Šī gada 5. martā Finanšu izlūkošanas dienests publiskoja kopsavilkumu par pašu izstrādāto “Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumu par 2017. –2019. gadu”. Šajā ziņojumā FID pats novērtēja savu (Latvijas) spēju vadīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus un izveidotās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju novēršanas un apkarošanas sistēmas noturību kā augstu.
Patiešām! Ja valsts struktūrām atļauj pašām novērtēt savu darbību, tad tās nevar būt īpaši kritiskas pret savas darbības novērtējumu, jo jebkura kritika nozīmēs augstu risku iestādes vadības nomaiņai! Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad iestādes darbība ir destruktīva Latvijas sabiedrības interesēm.
Tā kā 5. martā publiskotais dokuments ir pirmais Finanšu izlūkošanas dienesta vadībā tapušais šāda veida ziņojums, tad to ir vērts detalizēti izanalizēt. Vērtējot ziņojumā iekļautos secinājumus, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa saka: “Mūsu secinājumi ir pozitīvi: esam kļuvuši gudrāki, esam apguvuši to, kā laicīgi identificēt riskus, un mācāmies tos attiecīgi vadīt. Mūsu sistēma ir noturīga, mūsu politikas instrumenti un darbību spektrs ir pietiekami elastīgs, lai spētu pretoties esošiem un potenciāliem NILLTPF riskiem. Taču vienlaikus nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā. Draudi un riski kļūst arvien sarežģītāki. Noziedzīgā pasaule atrod veidus, kā piemēroties, un mēģina atrast arvien jaunus veidus, kā apiet mūsu liktos šķēršļus. Arī Covid-19 pandēmija ir pavērusi jaunas iespējas noziedzniekiem, kuri vēlas izmantot valstu ievainojamību ārkārtas situācijā, kā arī pastiprināti darbojas digitālajā vidē, tādēļ darbs jāturpina.”
Kādi ir galvenie Finanšu izlūkošanas dienesta sasniegumi? To precīzi izsaka ziņojuma kopsavilkuma 2.2.2. punkts:
“Latvijas valdība 2019. gada sākumā atteicās no iepriekšējā mērķa Latviju pozicionēt kā reģionālo finanšu darījumu centru.
Iepriekšējā pieeja piesaistīja ievērojamas finanšu līdzekļu tranzīta plūsmas, kā arī noguldījumus no NVS valstīm un citām augsta riska valstīm un jurisdikcijām. Tomēr, ņemot vērā pārskata periodā īstenoto valdības politiku un licenču anulēšanu LAS “ABLV Bank” un MAS “PNB Banka”, Latvijā notikusi finanšu sektora pārveide (t.sk. “de-risking”), kas paredzēja kredītiestādēm atteikties no nesamērīgi augsta riska klientu, piemēram, noteiktu čaulas veidojumu, apkalpošanas“ (Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2017.-2019. gadu (kopsavilkums), 8. lpp.).
Tas nozīmē, ka Finanšu izlūkošanas dienests vadība kā sava darba uzdevumu izvirzīja valdības politiskā virziena maiņu, nevis to funkciju un uzdevumu izpildi, kuras tai nosaka likums!
Līdz ar to nav jābrīnās, ka ziņojumā ar lielu apmierinājumu tiek konstatēts (2.2.3. punkts): “Latvijas pārrobežu finanšu plūsmas ir ievērojami samazinājušās, un 2019. gadā kopējais pārrobežu maksājumu apjoms nedaudz pārsniedz 110 mljrd. EUR slieksni. Īpaši būtiski ir samazinājies ārvalstu valūtās saņemto un nosūtīto pārrobežu maksājumu apjoms. Attiecīgi samazinās arī no pārrobežu maksājumiem izrietošie iespējamie NILL draudi. Uz finanšu centra lomas pakāpenisku samazināšanos norāda arī ievērojams Latvijas reitinga kritums Globālajā finanšu centru indeksā, kad 2017. gada septembra ziņojumā Latvija tika ierindota 53. vietā, bet 2019. gada septembrī - 85. vietā pasaules finanšu centru vidū” (Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2017.-2019. gadu (kopsavilkums), 8. lpp.).
Tomēr izlasot FID ziņojuma 2.2.11. punktu, kurā ir teikts, ka “Kopumā jāsecina, ka ārvalstu predikatīvie NN augsta korupcijas riska valstīs un pārrobežu līdzekļu plūsma no šīm valstīm uz Latviju pārskata periodā radīja lielākus NILL draudus par nacionālajiem predikatīvajiem NN” (Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2017.-2019. gadu (kopsavilkums), 9. lpp.), rodas lielas šaubas par FID ziņojuma atbilstību patiesajiem datiem un novērojumiem.
Apbilstoši Latvijas Bankas apkopotajai statistikai par banku un citu finanšu institūciju darbību Latvijā, ārvalstu uzņēmumi (kuri nav finanšu institūcijas) 2015. gada janvārī noguldīja Latvijas finanšu institūcijās naudu 9,37 miljardu eiro apjomā (1. attēls). Pēc tam, kad Latvijā (2018. g.) sākās pret ārzemju uzņēmumu apkalpošanu vērsta FID darbība, netieši apsūdzot ikvienu ārzemju uzņēmumu nelikumībās, ārvalstu uzņēmumi sāka pārtraukt sadarbību ar Latvijas komercbankām. Ārvalstu uzņēmumi (kuri nav finanšu institūcijas) 2019. gada janvārī noguldīja Latvijas finanšu institūcijās naudu tikai 1,35 miljardu eiro apjomā, bet 2020. gada janvāri vairs tikai 0,86, savukārt 2021. gada janvārī - 0,79 miljardu eiro apjomā. 2020. un 2021. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gadu, ārvalstu uzņēmumu (kuri nav finanšu institūcijas) noguldījumu apjoms Latvijas finanšu sistēmā samazinājās vairāk nekā 10!!! reizes. Turklāt no visiem uzņēmumu ieguldījumiem 2021. gadā aptuveni 40% no līdzekļiem piederēja eirozonā reģistrētiem uzņēmumiem. Ārpus eirozonas uzņēmumu noguldījumu apjoms Latvijā ir pēdējo piecu gadu laikā samazinājies vairāk nekā 15 reizes.
Tāpēc apgalvojumi par ārvalstu pārrobežu naudas plūsmu iespējamiem ļoti lieliem noziedzīgo nodarījumu riskiem ir jāuzskata vai nu par FID vadības pilnīgas nekompetences apliecinājumu, vai arī par apzinātu valdības, likumdevēju un sabiedrības maldināšanu.
Latvijā joprojām ir visai lieli ārvalstu privātpersonu (mājsaimniecību) noguldījumi Latvijas komercbankās. 2020. gadā ārvalstnieku - privātpersonu noguldījumi Latvijas finanšu institūcijās (atbilstoši Latvijas Bankas apkopotajai statistikai - bija 1,7 miljardi eiro, bet 2021. gada janvārī - 1,5 miljardi eiro (2. attēls). Divas trešdaļas no šiem noguldījumiem bija no eirozonas valstu pilsoņiem. Kā zināms, Latvijā jau dzīvo vairāki desmiti tūkstošu ES valstu pilsoņu, un viens no ES pamatprincipiem ir brīva preču un kapitāla kustība. Tāpēc Latvijai nav likumīga pamata aizliegt ES un īpaši eirozonas valstu pilsoņiem izmantot Latvijas komercbanku pakalpojumus.
Ja objektīvi novērtējam darba apjomu, kas būtu nepieciešams FID praktiski pēc visu ārvalstu uzņēmumu padzīšanas no Latvijas finanšu sistēmas, tad normāli būt samazināt FID amata vienību skaitu desmit reizes. No 2019. gada FID ir jāstrādā ar 10 un 15 reizes mazāku noguldījumu apjomu nekā 2015. vai 2016. gadā. Tomēr tas nav FID vadības interesēs. Ja valsts struktūra uzrauga pati sevi un dod vērtējumus pati par savu darbību, tad tā, pat samazinoties darba apjomam, vēlas saņemt papildu resursu. Tā tos pieprasa, un ikviens, kas pret to iebilst, tiek pasludināts par netīrās naudas atmazgātāju līdzzinātāju! FID ziņojumā ir neslēpti norādīts pēdējo divu gadu galvenais ieguvums - 2019. gadā no valsts tika papildus izsistas jaunas 135 amata vietas, bet 2020. gadā vēl papildus 72 amata vietas (Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2017.-2019. gadu (kopsavilkums), 24. lpp.).
No tā ir jāsecina, ka FID publiski un starptautiski lielās ar Latvijas starptautiskā prestiža graušanu! FID ir pārtapusi par nodarbinātības biroju liekēžiem, līdz ar to, kamēr šo liekēžu darbā iekārtošanas biroju uzrauga Krišjānis Kariņš, nekas nemainīsies. Ir laiks sākt FID darbības parlamentāro izmeklēšanu un uzraudzību.
