Lieldienās tomātu audzētāju sirdis silda uz palodzēm dīgstošie tomātu stādi, savukārt tomātu gardēži sapņo izbaudīt jaunu tomātu šķirņu garšas. Tomātu šķirnes ir daudzas un dažādas. Tādējādi arī mode tomātiem nav sveša. Vienu gadu modē rozā tomāti, vērša sirdis, citu gadu dzeltenie. Izskatās, šogad modē joprojām būs tumšie violetie tomāti.
Tomāts ir lielisks antioksidants, kas samazina sirds slimību un vēža risku. Tas ir C vitamīna, kālija un K vitamīna avots. Tos uzturā lietojam gandrīz katru dienu. Bet vai mēs zinām par tomātu modi jeb kādam tomātam Latvijas iedzīvotājs dod priekšroku, kas ir noteicošais faktors to lietošanā? Ieskatu par šo Dienvidamerikas nakteņu dzimtas augli sarunā ar “Neatkarīgo” iezīmē Latvijā pazīstamā dārzkope, tomātu audzētāja Elga Bražūne. Runājot par gaidāmo šā gada tomātu modi, viņa norāda: “Tomātu jomā modē vēl joprojām ir augļi ar violeto krāsojumu, kas ir tumšāks nekā baklažāns, bet nav ogles melns, tāpat aktuāli ir dažādi krāsas salikumi, no jau pieminētā tumši violetā ar dzeltenu, oranždzeltenu svītrojumu līdz tumši sarkanam. Tos varētu nosaukt par modes tomātiem, un šajā paletē aizvien ienāk kāda jauna šķirne ar savdabīgu krāsojumu un līdz ar to ar citu garšu. Krāsa piedod tiem savu garšas paleti, tie ir gan miltaināki, gan sulīgāki - lielākie ir miltaināki, ar vidēji lieliem augļiem būs sulīgāki, tad ir pavisam nelieli kā odziņtomāti arī ar dažnedažādām krāsām, kuri ir saldāki ar mazu skābumiņa niansīti, būtībā tomāti dažnedažādām gaumēm un garšas kārpiņām.”
Vaicāta, vai ir arī melnie tomāti, E. Bražūne atbild: “Nē, melnu tomātu nav. Tie ir violetai grupai piederošie, kuri atkarībā no apgaismojuma var izskatīties melni. Violetā krāsa ir tumšāka vai nedaudz gaišāka, tas atkarīgs arī no agrotehnikas, kā tomāti tiek mēsloti, kā tie tiek audzēti. Selekcionāri ir daudz strādājuši, lai būtu vizuālais skats, jo garšas ziņā tie ir līdzīgi tradicionāli sarkanajiem, tomēr violetais tonis krāsojumā piešķir savu garšas niansīti. Bez dzeltenā vai sārtā svītrojuma tomāti mēdz būt arī ar raibumiem, un tie nedaudz atšķiras arī pēc garšas, bet violetā krāsa satuvina tomātu garšas ziņā.”
Runājot par Latvijā iecienītākajām tomātu šķirnēm, E. Bražūne skaidroja: “Visvairāk cilvēki grib apaļos sarkanos, tomēr pieprasīti ir arī sirdsveidīgie, jau pieminētie tumšie tomāti. Un noteikti pieprasīta ir šobrīd Eiropas modernākā šķirne - “Seržants Pepers”. Tā gan nebūt nav jauna šķirne. Tomātu audzētāju un lietotāju aprindās tie apgrozās jau trešo ceturto gadu. Kamēr tie, tā teikt, aizgāja tautās, pagāja pāris gadu. Tie tiek slavēti gan ārzemju portālos, gan augstu vērtēti pie mums. Ar šo šķirni bieži vien tomātu audzētāji grib palielīties, sakot viens otram - lūk, arī es audzēju “Seržantu Peperu”. Šķirne ir ļoti produktīva, pieder pie indigo tomātu šķirnēm, kas izveidojusies, apvienojot zilo un vācu sarkano zemeņu. Tā ražo līdz pirmajām rudens salnām. Tai ir sirdsveidīgi augļi, arī ovāli, savu popularitāti ieguva, jo ir gaļīgi, miltaini un, kā jau mums, latviešiem, patīk - ideāli tomātu maizīšu gatavošanai, tos var viegli sagriezt, tie nesulo.”
Sarunā E. Bražūne atzīst, ka latviešiem tomāta kvalitāti nosaka tā piemērotība maizīšu gatavošanai - tomāts uz maizes ar sāli, dillēm un melnajiem pipariem. Citviet Eiropā tomāts tiek izmantots galvenokārt salātos vai mērcēs, piemēram, katras mājsaimniecības ātrais ēdiens - spageti ar tomātu mērci. Īpaši šis ēdiens iecienīts Itālijā. Visā pasaulē pazīstama Boloņas mērce, kurā otra svarīgākā sastāvdaļa aiz liellopa gaļas ir tomāti. Nedaudz pikantāku un asāku izjūtu cienītajiem - slavenā gruzīnu pikantā tomātu mērce “Sacebeli”. Tās galvenās sastāvdaļas ir tomāts, paprika un čili. Arī franču kulinārijas mērču trīsvienībā ir slavenā Eskofjē tomātu mērce, kuru gatavo, tomātus sautējot ar smalki sagrieztu bekonu, pielejot liellopu buljonu. Arī latviešiem ir sava tomātu mērce, kuru gatavo, tomātiem pievienojot sīpolus un eļļu, sāli un piparus. Šādi pagatavotu to var ēst arī ziemā.
Pēc E. Bražūnes teiktā, otra šķirne, kas arī pēdējos gados ir ieguvusi popularitāti gan garšas ziņā, gan skaistā krāsojuma dēļ, ir “Dārgums Ametists”: “No “Seržanta Pepera” tas atšķiras ar to, ka stingrums ir mīkstāks, bet nav tā, ka sula tecētu gar lūpu kaktiņiem. Tas ir no griežamās un uz maizītes liekamās grupas. Maizīšu tomāts. Un vēl, skatoties no sēklu un stādu pieprasījuma, populārs ir lielais sarkanais tomāts, šķirnes nosaukums - “Milda”. Tomātu klasika, pārbaudītas vērtības. Tāpat arī oranžo tomātu šķirne - “Saules dāvana”. Savukārt no jaunākajām šķirnēm pēdējos gados - “Karalis Kārlis”. Tas ir tāds tomāts, kura augļi ir lieli, gaļīgi, miltaini, ar mazu sēkliņu.”
E. Bražūne par “tipisko latvieti” min veco klasisko “Jūrmalu”, kas joprojām ir iecienīta šķirne ar labu garšu, ar labu ražību, tāpat vecu vecā šķirne - “Rīgas lielais”. Vecāka gadagājuma ļaudis to noteikti zinās. Šķirnes popularitāte nav mazinājusies. To bieži pieprasa jaunie tomātu audzētāji, lai atsauktu atmiņā bērnības garšu. Tiem, kuriem garšo nedaudz skābenāki tomāti, lieliski der šķirne “Kondīne”, savukārt audzēšanai laukā brīnišķīga šķirne ir “Dindoņu agrie”, kas ir Latvijā selekcionēta šķirne, kurai drīz būs sims gadu. Šī šķirne ir stabila, ar labām garšās īpašībām, turklāt izaug atklātā laukā zem klajas debess.
Tomāts pēc bioloģijas standartiem skaitās oga, bet mēs to vairāk lietojam kā dārzeni, izņemot ogu tomātiņus jeb kokteiļu tomātiņus. Jāatgādina, ka ir arī saldo ēdienu receptes, kuru sastāvā ir tomāti, piemēram, tomātu pudiņš.
Kā min Elga Bražūne, atsaucoties uz savu 40 gadus garo tomātu audzēšanas pieredzi, vispieprasītākie ir gaļīgie, sviestmaižu tomāti, pēdējos gados izcilu popularitāti ieguvuši odziņu tomāti, kuri lieliski der ne tikai audzēšanai siltumnīcās, bet arī mājās uz palodzes.
Tomātu audzētājas kolekcijā ir divas šķirnes, kuras, īpaši uzglabājot tumšā un sausā vidē, atbilstošā temperatūrā (14-16 grādu pēc Celsija), var svaigā veidā ēst ilgāk. Šīs šķirnes novāc septembrī, un viena no tām ir “Rudens velte”. Tā uzglabājas līdz Ziemassvētkiem. Otra šķirne “Ziemas žirafe”. Tā pieejama svaigā veidā vēl tagad, marta beigās. Garša gan atšķirsies no vasaras tomātiem. Lai ilgāk uzglabātu tomātu svaigu un lai tas nebojātos, tas jāuzglabā ar kātiņu uz leju un tos nedrīkst kraut kaudzītē. Tomāti jāliek līdzās cits pie cita.
Vaicāta, kāpēc lielveikalos tirgotajiem tomātiem ir citāda garša, E. Bražūne skaidro, ka iemesls tam, līdzīgi kā visām masu precēm, ir uzglabāšanas, transportēšanas un ilga svaiguma noturības prasības: “Komercaudzētāji audzē hibrīdšķirnes. Tās ir citādāk audzētas, barotas ar minerāliem. Šie tomāti nav slikti, jo viss ir sabalansēts, un tie ir droši uzturā lietojami. Neliels izņēmums ir ķirštomātiņi, kuri selekcijas rezultātā ir saglabājuši tuvāku garšu tiem tomātiem, kurus audzē mūsu zemītē.”
Tomāts ir ne tikai garšīgs un veselīgs, bet arī izklaidējošs. Tam par godu ir tikusi radīta vesela kinofilma “Tomātu slepkavu atgriešanās!” (1988), kurā vienā no galvenajām lomām ir Džordžs Klūnijs. Tāpat savdabīgs pasākums ik gadu norisinās mazā Spānijas ciematā Bunjolā (Buñol). Tas tiek saukts par “La Tomatina” festivālu. Pasākums piesaista tūristu tūkstošus. Tajā piedalās ap 40 000 cilvēku, kas apmētā cits citu ar vairāk nekā 125 000 tomātu.
Bet lai kādā krāsā tas būtu un kādas garšas kārpiņas kairinātu, tas modē ir un būs vienmēr.
