Šogad ir viens no aukstākajiem februāriem pēdējo divdesmit gadu laikā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati liecina, ka februāra pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –8,8 grādi, proti, piecus grādus zemāka par klimatisko normu (Bauskā februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra bija pat 7,8 grādus zemāka par klimatisko normu).
Februāra pirmajā dekādē Latvijā vidējā zemākā gaisa temperatūra tika novērota 6. februārī Staļģenē, kad termometra stabiņš sasniedza -28,5 grādu atzīmi. Tiesa 17. janvārī Staļģenē bija novērota vēl zemāka temperatūra -31 grāds, bet šie novērojumi attiecas uz janvāri.
Šajā gadsimtā bija trīs ļoti aukstas ziemas 2007., 2011. un 2012. gadā, kad februāra vidējā gaisa temperatūra noslīdēja zemāk par mīnus astoņiem grādiem, savukārt 2019. un 2020. gada februāra vidēja temperatūra bija plusos. Kā jau tiku norādījis rakstā “Vai janvāra aukstuma rekordi atceļ globālo sasilšanu?”, nedz 2019. un 2020. gada siltuma rekordi, nedz 17. janvāra aukstuma rekordi, un te var piebilst, arī šī gada ļoti aukstais februāris neko neatceļ un nemaina klimata mainībā. Pagājušā gada siltuma rekordi nav pierādījums globālajai sasilšanai, un šī gada anomāli aukstais februāris nav pierādījums globālajai atdzišanai. Gaisa temperatūra uz Zemes virsmas mainās nepārtraukti, turklāt visai plašās robežās.
Jebkurš ķermenis nemitīgi izstaro apkārtējā vidē siltuma starojumu (kas ir proporcionāls absolūtās temperatūras (Kelvina grādos) ceturtajai pakāpei). Nakts laikā nesaņemot siltuma starojumu no Saules (vai ar konvekcijas radīto siltuma pārnesi), Zemes virsma atdzisīs, jo siltuma starojums (ja to neaizturēs mākoņu sega vai ūdens tvaiki) tiks izstarots plašajā kosmosā. Tā ir fizika.
Taču izrādās, ka pārdomas par fizikas likumiem un Latvijas meteoroloģiskajiem novērojumiem ir ar bīstamu saturu, jo “Facebook” cenzūra manas pārdomas par fiziku un meteoroloģiju, kuras tika pārtulkotas angļu valodā, aizliedza izplatīt ārpus Latvijas robežām “Facebook” tīklā.
Izrādās, ka pārdomas par fiziku un klimata mainību tiek pielīdzinātas politiskam ekstrēmismam, aicinājumiem uz vardarbību, neiecietībai un aicinājumiem diskriminēt minoritātes.
Diemžēl izskatās, ka “Facebook” un citu sociālo platformu piekoptā cenzūra pašlaik iet plašumā un nosprauž noteiktas ideoloģiskas robežas, kuras netiek atļauts pārkāpt, lai netraucētu globālās sasilšanas biznesa intereses.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
