Katra gada pēdējā aprīļa svētdienā pasaulē atzīmē Veterinārijas dienu. Visi, kam mājās ir četrkājainais draugs, zina, cik svarīgs ir uzticams un zinošs veterinārs. Diemžēl arī mūsu mājdzīvnieki slimo, gūst traumas. Arī viņiem jebkurā brīdī varbūt nepieciešama medicīniskā palīdzība. Svarīgi ir spēt izvērtēt savu atbilstību – vai es kā potenciālais saimnieks varu uzturēt, pielāgoties un nodrošināt ar visu nepieciešamo savu mājdzīvnieku.
Par dzīvniekiem, to slimību pazīmēm un citiem būtiskiem labturības jautājumiem sarunā ar “Neatkarīgo” padomos dalījās veterinārārste, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore.
Pirms izvēlēties dzīvnieku, kārtīgi ir jāizpēta viņa uzvedības normas. Bieži vien topošais saimnieks ir pārņemts ar ideju par dzīvnieka iegādi un, izvēloties dzīvniekus, dod priekšroku viņu izskatam, aizmirstot par tās vai citas sugas uzvedības normām. Piemēram, dažām suņu šķirnēm ir raksturīga riešana. Kad dzīvnieciņš jau ir pārvests mājās, jaunie saimnieki brīnās, ka suns daudz un skaļi rej. Sākas sadzīviska rakstura problēmas. Cits piemērs. Tiek iegādāts skaists kaķēns. Taču pēc vairākām dienām nāk sarūgtinājums - kaķis pulksten 4 vai 5 no rīta visus modina. Kaķim ir savas uzvedības normas. Viņam ir cits dzīves ritms. Kaķi mostas agri un agri iet medīt. Daba mostas, un kaķis mostas līdz ar dabu. Tāpēc, pirms izvēlēties dzīvnieku, jāizvērtē, kādas ir konkrētās sugas uzvedības normas, kādi ir viņa ēšanas paradumi, ķermeņa temperatūra, kāda ir viņa elpošana, uzvedība dažādās situācijās. Pirmais, ko veterinārārsts jums vaicās, ja jūsu dzīvnieks būs saslimis: “Kā uzvedas jūsu mīlulis?” Seko precizējošie jautājumi, piemēram - kad pārradāties mājās, vai viņš slēpās zem vannas? Var sekot jautājums: zem vannas katru dienu, vai tas bija tikai vienu reizi? Ja īpašnieks par savu dzīvnieku nezina neko, tad arī ārstam komunicēt ar mīluļa saimnieku ir pagrūti.
Katrai šķirnei ir savi fizioloģiskie parametri. Pat vienas šķirnes robežās ir vērojama milzīga parametru amplitūda. Čivavas svars ir no kilograma, savukārt Tibetas mastifam, lielajam īru vilku sunim vai dogam svars būs vairāki desmiti kilogramu. Atšķirība svarā starp šķirnēm var būt pat 80 kilogrami. Līdz ar to atšķirīgi ir arī veselības parametri, ķermeņa temperatūra, elpošana. Vetārsti atšķirības zina, bet to ne vienmēr zina suņu saimnieki. Svarīgi ir saimniekam zināt sava mīluļa normālo ķermeņa temperatūru. Cilvēki ļoti bieži neatpazīst dzīvnieku sāpes. Cilvēki domā, ka dzīvniekiem sāpes izpaužas tieši tāpat kā cilvēkiem - ja sāp, tad dzīvnieks čīkstēs vai raudās. Saimnieka nezināšana par sāpju izpausmes formām dzīvniekam var nodarīt pāri saviem dzīvniekiem. Viņi pie veterinārārsta tiek vesti ļoti novēloti. Nereti dzīvnieks, pirms nonāk pie veterinārārsta, jau ļoti ilgstoši cietis sāpes.
Kaķim raksturīgākā slimības pazīme ir atsacīšanās no ēdiena. Kaķis jebkādu diskomfortu ļoti ātri parāda ar neēšanu. Ja kaķis nav apēdis savu ierasto maltīti, tad saimniekam noteikti jāsāk pievērst mīlulim pastiprinātu uzmanību. Viņš uzreiz ir jāpatur redzeslokā. Kaķis nebadojas, tāpēc ka kaķis ir vientuļais mednieks. Augot dabiskā vidē, viņš visu dienu skraida, medī un uzēd noķertās peles - līdz pat piecām pelēm diennaktī. Kaķis nesmādē arī vardi un mazāka izmēra putnus. Kaķis patērē daudz enerģijas medījot un uzņem enerģiju, medījumu apēdot. Kaķim ir jāēd faktiski visu dienu. Nākamā pazīme - izmaiņas uzvedībā. Ja parasti dzīvnieks, atpūšoties labprāt atlaidies gultā, vairs to nedara, bet sēž sakņupis, pārstāj mazgāties, tas ir signāls, ka organismā ir kāda atkāpe, disonanse.
Suns vēsturiski ir medījis baros. Suņi nomedī kādu palielāku meža dzīvnieku un barā to notiesā. Suns pēc cilvēka mērvienībām var vienā ēdienreizē apēst 12 steika porcijas. Steikā ir aptuveni 400 grami gaļas. Pēc tam sunim ir jāpaguļ. Miegā notiek gremošanas process. Ja suns neēd vairākas stundas - tas ir tikai normāli, bet ja suns neēd diennakti vai divas, tad jālūdz padoms vetārstam.
Nākamā iespējamās slimības pazīme suņiem ir sociālā kontakta zudums, nepiecelšanās un nenākšana satikt saimnieku, nevēlēšanās darīt to, ko viņš ierasti labprāt darīja. Suņa uzvedība jau pati par sevi rūpīgu saimnieku ātri uzvedinās uz domām, ka ar dzīvnieku kaut kas nav kārtībā.
Svarīgi ir arī zināt par dzeršanas paradumiem. Ja suns vai kaķis dzer ūdeni lielā daudzumā, cilvēki to uzskata par labu zīmi. Taču tā var būt arī slikta zīme. Dzeršana ir organisma kompensēšanas mehānisms - dzīvnieks sāk atšķaidīt kaut kādas toksiskas vielas, piemēram, cukura diabēta gadījumā, nieru mazspējā, aknu nefunkcionēšanas gadījumā, onkoloģijā.
Svarīgs veselības faktors ir veselīgs miegs. Gan kaķis, gan suns guļ ilgāk nekā cilvēks. Diennaktī sunim vajag 17 stundas miega, cilvēkam pietiek ar 6-8 stundām. Īpaši ilgi guļ kucēni un kaķēni. Vecs neizgulējies suns var kļūt ļoti nīgrs. Ja viņam mazs bērns neļauj izgulēties, tad suns var kļūt agresīvs. Arī kaķis - ja viņš pa dienu ir labi gulējis, viņš saimnieku no darba mājās sagaida ļoti priecīgs.
Ja esat pieņēmusi patversmes dzīvnieku, tad noteikti viņa uzvedībā būs vērojamas kādas īpatnības. Sākumā viņš var mēģināt slēpties, tāpēc ka viņam tā ir jauna vide. No patversmes vai ielas pieņemtais dzīvnieks ar jauno saimnieku normāli sāk komunicēt pēc apmēram gada. Mēdz būt tā, ka gada garumā dzīvnieks dienu pavada lielākoties skapjos, bet naktī iznāk paēst, padzerties. Ar to ir jāsamierinās, jo dzīvnieks ir daudz emocionāli cietis. Viņa vajadzības, bailes un bažas ir vienkārši jāpieņem kā norma. Šādam dzīvniekam nedrīkst uzbāzties ar īpašām laipnībām. Emocionāli cietis dzīvnieks cilvēkam klēpī uzreiz nesēdēs. Ar to ir jārēķinās, izvēloties dzīvnieku no patversmes. Mēdz būt arī gluži otrādi - viss atkarīgs no dzīvnieka pagātnes un viņa dabas.
Būtībā daudzu kaķu turēšana ir ļoti nepareiza. Vēsturiski kaķis ir vientuļš mednieks, un viņam veidot sociālās saiknes ar citiem kaķiem ir daudz grūtāk nekā ar sunim ar suni. Suns ir bara dzīvnieks. Iespējamība, ka divi kaķi labi sadzīvos, ir daudz lielāka, ja viņus paņem kopā no mazotnes. Ņemot otru kaķi pie viena pieauguša kaķa, tā ir milzīga loterija. Var viņiem izveidoties labas attiecības. Bet var iegriezties arī tā, ka kaķa saimnieka dzīve var pārvērsties ellē. Tajā skaitā tādā ellē, ka viens vai abi kaķi var sākt čurāt dažādās vietās, piemēram, saimnieka gultā. Tas ir viens no stresa rādītājiem. Dzīvnieki var sākt intensīvi laizīties līdz pat jēlumiem, līdzīgi kā ja cilvēks urbinātu degunu vai grauztu nagus. Speciālisti neiesaka turēt daudzus dažāda vecuma kaķus. Bet ja nu tā ir sanācis, tad vēlams, lai katram kaķim ir sava tualete plus viena ekstra tualete.
Dzīvnieks ienāk ģimenē uz visu savu mūžu, tāpēc mums, saimniekiem, ir jāpieņem dzīvnieks ar visām viņam piemītošajām īpatnībām un atkāpēm no normas. Tāpēc, ja esat pieņēmuši lēmumu turēt dzīvnieku, sāciet ar sevis izzināšanu - vai esat tam gatavi.
