlases turnīrā savās mājās dažādu iemeslu dēļ neparādīja labāko spēli. Vai tās ir skaistā stāsta beigas? Kas Latviju sagaida? Vai itāliešu treneris Luka Banki paliks kopā ar izlasi arī nākamajos gados?

Svarīgākais