Diezin vai kāds uzdrošināsies apgalvot pretējo – mežs ir mūsu glābiņš stresa situācijās, iedvesmotājs, barotājs, dziedinātājs un planētas plaušas. Latvijas iedzīvotāji ir unikālā situācijā, jo mežs klāj vairāk nekā pusi valsts teritorijas. Arī jūra ir tikpat gādīga un ieskauj Latviju no divām debespusēm. Simtiem kilometru garumā jūra satiekas ar mežu, veidojot unikālu vidi, cilvēka mentālās un fiziskās veselības līdzsvara atgūšanai un stiprināšanai.
Paskatīsimies uz Latviju no jebkuras citas pasaules valsts iedzīvotāju skatpunkta: šeit nav dedzinoša karstuma, nav vulkānu un orkānu, nav stindzinoša sala un neizmērojamas sniega kārtas, neslīgstam lietavās, un zeme nesakalst putekļos, turklāt zeme nav pārapdzīvota. Kas mums ir? Mums ir meži ar staltiem kokiem, mums ir jūra ar tās daudzveidību, mums ir četri gadalaiki, mums ir miers un labklājība. Kā teica viens dienvidzemju ceļotājs: „Es jūs nesaprotu! Kāpēc jūs braucat uz Ēģipti un Turciju, ja dzīvojat paradīzē?” Labi, varbūt ne gluži paradīzē, jo vasaras gribētos drusku garākas un mazliet siltākas, bet tomēr - mums tiešām ir viss, ko cilvēks var vēlēties. Vēl viens ļoti būtisks aspekts - lai gan mūsu platuma grādos ir arī citas zemes, kur aug bagātīgi meži, tomēr to pieejamība citviet ir stipri ierobežotāka nekā Latvijā, kur 1,6 miljonus hektāru mežu apsaimnieko AS “Latvijas valsts meži” (LVM), kas nozīmē, ka šajos mežos drīkstam brīvi staigāt, sportot, sēņot, ogot un Ziemassvētkos pat eglīti nocirst.
Vēl vairāk - domājot par sabiedrību, LVM ir izveidojuši vairāk nekā 300 atpūtas vietas, labiekārtojuši pastaigu takas, radījuši tūrisma objektus, kur veic arī atkritumu apsaimniekošanu un teritoriju uzkopšanu. Jāpiemin arī fantastiskais LVM dabas parks Tērvetē, kur sastopas cilvēku radošais darbs ar dabu."
Izklausās baisi, bet tas ir vērtējams kā ļoti pozitīvs fakts - Covid-19 pandēmija cilvēkus ir iedzinusi mežā visburtiskākajā veidā. Nespējot izturēt nekā nedarīšanu mājās, kā arī respektējot bērnu vēlmes un vajadzības pēc kustībām, cilvēki jau kopš pagājušā gada pavasara dodas izbraukumos pa skaistākajām Latvijas vietām, tostarp meža takām un atpūtas vietām. Novērojumi liecina, ka pērn pēc fiziskās un garīgās veldzes uz mežu devušies tūkstošiem cilvēku, kuri līdz šim par atpūtu dabā bija tikai dzirdējuši. Tagad arī viņiem iešana dabā kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, jo ieguvums ir acīmredzams. Doties nesteidzīgās pastaigās, aizraujošos pārgājienos, ievākt dabas veltes vai īstenot savus sportiskos mērķus daudziem jau sen ir rituāls, bez kura dzīve nav iespējama, bet tagad viņu pulkam pievienojušies jauni interesenti.
LVM mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde teic: „No pagājušā pavasara līdz pat vēlam rudenim visas LVM labiekārtotās atpūtas vietas, dabas takas un apsaimniekotie tūrisma objekti piedzīvoja ļoti augstu popularitāti. Mēs šo tendenci ne tikai atbalstām, bet vēlamies, lai tā kļūtu vēl intensīvāka un cilvēki izmantotu Latvijas dabas sniegtās dāvanas, taču atzīstam, ka uzņēmums nebija gaidījis šādu cilvēku pieplūdumu, kas radīja arī dažas problēmas. Piemēram, noslēgtie atkritumu apsaimniekošanas līgumi neparedzēja biežāku atkritumu konteineru izvešanu populārākajās atpūtas vietās kā Tūjā un pie Irbes ietekas jūrā, tāpēc dažkārt varēja redzēt atkritumu maisiņus, kas bija nolikti blakus pārpildītajam konteineram. Tajā pašā laikā aicinu cilvēkus izprast, ka konteineri faktiski ir labās gribas žests no uzņēmuma puses, jo pamatprincips iešanai mežā ir nemainīgs: ko uz mežu aiznesi, to nes atpakaļ!” Saprotams, ja esam spējuši pilnu pudeli un sviestmaižu iesaiņojumu uz mežu atnest, tad vajadzētu spēt arī tukšo pudeli un papīru līdz mājas konteineram aiznest. Citādāk ir ar dabisko vajadzību kārtošanu - ja tas brīdis pienāk, tad gaidīt nevar. Te der atcerēties ļoti vienkāršu lietu - dabiskās vajadzības nevajag nokārtot uz taciņām, lai pašam nākot atpakaļ negadās iekāpt paša atstātajā „mīnā”. Viskorektāk ir noiet no takas, pacelt zemsedzi vai sūnu kušķi, nokārtoties un noslēpt atstāto zem sūnām, lapām vai zariņiem. Ja tiek izmantots tualetes papīrs, tad dabai tas nekaitēs - zem sūnām sadalīsies, bet mitrās salvetes mežā atstāt ir kategoriski aizliegts.
Meži daudzkārt ir pētīti kā dabiskā vide, kas veicina cilvēku fizisko un garīgo veselību. Došanās mežā ir savdabīgs un ļoti vienkāršs meditācijas veids, kas palīdz sakārtot cilvēka nervu sistēmu. Pierādīts, ka atrašanās dabā veicina pozitīvas emocijas un mazina negatīvās, piemēram, bailes vai dusmas. Tāpat atpūta mežā var pazemināt asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu un samazināt stresa hormonu koncentrāciju. Mežā iespējams atslēgties no trauksmes pilnās, dažādiem ekrāniem piepildītās mākslīgās vides un baudīt klusumu, mieru un dabas tuvumu. Šodienas saspīlētajā ikdienā, kad vidēji 37% Baltijas valstu iedzīvotāju Covid-19 ierobežojumu laikā savu stresa līmeni darbā un mājās novērtējuši kā paaugstinātu, pastaiga mežā var būt vienkāršākais un efektīvākais veids, kā nervu sistēmai dot atslodzi.
Pastaigas mežā ir arī fiziska slodze, kas var būt piemērota jebkuram, jo pastaigas var būt gan ātras, gan lēnas. Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā ir sens veselības stiprināšanas veids. Jau pirms 1000 gadiem persiešu ārsta Avicennas grāmatā „Medicīnas kanons” minēts, ka fiziskās aktivitātes svaigā gaisā palīdz labāk uzsūkt barības vielas, tās asimilēt un, vairojot dabisko iekšējo siltumu, uzlabo audu barošanos un vielmaiņu. Kustības svaigā gaisā attīra ādas poras, izvada ogļskābo gāzi caur plaušām, stiprina ķermeni, savukārt enerģiski vingrinājumi spēcina muskuļus un nervu sistēmu. Mežs ikvienam iedzīvotājam kalpo arī kā lielākā sporta zāle ar vissvaigāko un tīrāko gaisu, ar skaistāko dabas radīto mūziku un daudzveidīgāko vidi, kas priecē acis un nodrošina daudzveidīgu sportisko treniņu.
Mudinot cilvēkus iet mežā, Edmunds Linde piebilst: „Mūsu mežu platības ir milzīgas, un ļoti daudzas vietas ir vēl skaistākas par tām, kuras speciāli radītas atpūtai. Mūsu cilvēkiem ir nenovērtēta iespēja doties uz jebkuru LVM apsaimniekoto mežu, ja vien tā nav aizsargājamā teritorija, uzcelt telti mežmalā un izjust dabas daudzveidību visā tās spektrā - ar nakts miglu, zvaigžņotajām debesīm, odu džinkstēšanu, pirmo saules staru spožumu un dzidro gaisu. Es pats bieži eju mežā kopā ar maniem četrkājainajiem draugiem, kur es varu baudīt koku šalkoņu, mieru un dabas spēku, lai vēlāk atgrieztos ikdienas straujajā ritmā.”
