Vilis Krištopans: Latvijā pašnāvību vairāk nekā no Covid-19 mirušo

© Oksana Džadana/F64

Uzņēmējs un ekspremjers Vilis Krištopans, kurš jau vairākus gadus dzīvo savā lauku īpašumā Neretas novadā, atklāj, ka šādu vietu, kur var mierpilni distancēties, apskaustu gan spāņi, gan itāļi. Apdarot saimniecībā nepieciešamos darbus un domājot par jauniem projektiem, Krištopans aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijā un pasaulē.

Ikdiena laukos un lieli plāni

Vilis Krištopans stāsta, ka 28. un 29. novembrī piedalījies golfa turnīrā. Arī viens no viņa turpmākajiem plāniem ir saistīts ar jauna golfa laukuma būvēšanu. Savukārt otrs - iespējams, ekociemata būvniecība. Krištopana ikdiena tiek aizvadīta laukos, kur līdz tuvākajai kaimiņu mājai ir viens kilometrs. Vietā, kur var lieliski izolēties, darba ir pilnas rokas, pirms ziemas jāpaspēj apdarīt visi dārza darbi. Viļa regulārās sportiskās aktivitātes ir riteņbraukšana. Lai uzturētu labu fizisko formu, viņš ar velosipēdu brauc gandrīz katru dienu un kopumā mērojis vairākus tūkstošus kilometru. Krištopans kā velosipēdists ir ļoti sašutis par remontu Aleksandra Čaka ielā, jo izmaiņas ir radījušas nevis uzlabojumus, bet jaunas nepilnības. Kā piemēru, no kā var mācīties, viņš nosauc Vāciju ‒ Minheni, Berlīni un Frankfurti, kur ietve ir strikti sadalīta tā, ka pa to netraucēti var pārvietoties gan gājēji, gan velosipēdisti.

Es to nesauktu par pandēmiju”

Vilis Krištopans nav vairījies runāt par ļoti nepatīkamiem Covid-19 scenārijiem, kas laika gaitā var īstenoties. Par to viņš runā arī ar “Vakara Ziņām”.

“Es to nesauktu par pandēmiju. Pandēmija ir tad, kad mirst tūkstošiem cilvēku dienā, kad viss ir fokusēts uz glābšanos un vispār nekas vairs nenotiek. Vispirms ir epidēmija un tad ‒ pandēmija. Mums nav pat epidēmija. Cilvēki izdomā un lieto vārdus, kuru nozīmi paši nezina. Tā ir visā pasaulē. Un to visu izdomājuši politiķi aiz bailēm, ka tik kaut kas nenotiek. Ka tikai nav ziepes. Lielākā daļa iedzīvotāju maskas lieto formāli. Uzliek vienīgo masku, kas viņiem ir kopš marta, kurā ir visi iespējamie vīrusi, un brīnās, ka pieaug Covid-19 pozitīvie testi. Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji. Ideāli, ja katram pie ieejas izsniegtu vienreiz lietojamo masku, ko uzvelk katrreiz, kad ieiet veikalā vai iekāpj trolejbusā, un izmet, kad iziet laukā. Tad kāda jēga tam visam būtu. Mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Tas nabaga mežcirtējs, kuram jānopērk maize, ‒ viņš uzliekt to nošmulēto, pusgadu veco masku un ieiet veikalā. Ko tas dod?”

Citur rīkojas citādāk

“Tas Covid-19 pasaulē ir pārspīlēts. Piemēram, testi ir šaubīgi, un joprojām uzskatu, ka tiem īpaši ticēt nevar. Tos ražo, lai tirgotu par bargu naudu. Tāpat milzīgs bizness būs vakcīna. Vārdu sakot, mēs apspiežam un iznīcinām 90 procentus dzīvo, lai glābtu tos pārējos. Viņus var glābt tāpat, bet vismaz pārējie lai dzīvo. Tas ir tik kliedzoši un nepareizi! Pēc gadiem tas viss noskaidrosies un daudzi atbildēs par savu nepareizo rīcību.

Tajā pašā laikā paziņas, kas dzīvo Stokholmā, atklāja, ka kafejnīcas ir vaļā, maskas nav obligātas. Kāpēc Zviedrijā astoņu mēnešu laikā nav neviena soda? Tāpēc, ka nav nekā obligāta. Valdība lūdz, tauta dara. 80 procenti tautas tic valdībai, jo notiek diskusijas. Tauta uzticas valdībai, tāpēc ka valdība skaidro loģiski, nevis saka: mēs no rītdienas jums aizliedzam šito. Ja jūs to nedarīsiet, mēs jūs sodīsim! Izārstēt mēs jūs nevaram. Ekonomiski mēs jums palīdzēt nevaram. Neko padarīt mēs nevaram.

Igauņiem viss arī notiek daudz saprātīgāk. Viņi varbūt ar šo nedēļu ieviesīs maskas. Bet iznāk jocīgi. Lietuvā staigāja ar maskām obligāti jau kopš jūlija, un tur ir sliktāk nekā pie mums. Loģiski domājot, tās maskas varbūt ir vīrusa perēkļi, nevis glābiņš. Zviedru galvenais infektologs pateica: mēs nevaram cilvēkiem uzspiest maskas tāpēc, ka tad viņi aizmirsīs par distancēšanos. Maska jau neglābs. Glābt var tikai tie divi metri, jo tā ir pilienu infekcija.”

Kovida nav, maskas jāliek

“Es, piemēram, dzīvoju Neretas novadā, un, paskatoties uz Covid-19 karti, izrādās, te ir nulle pozitīvo testu. Mums blakus - Ērberģē ‒ ir veikaliņš, uz kuru dažās dienās pamanījās atbraukt trīs policisti, pārbaudīt, vai viss ar maskām ir kārtībā. Novadā, kur Covid-19 vispār nav! Veikaliņā varbūt reizi desmit minūtēs ienāk viens pircējs. Velosipēdu un dzīvokļu zagļus mums nav laika ķert, bet šo pārbaudīt mums laiks atrodas. Arī šajā novadā, tāpat kā Rīgas centrā, visiem ir jāstaigā maskās. Jūs domājat, ka viņi no tā valdību vairāk mīlēs?”

Vakcīna nav brīnumnūjiņa

“Tagad visi to vakcīnu gaida kā tādu brīnumnūjiņu. Es prognozēju: parādīsies vakcīna, un kāds uz to nopelnīs miljardus. Visi savakcinēsies, un atsāksies normāla dzīve. Tas, kuram būs komplikācijas, lai vaino pats sevi. Tad, kad viss atvērsies, liela daļa cilvēku atkal sakrāmēs koferus un būs prom. Nekādi brīnumi nenotiks. Būs vēl viens liels emigrācijas vilnis. Tā vakcīna būs kā placebo efekts ‒ pasaulei būs iemesls atvērt visu vaļā. Pateicoties tam, varbūt sāksies tūristu plūsma. Ja tas viss nenotiks, ja martā, aprīlī pasaulē neatsāksies normāla cilvēku pārvietošanās, tad “airBaltic” un tos 250 miljonus, ko esam ieguldījuši, varēsim vienkārši aizmirst. Ir cilvēki, kas grib ceļot un ceļo arī tagad, neskatoties ne uz ko.

Bet, ja vakcīna nenostrādās, tad būs smagi. Protams, vīruss izdzisīs pats no sevis. Manuprāt, tas izdzisīs divu gadu laikā. Iepriekš tas ir noticis 18 mēnešu laikā. Ne velti Eiropas Savienībā ir vairāki pētījumi. Vienā pētījumā secināts, ka 50 procenti mazo uzņēmumu bankrotēs. Es tam pilnīgi piekrītu. Ko tās ģimenes darīs? Šeit, laukos, pāris privātās kafejnīcas jau sen ir aizvērtas. Bet tā bija ģimene, kas varēja kaut cik nopelnīt, lai vestu savus bērnus uz skolu. No kā viņi tagad dzīvo? Nekādas palīdzības jau nav. Tādas ģimenes ir tūkstošiem. Tie ir sagruvuši sapņi, neatdoti kredīti un salauztas dzīves. Latvijā līdz šim ir izdarītas 240 pašnāvības, kas ir vairāk nekā ar kovidu mirušo,” skaudras pārdomas pauž Krištopans, kurš uzskata, ka vajadzētu domāt par to, kā cilvēkiem ļaut ātrāk atgriezties dzīvē. Tomēr viņš uzsver, ka ir optimists.

Lasāmgabali

Grupa “Very Cool People” laidusi klajā savu “līdz šim sprādzienbīstamāko albumu” (tā to piesaka viņu speciālisti), kas šīs sprādzienbīstamās grupas (tā to piesakām mēs) diskogrāfijā ir jau desmitais, tātad jubilejas. Taču nekāda atpūta uz dzimšanas dienas lauru lapām nav vērojama – “VCP” ar savu skanējumu šokējuši gan klausītājus, gan arī paši sevi.