Ņemot vērā ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu saistītās publiskās informācijas tiešo ietekmi uz sabiedrības veselību un drošību, vēlamies uzsvērt, ka Māra Krautmaņa publikācijās Jūsu interneta mājaslapā www.neatkariga.nra.lv , 16.07.2020. “Krišjānis Kariņš pieprasa no citiem to, ko neievēro pats!” https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/319714-krisjanis-karins-pieprasa-no-citiem-to-ko-neievero-pats un 17.07. 2020. “Krišjāņa Kariņa neētiskais masku karnevāls” https://neatkariga.nra.lv/komentari/319827-krisjana-karina-neetiskais-masku-karnevals paustā informācija satur nepatiesas ziņas, jo neatbilst Ministru prezidenta paustajai pozīcijai.
Vēlamies informēt, ka Ministru prezidents 2020. gada 15.jūlija tiešraides intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”, atbildot uz žurnālistes jautājumu “Kas būtu tas, ar ko skaidri var rēķināties sabiedrība, uzņēmēji, vai ir jābūt gataviem tam, ka varētu būt iespējama arī ierobežojumu stiprināšana, piemēram, ēdināšanas nozare, dažādas šīs uzņēmējdarbības nozares?”, skaidroja, ka ir ļoti grūti prognozēt Covid-19 attīstību un to, vai Latvijai izdosies saglabāt zemu saslimstības līmeni, tomēr aizvien vairāk sāk noskaidroties, ka pulcēšanās iekštelpās ir viens no lielākajiem riskiem vīrusa izplatībā, līdz ar to ir mazticama pieļaujamā cilvēku skaita palielināšana iekštelpās tuvākajā nākotnē. K. Kariņš uzsvēra, ka valdība centīsies atstāt noteikumus tādus, kādi tie ir šobrīd. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valdības rīcībā ir vēl viena iespēja - tā ir prasības ieviešana par sejas masku lietošanu iekštelpās, kas varētu cilvēkus pasargāt citam no cita, iespējams, nesamazinot cilvēku skaita daudzumu iekštelpās un ļaujot turpināt ekonomisko darbību netraucēti. Daudzās valstīs tas tiek ieviests, bet Latvijā par to vēl nav diskutēts. Žurnālistei uzdodot precizējošu jautājumu “Tas Latvijā arī varētu kļūt kā obligāts - sejas maska iekštelpās?”, Ministru prezidents paskaidroja, ka, loģiski domājot un atkarībā no šīs slimības attīstības, viņš gaidāmās diskusijās argumentētu nevis par atļautā cilvēku skaita samazināšanu iekštelpās, bet par sejas masku lietošanas prasības ieviešanu, kas izriet no mediķu, Pasaules veselības organizācijas atzinumiem - mūs no infekcijas var pasargāt barjera: vai nu 2 metru distance vai arī, ja to nav iespējams ievērot, sejas maska. Ministru prezidents uzsvēra, ka šobrīd to lietošana nav obligāta, pastāv ieteikums tās lietot tur, kur nav iespējams ievērot 2 m distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā. Vērtējot situāciju tuvākajā nākotnē, Ministru prezidents norādīja, ka psiholoģiski ir jābūt gataviem, ka var tikt ieviesta prasība lietot sejas maskas iekštelpās, bet iemesls, kāpēc tas tiktu darīts - lai nebūtu jāapstādina ekonomika. Līdzīgu skaidrojumu Ministru prezidents sniedza arī preses konferencē pēc ārkārtas Ministru kabineta sēdes 15.jūlijā. Iepriekš minētajās publikācijās to autors nepamatoti un pretēji Ministru prezidenta paustajai pozīcijai norāda, ka K. Kariņš neievēro paša izvirzīto prasību par masku lietošanu iekštelpās - par to liecina gan 16.07. publikācijas virsraksts "Krišjānis Kariņš pieprasa no citiem to, ko neievēro pats!", gan sekojošs fragments: “Aizvakar, 14. jūlijā, Krišjānis Kariņš iekštelpās, pasniedzot Ministru kabineta atzinības rakstu galvenajai finanšu izlūcei Ilzei Znotiņai, sejas masku nelietoja. Taču jau vakar ‒ 15. jūlijā ‒ Krišjānis Kariņš paziņoja, ka iekštelpās būtu jāievēro sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem.” Arī 17.07. publikācijā tās autors norāda uz Ministru prezidenta, pēc autora domām, neētisku rīcību - masku nelietošanu publiskās iekštelpās, publicējot fotogrāfiju no Ministru prezidenta tikšanās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu un sekojošu informāciju:“Vakar (16.07.2020.) tiekoties ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iekštelpās bija bez maskas, lai gan dienu iepriekš (15.07.2020.) viņš pieprasīja iekštelpās valkāt maskas pilnīgi visiem." Abās publikācijās ietvertā informācija tādējādi ir acīmredzamā pretrunā un nesakrīt ar Ministru prezidenta skaidroto pozīciju, līdz ar to tā ir uzskatāma par nepatiesām ziņām. Ņemot vērā minētos faktus un mediju svarīgo lomu sabiedrības informēšanā, lūdzam šīs publikācijas atsaukt vai arī publicēt kļūdas labojumu.
