Valdības noteiktie tirdzniecības aizliegumi ir jāvērtē kā necilvēcīga attieksme pret Latvijas vismazāk aizsargāto iedzīvotāju daļu – vientuļiem veciem cilvēkiem. Šāda valdības politika jau ir pielīdzināma spīdzināšanai.
Kā zināms, pašreizējie tirdzniecības ierobežojumi, kuri it kā ir domāti Covid izplatības mazināšanai, aizliedz mazumtirdzniecībā iegādāties pat ziemas zābakus, ja tie ir saplīsuši. Latvijas valdības pārstāvji un t.s. epidemiologi aizliegumus uzskata par samērīgiem, jo, lūk, ikviens varot mazumtirdzniecībā aizliegto nopirkt internetā.
Patiešām, klātienes mazumtirdzniecība ziemas laikā ar siltām drēbēm un aukstumam domātiem apaviem ir aizliegta, bet interneta tirdzniecība ir atļauta.
Diemžēl Latvijas valdībai un t.s. epidemiologiem ir maldīgs priekštats par visu Latvijas iedzīvotāju iespējām izmantot digitālos pakalpojumus. Kā liecina pētījuma centra SKDS (1008 respondenti) reprezentatīvās aptaujas rezultāti (Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām, politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti, Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2020. gada decembris), 2020. gada decembrī 18,2% Latvijas iedzīvotāju nekad nebija izmantojuši Latvijas interneta portālus. No tiem ģimenēs ar latviešu valodu Latvijas interneta portālus nekad nebija izmantojuši 13,3% aptaujāto (ģimenēs, kurās tiek lietota krievu valoda, interneta nelietotāju īpatsvars ir ievērojami augstāks).
Interneta nelietošana ir radikāli atšķirīga dažādās vecuma grupās. No tiem, kuri ir jaunāki par 45 gadiem, nekad Latvijas interneta portālus nav izmantojuši tikai 2,9% respondentu, bet no latviešiem, kuri ir vecāki par 45 gadiem, internetu nelieto gandrīz ceturtā daļa (23,6%). Īpaši zemas ir digitālās prasmes un digitālo tehnoloģiju lietošana vecuma grupā virs 63 gadiem. Šajā vecuma grupā Latvijas interneta portālus nekad nav izmantojuši 58,3% aptaujāto.
Vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem nevienā sociālā tīklā nav 46,7% latviešu, bet trešā daļa nelieto e-pastu! Arī vecuma grupā no 55 līdz 63 gadiem ir visai liels cilvēku skaits, kas ir ārpus digitālās pasaules - e-pastu nelieto 17% respondentu, bet 23% no aptaujātajiem ir ārpus sociālajiem tīkliem. Latvijas krievvalodīgo kopienā šie skaitļi ir vēl lielāki.
Ņemot vērā šos apstākļus, tirdzniecības ierobežojumi vissmagāk skar Latvijas vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu - vientuļus vecāka gadagājuma cilvēkus bez digitālām prasmēm.
Vientuļi vecāka gadagājuma cilvēki jau vairāk nekā mēnesi nevar iegādāties ziemas apstākļiem vajadzīgos apavus un drēbes, un šādu aizliegumu ilgstoša noteikšana pret šiem cilvēkiem ir salīdzināma ar spīdzināšanu.
Latvija ir ratificējusi ANO konvenciju, kas vēršas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem. Šīs konvencijas pirmais pants nosaka: “Šajā konvencijā termins “spīdzināšana” nozīmē jebkādu aktu, ar kuru kādai personai tīši tiek nodarītas stipras fiziskas vai garīgas sāpes vai ciešanas, lai no tās vai no kādas trešās personas iegūtu ziņas vai atzīšanos, lai sodītu par kādu darbību, kuru šī persona vai kāda trešā persona veikusi vai par kuras veikšanu šo personu vai kādu trešo personu tur aizdomās, lai šo personu vai kādu trešo personu iebaidītu vai uz šo personu vai kādu trešo personu izdarītu spiedienu vai jebkāda cita iemesla dēļ, kura pamatā ir jebkāda veida diskriminācija.”
Šobrīd ir apstākļi, kad daudzas brīvības, tostarp brīva pārvietošanās, ir ierobežotas, tāpēc ANO konvenciju pašlaik jau var interpretēt plaši, nevis tikai attiecinot uz ieslodzījumā vietās esošajiem, bet uz visiem, kam epidemioloģisko apstākļu dēļ ir ierobežota pārvietošanās brīvība, tostarp iespējas pamest valsti. Tā kā tirdzniecības aizliegumu mērķis ir piespiest Latvijas iedzīvotājus uz konkrētu rīcību, bet aizliegumi savukārt rada morālas un fiziskas ciešanas Latvijas vismazāk aizsargātajai iedzīvotāju grupai, tad šāda regulējuma noteikšana bez kompensācijas mehānisma, kas paredzētu, kā mazināt ciešanas tieši vismazāk aizsargātajai cilvēku grupai, var tikt interpretēta kā ANO konvencijas pārkāpums.
Latvijas valdībai ir nekavējoties jāizbeidz valsts politikas līmenī uzsāktā bez digitālām prasmēm esošo vientuļo un veco iedzīvotāju diskriminācija!
