Nu jau turpat gadu divas no četrām Rīgas atkritumu apsaimniekošanas zonām apkalpo atkritumu apsaimniekošanas kompānija “Clean R”. Kādas izmaiņas nesis noslēgtais līgums un kādi ir turpmākie attīstības virzieni intervijā ar “Clean R” valdes priekšsēdētāju Guntaru Levicu.
Pēc lielām diskusijām pagājušā gada maijā noslēdzās Rīgas domes izsludinātais atkritumu apsaimniekošanas iepirkums, kurā “Clean R” uzticētas tiesības apkalpot divas no četrām atkritumu apsaimniekošanas zonām. Kādi ir secinājumi?
Nu jau tiešām ir pagājis praktiski gads, kopš Rīgā apkalpojam Centra rajonu, kā arī Latgales un Kurzemes priekšpilsētu teritorijas. Iepirkuma rezultātā Rīgā tika radīta saprotama atkritumu apsaimniekošanas sistēma atšķirībā no haosa, kāds valdīja pirms šī iepirkuma. Tagad tirgus spēlētājiem ir skaidri nosacījumi un līguma termiņi, kas ļauj plānot ne tikai atkritumu izvešanu, bet arī investīcijas. Tas ir ļoti būtisks aspekts, jo visi atkritumu apsaimniekotāji Rīgā burtiski kliedza par neskaidro situāciju, kas nedod iespēju plānot ilgtermiņa ieguldījumus, tostarp tehniskā parka atjaunošanu.
Kādas bija iepirkuma būtiskākās prasības? Vai tās ir izpildītas?
Viena no prasībām bija nodrošināt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto savākšanu iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jābūt brīvi pieejamiem bioloģisko atkritumu konteineriem, kuri tradicionāli ir brūnā krāsā. Vienlaikus tika izvirzītas prasības attiecībā uz tehnisko nodrošinājumu. Esam izpildījuši šīs prasības, un jau līdz vasaras beigām būtiski atjaunojām atkritumu izvešanas mašīnu parku, kā arī sakām uzstādīt bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas konteinerus.
Atzīšu, ka arī mani personīgi šie jauninājumi iepriecina, jo daudz patīkamāk ir redzēt ielās braucam modernas atkritumu savākšanas mašīnas, nevis dūmojošu un klabošu tehniku. Arī mūsu darbiniekiem - šoferiem un krāvējiem tās ir ļoti patīkamas pārmaiņas.
Vai iepirkums atrisināja arī citus jautājumus?
Jā, te es gribētu piebilst, ka iedzīvotājiem ir ieguvumi ne tikai iepriekšminētajās jomās, bet arī pakalpojuma pieejamībā - iepirkums paredzēja, ka atkritumu savākšanas pakalpojumam ir jābūt pieejamam pilnīgi visiem konkrētās zonas iedzīvotājiem par vienādu cenu. Nav noslēpums, ka līdz tam vairāku attālāko māju iedzīvotāji nenoslēdza atkritumu izvešanas līgumus, jo operatori, kam bija ļoti neizdevīgi mērot vairākus kilometrus, lai izvestu dažus konteinerus, no šiem cilvēkiem prasīja ļoti augstu samaksu. Viena no šādām vietām bija Vakarbuļļi, kas atrodas vēl aiz Daugavgrīvas. Tagad visiem vienas atkritumu apsaimniekošanas zonas iedzīvotājiem par atkritumu izvešanu jāmaksā vienādi neatkarīgi no tā, cik tālu atrodas Getliņu poligons.
Arī dalīto atkritumu konteineru pieejamība ir būtiski uzlabojusies. Tāpat visur spēkā ir noteikums, ka stikla, plastmasas un kartona izvešana ir bez maksas, bet bioloģisko atkritumu izvešana ir par pazeminātu maksu.
Kāpēc bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešana, atšķirībā no citiem dalītajiem atkritumiem, tomēr ir par maksu?
Atšķirībā no citiem dalītajiem atkritumiem, tai skaitā plastmasas un kartona, bioloģiski noārdāmos atkritumus nevar pārdot. Operatoram ir ne tikai jāsedz savākšanas izmaksas, bet arī jāmaksā par to pieņemšanu poligonā, jo šo atkritumu apstrāde prasa izdevumus. Pārdot iegūto kompostu ir ļoti grūti - praktiski neiespējami. Savukārt ieņēmumi no saražotās elektroenerģijas, ko iegūst, bioloģisko atkritumu radīto gāzi pārvēršot elektrībā, nesedz visa pārstrādes cikla izmaksas. Līdz ar to bioloģisko atkritumu apsaimniekošana ir ar mīnusa zīmi, tātad par to savākšanu un apsaimniekošanu saistītās izmaksas vismaz daļēji ir jāsedz atkritumu radītājam. Piebildīšu, ka bioloģisko atkritumu savākšanas pakalpojumi ir ap 40% lētāki nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana.
Cik un kur šobrīd ir pieejami bioloģisko atkritumu konteineri? Kāds ir tuvākā laika plāns?
Brūno konteineru uzstādīšana sākotnēji bijusi visai problemātiska, taču virzība ir pozitīva. Pirmos konteinerus sākām uzstādīt jau pagājušā gada maijā. Jāteic gan, ka daudzdzīvokļu māju īpašnieki neizrāda lielu vēlēšanos uzsākt bioloģisko atkritumu šķirošanu, savukārt privātmāju iedzīvotāji bioloģiskos atkritumus šķiro mājoklī un kompostē piemājas teritorijā, kas viennozīmīgi ir loģiskākais un videi draudzīgākais bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas veids.
Daudz darām, lai iedzīvotājus informētu par bioloģisko atkritumu dalīšanas un savākšanas pieejamību, jo daudziem vispār nebija skaidrs, ko drīkst izmest brūnajos konteineros. Ir saprotams, ka cilvēkiem bioloģisko atkritumu šķirošana dzīvokļos ir jauns izaicinājums - šīs tradīcijas iedzīvināšana prasīs daudz laika. Cilvēkiem vispirms ir jāsaprot, kāpēc tas ir vajadzīgs, un tad jāpierod, ka blakus sadzīves atkritumu spainim būs arī bioloģiski noārdāmo atkritumu tvertne, kas regulāri jāiznes. Pētījumi parāda, ka apmēram trešo daļu pārtikas cilvēki neizmanto un izmet miskastē.
Līdz gada beigām bijām uzstādījuši ap 100 brūno konteineru.
Tas neizklausās daudz. Vai uzstādīto konteineru skaits saistīts ar iedzīvotāju interesi par šo pakalpojumu?
Jā. Saprotot, ka interese ir ļoti zema, veicām pētījumu, kas parādīja, ka iedzīvotājiem bioloģisko atkritumu šķirošana dzīvoklī nešķiet pievilcīga, taču 80% cilvēku ir pilnīgi skaidrs, kas ir bioloģiskie atkritumi, tātad papildu izglītošana šajā jomā nav nepieciešama. Saprotot problemātiku, atvieglojām bioloģisko atkritumu savākšanas noteikumus, tai skaitā atcēlām soda naudas par neatbilstošu atkritumu izmešanu šajos konteineros, kā arī sākām aktīvu sadarbību ar namu apsaimniekotājiem, tostarp ar “Rīgas namu pārvaldnieku”. Vienlaikus organizējām kampaņu jeb “Šķiro BIO” konkursu, kas ilgs līdz šā gada vasarai. Labākajiem šķirotājiem balvā piedāvājam mājas pagalmā bez maksas uzbūvēt atkritumu konteineru nojumi. Kopumā visi pasākumi ir vecinājuši iedzīvotāju aktivitāti.
Teikšu godīgi - bioloģisko atkritumu šķirošana dzīvoklī nešķiet kārdinoša iespēja. Kādas ir atsauksmes no cilvēkiem, kuri to ir uzsākuši?
Pats savā dzīvoklī esmu uzsācis šādu eksperimentu. Nu ir pagājušas divas nedēļas, un varu teikt godīgi - nejūtu smaku, un mušiņas arī nelido, turklāt tvertni iznesu nebūt ne katru dienu. Te gan jāpiebilst, ka šajā tvertnē nelieku gaļas un zivju atkritumus - tie noteikti radītu smaku. Ik pa laikam ieskatos arī konteinerā, lai redzētu, vai kaimiņi arī šķiro atkritumus - secinājums - šķiro pareizi. Pagaidām konteinerā arī nav īpaši izteiktu smaku. Skatīsimies, kas būs vasarā, kad paliks siltāks laiks.
Tas, ka bioloģisko atkritumu konteiners smakos vairāk, faktiski ir mīts, jo līdz šim sadzīves atkritumos nonāca arī visi bioloģiskie atkritumi. Nav jau starpības, vai tie ir nodalīti atsevišķi vai kopā ar citiem atkritumiem.
Vai veiktās aktivitātes ir devušas rezultātu?
Jā, šobrīd pie daudzdzīvokļu mājām ir uzstādīts jau ap 300 konteineru. Jo vairāk ir uzstādīto konteineru, jo labāk redzama ar bioloģisko atkritumu šķirošanu saistītā problemātika. Vislielākā problēma ir tā, ka cilvēki bioloģisko atkritumus konteinerā izmet kopā ar plastmasas atkritumu maisiem - tas nav pareizi, jo atkritumu pārstrādes procesā plastmasas maisiņi ir ļoti traucējoši un apgrūtina pārstrādi. Uzskatu, ka esam pašā ceļa sākumā, bet mērķtiecīgi ir jāturpina iesāktais darbs, jo ir pilnīgi skaidrs, ka bioloģisko atkritumu dalīšana, savākšana un apstrāde kļūs par ikdienas sastāvdaļu. Uzsvēršu, ka tas nav atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu uzstādījums vai pašvaldības un ministrijas iegribas, bet gan ES direktīvas, kurās bioloģisko atkritumu pārstrādei ir ļoti ambiciozi mērķi. Ir skaidrs, ka, nenodalot bioloģiskos atkritumus, kas veido apmēram pusi no sadzīves atkritumu konteinera satura, mēs nevarēsim sasniegt izvirzītos mērķus, kas paredz, ka
2035. gadā poligonos drīkstēs noglabāt tikai 10% no kopējā saražotā atkritumu apjoma. Aplēses liecina, ka Latvijā septiņas reizes jāsamazina noglabājamo atkritumu apjoms. To bez sabiedrības iesaistes izdarīt nespēj nedz ministrija, nedz poligons, nedz atkritumu operatori.
Bioloģiskie atkritumi ir arī lapas un nopļautā zāle. Vai arī to var mest brūnajos konteineros?
Līdz ar brūno konteineru ieviešanu atrisinās arī nopļautās zāles problemātika - brūnajos konteineros to izmest ir lētāk nekā nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros, jo, kā jau teicu, bioloģisko atkritumu izvešanas tarifs ir ap 40% lētāks pakalpojums. Ar lapām nekad nav bijušas problēmas, jo tās jau daudzus gadus tiek vāktas un izvestas atsevišķi.
No kura gada bioloģisko atkritumu savākšana ir obligāta?
Līdz ar to, ka Getliņos ekspluatācijā ir nodota jaunā bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca, tātad ir nodrošināta šo atkritumu kvalitatīva pārstrāde, Rīgā un Pierīgā, respektīvi teritorijā, ko apkalpo Getliņu poligons, bioloģisko atkritumu savākšanas iespēja obligāta ir kopš šā gada 1. janvāra. Pārējā Latvijas teritorijā dalīta bioloģisko atkritumu savākšana ir jāuzsāk 2023. gadā.
Getliņu jaunā bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca, kas ir modernākā Latvijā, darbu pagaidām uzsākusi testa režīmā. Šajā rūpnīcā no bioloģiskajiem atkritumiem gāze izstrādājas jau divu mēnešu laikā atšķirībā no tradicionālajām atkritumu šūnām, kur gāzes izstrādāšanās laiks ir apmēram 15 gadi. Plānots, ka vēl piecos atkritumu apsaimniekošanas reģionu centros Latvijā tuvākajā laikā taps šāda tipa bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas.
Kāds ir padoms sabiedrībai?
Maldīgs ir priekšstats, ka atkritumu apsaimniekošana ir problēma - faktiski tieši atkritumu radīšana ir problēma, bet apsaimniekošana ir sekas. Tāpēc patērētājam ir jāizdara izvēles, domājot par produkta ietekmi uz vidi, sākot no radīšanas brīža līdz nonākšanai atkritumos. Pirms pirkt jaunu telefonu, bikses, kreklu vai lieku kukuli maizes, jāpadomā, vai man to tiešām vajag!
