Mēs lepojamies ar to, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, tādēļ ir svarīgi zināt, ka ļoti nozīmīga loma šajā apstāklī ir “Latvenergo” Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES), kura ierindojas starp pašām lielākajām Eiropas Savienībā. Šomēnes aprit 55 gadi, kopš 1965. gadā tika iedarbināts pirmais no desmit Pļaviņu HES hidroagregātiem, tāpēc aicinām atskatīties vēsturē, kā tapa Latvijas energosistēmai un visai ekonomikai tik nozīmīgā ražotne.
Pagājušā gadsimta 60. gados padomju laika Latvijā strauji pieauga elektroenerģijas patēriņš, turklāt ne tikai intensīvas rūpniecības dēļ. Šai laikā pompozo “padomju baroka” celtņu vietā par pilsētbūvniecisko standartu pamazām kļuva tā sauktās hruščovkas - arhitektoniski ļoti pieticīgas, taču ātri un vienkārši uzbūvējamas mājas. Rīgā, Jelgavā, Liepājā un citās lielākajās pilsētās sāka slieties daudzdzīvokļu namu masīvi, kuru iemītniekiem tika nodrošinātas tiem laikiem patiesi ekskluzīvas ērtības - centralizēta gāzes apgāde, silts ūdens un apkure. Elektroenerģijas patēriņu sāka ietekmēt tas, ka padomju pilsoņu pieticīgajos dzīvokļos parādījās ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, putekļsūcējs, televizors. Jāatceras, ka tobrīd energoefektivitāte nebija nedz sadzīves, nedz arī rūpniecisko iekārtu prioritāšu sarakstā, un šīs tendences ar laiku atspoguļojās elektroenerģijas patēriņa kāpumā. Elektroenerģiju aizvien vairāk sāka patērēt arī laukos, un tam bija nepieciešams risinājums.
Arvien biežāk tika domāts par Latvijas galveno energoresursu - Daugavu. Jau 50. gadu sākumā bija izstrādāta Daugavas izmantošanas shēma, kas paredzēja izveidot veselu hidroelektrostaciju kaskādi. Laikā no 1953. līdz 1955. gadam tika veikti izpētes darbi un vēlreiz mainīta izmantošanas shēma. 1956. gada 10. augustā Latvijas PSR tautsaimniecības plānotāji apstiprināja PSRS Elektrostaciju ministrijas priekšlikumu par Pļaviņu HES celtniecību. PSRS Enerģētikas ministrija apstiprināja Pļaviņu HES projekta uzdevumu, pirmo posmu, tika izdoti pirmie darba zīmējumi, un 1961. gadā piešķirts finansējums 5 miljonu rubļu apmērā, lai vērienīgā būvniecība varētu sākties. Pļaviņu HES projekts vairākos aspektos ir unikāls. Piemēram, salīdzinot ar citām hidroelektrostacijām, Pļaviņu HES ir ļoti kompakta. Tās ēka apvienota ar ūdens pārgāzni, uzcelta uz mīkstām gruntīm, HES ir ar 40 m kritumu - Padomju Savienībā tāda tika uzbūvēta pirmo reizi. Ilgus gadus tā bija lielākā betona būve Latvijā, tajā atrodas viens no lielākajiem celtņiem mūsu valstī, stacijai ir ļoti augsts (40 m) kritums, turklāt autotransportam paredzētais tunelis vēl mūsdienās ir vienīgais Latvijā. Savukārt kā lielākajai hidroelektrostacijai tai ir neatsverama loma ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas energosistēmā.
Pļaviņu HES celtniecība sākās 1961. gadā, bet 1962. gads bija zemes darbu gads - izraka būvbedri, kanālus - kopā ap 4,5 miljonus m3. 1963. un 1964. gads savukārt bija betonēšanas gadi, kad būvē ielēja ap 500 000 m3 dzelzsbetona. 1965. gadā veica gan betonēšanas, gan iekārtu montāžas darbus. 1965. gada otrajā pusē tika sagatavota, valsts komisijas pieņemta un jau daļēji uzplūdināta ūdenskrātuve, uzceltas visas betona un grunts būves - lejasbjefā pilnībā, augšbjefā ap 90%. Aizsprostota Daugava, uzskalots un uzbērts gultnes dambis un abu krastu aizsargdambji.
1965. gadā jaudas izdošanai bija uzcelta, samontēta un jau zem sprieguma darbojās atklātā 330 kilovoltu sadale, zem ūdens pārgāznes uzstādīti divi transformatori, samontētas pirmās 330 kV kabeļu līnijas no transformatoriem uz sadales punktiem, kas tika darīts pirmo reizi Padomju Savienībā. Hidroelektrostacijas būvei, ciematam un HES tika uzcelta pašpatēriņa apakšstacija.
Šī paša gada nogalē pilnībā tika uzcelts spēkstacijas ēkas kreisais bloks, kurā vienlaikus notika piecu hidroagregātu montāža. Labais bloks bija uzcelts daļēji, jo bija jānodrošina Daugavas caurplūde. Līdztekus tika nokomplektēts ap 60 cilvēku liels ekspluatācijas personāls, kaut gan ekspluatācijas telpas vēl nebija uzbūvētas. Celtnieku ciematā ar nosaukumu Stučka, kas trešās atmodas gados pārtapa par Aizkraukli, jau bija uzcelta vidusskola, bērnudārzs, slimnīca, kultūras nams, pasts, pagaidu katlumāja un vairākas daudzdzīvokļu mājas.
1965. gada 4. decembrī darba komisija ar aktiem bija pieņēmusi montāžas, ieregulēšanas un sauso pārbaužu darbus, tādēļ atļāva ielaist ūdeni hidroelektrostacijas turbīnas kamerā un tukšgaitā iegriezt hidroagregātu Nr. 9, jo tas bija visgatavākais. Šis katram celtniekam ir ļoti emocionāls brīdis, kad tavā acu priekšā lēni, bez liekiem trokšņiem, sāk griezties agregāta ap 620 tonnu smaga rotējošā daļa. Pakāpeniski tika sasniegts paredzētais apgriezienu skaits - 88 apgr./min, vēlāk pacelts ģeneratora spriegums, veikta virkne dinamisko un elektrisko pārbaužu.
19. decembrī valsts darbu pieņemšanas komisija, izskatījusi pārbaužu rezultātus, atļāva šo agregātu pieslēgt energosistēmai, kas arī tika izdarīts šīs pašas dienas vēlā vakarā. Pakāpeniski līdz gada beigām energosistēmai pieslēdza arī atlikušos 4 hidroagregātus. Tas bija visā padomju valstī vēl nepieredzēts temps! Ziemassvētkus toreiz svinēt gan nebija ļauts, toties Jaungadu celtnieki sagaidīja “bez ierobežojumiem”.
Pārējos piecus hidroagregātus samontēja un pieslēdza energosistēmai 1966. gadā, un 1967. gada palus hidroelektrostacija sagaidīja praktiski pilnīgi pabeigta.
Kopš tām dienām pagājuši jau 55 gadi. Iekārtas un būves neizbēgami nolietojas un noveco gan fiziski, gan morāli. Lai saglabātu vienu no būtiskākajām valsts ražošanas jaudām, kas saražo ap 20% no Latvijas kopējā galapatēriņa un ap 38% no Latvijā saražotās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas, Pļaviņu HES uzturēšanai, atjaunošanai un modernizācijai ir atvēlēta ļoti būtiska loma. Hidroelektrostacijā pēc 2000. gada tika izveidota agrās brīdināšanas automātiskā novērojumu sistēma, kas ļāva samazināt manuālu cilvēka darbu. Vairāk nekā 2000 mērposteņos deformāciju un filtrācijas mērījumi tiek veikti automātiski ar 10 minūšu intervālu, un tas ļauj sekot un analizēt dambju drošumu ietekmējošos procesus būvē un tās pamatnē daudz precīzāk, turklāt ar lielāku ticamības pakāpi.
Ir svarīgi, lai iekārtas nolietojums netuvotos to tehnoloģiskā mūža beigām, kas var novest pie iekārtu bojājumiem un elektroenerģijas ražošanas jaudu nepieejamības. Jau deviņdesmito gadu vidū tika pieņemts lēmums par “Latvenergo” hidroelektrostaciju rekonstrukciju, tādēļ gan elektromehāniskā pamatiekārta, gan elektromehāniskās palīgiekārtas tika atjaunotas un modernizētas. Rekonstrukcijas rezultātā tiek paaugstināta turbīnu jauda, lietderības koeficients un elektroenerģijas izstrāde. Līdz 2001. gadam bija rekonstruēti 4 Pļaviņu HES hidroagregāti, pēc 2000. gada pirmajā dekādē rekonstruēti nākamie 4 hidroagregāti, bet 2017. gada nogalē pieņemts ekspluatācijā devītais pēc kārtas rekonstruētais hidroagregāts. Stacijas sākotnējā uzstādītā jauda bija 825 MW, bet pēc pēdējā hidroagregāta rekonstrukcijas darbu pabeigšanas 2023. gadā tā sasniegs jau 922 MW, kas elektrostacijai, kura uzcelta tik līdzenā apvidū, ir ļoti ievērojams lielums.
Pēc rekonstrukcijas hidroagregātu vadība, stacijas aizsardzības procesi un signalizācija tiek kontrolēta no vadības datora, un tas nozīmē, ka automatizācijas līmenis ir daudzkārt augstāks, nekā tas bija pirms daudziem gadiem. Šobrīd rekonstruētajiem hidroagregātiem var kontrolēt katras iekārtas stāvokli un darbību. Hidroagregātu var iedarbināt ar viena impulsa palīdzību, un tas pieprasīto jaudu var sākt ražot jau pēc 3 minūtēm, bet, ja nepieciešamas jaudas izmaiņas jau strādājošam hidroagregātam, to var veikt dažu sekunžu laikā.
Vienlīdz svarīgi ir rūpēties arī par hidrotehnisko būvi, tāpēc jau vairāku gadu desmitu garumā ievērojamas investīcijas tiek veiktas arī hidrotehnisko būvju pārbūvē. Pēdējo 15 gadu laikā ir īstenoti vairāki būves drošumu garantējoši un citi tehniski sarežģīti darbi. Jāņem vērā, ka visi atjaunošanas, rekonstrukcijas un pārbūves darbi tiek veikti, HES darbību neapturot. Turklāt stacijai vienmēr ir jābūt pilnīgi gatavai pavasara palu periodam, kad ūdens pietece Daugavā ir vislielākā.
Kopš “Latvenergo” hidroelektrostacijas darbojas tirgus apstākļos, agregāti tiek gan palaisti, gan apturēti atkarībā no tirgus situācijas un elektronerģijas pieprasījuma, nodrošinot tirgū tik pieprasīto zaļo enerģiju. 2019. gadā Daugavas hidroelektrostacijas saražoja 2047 GWh elektroenerģijas, no kā lauvas tiesa jeb 56% tika saražota Pļaviņu HES.
Pļaviņu HES aizsprosta drošai uzturēšanai ir nokomplektēta ļoti zinoša ekspluatācijas personāla komanda, kas atkarībā no specializācijas uzrauga elektrisko vai mehānisko iekārtu, vai hidrotehnisko būvi. Protams, personāla darbā šogad savas izmaiņas ieviesusi arī Covid-19 pandēmija, tādēļ operatīvais personāls ir sagatavots dažādiem attīstības scenārijiem, tajā skaitā darbam pilnīgā izolācijā, lai nodrošinātu visai valstij tik nepieciešamo enerģiju.
|
