Pagājušā gada 30. decembrī, laikā, kad lielākā daļa ļaužu bija pievērsusies Jaungada sagaidīšanas darbiem Covid ierobežojumu apstākļos un par ārpolitiku neinteresējās, tika paziņots ka ES un Ķīna vienojās noslēgt sarunas par visaptverošu investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu. Līgumam punkts tika pielikts pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Vienošanās galvenais mērķis bija līdzsvarot ES un Ķīnas tirdzniecības attiecības, jo bija izveidojusies disproporcija investīciju piesaistē. ES vienmēr bija ir bijusi daudz atvērtāka ārvalstu, tostarp arī Ķīnas, investīcijām nekā Ķīna investīcijām no ES uzņēmumu puses.
Ķīna apņēmās nodrošināt ES investoriem taisnīgāku attieksmi un lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim. Ķīna piekrita arī ES politikai par svarīgiem ilgtspējīgu attīstību veicinošiem noteikumiem gan attiecībā uz klimata pārmaiņām, gan piespiedu darbu. Ķīna apņēmās ratificēt Starptautiskās darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis ļoti augstu novērtēja panākto vienošanos: “Šis nolīgums Eiropas uzņēmumiem dod būtisku stimulu attīstīt biznesa kontaktus vienā no pasaules lielākajiem un straujāk augošajiem tirgiem, palīdzot tiem darboties un konkurēt Ķīnas tirgū. Tas nostiprina mūsu vērtībās balstīto tirdzniecības programmu ar vienu no mūsu lielākajiem tirdzniecības partneriem. Mēs esam vienojušies par nozīmīgām saistībām attiecībā uz vidi, pasākumiem pret klimata pārmaiņām un cīņu pret piespiedu darbu. Mēs cieši sekosim līdzi, lai visas līguma saistības tiktu pildītas.”
Patiesībā 30. decembrī tika sperts tikai pirmais solis nolīguma pieņemšanas procesā, jo vēl priekšā ir līguma parakstīšana, ratifikācija u.c. jautājumi.
Darbu, lai panāktu pēc iespējas ātrāku vienošanos, motivēja arī tas, ka pašlaik ekonomiskās sadarbības jomā sakrīt ES un Ķīnas globālās intereses. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā saasinājās Ķīnas un ASV ekonomiskās attiecības. Pašlaik ASV notiek prezidenta administrāciju maiņa, tāpēc Ķīnas interesēs bija vienoties ar ES, vēl pirms Džo Baidens pārņems prezidenta pilnvaras. Ķīnas ārējā tirdzniecībā ES ir tikpat liela nozīme kā ASV, tāpēc ES un Ķīnas tuvināšanās var līdzsvarot saasinājumu ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās, vienlaikus stiprinot Ķīnas pozīcijas gaidāmajās ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. Savukārt visai līdzīgas intereses ir arī ES un ES lielajām dalībvalstīm. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas īstenotā politika attiecībā pret ES dažkārt bija netaisnīga, izaicinoša un nepieņemama, lai gan ES vienmēr bijusi nozīmīgākais ASV sabiedrotais Rietumu civilizācijas vērtību jautājumos. Līdz ar to ES straujā tuvināšanās ar Ķīnu ir nepārprotams signāls Džo Baidena administrācijai, ka ES sagaida nevis vienkāršu atteikšanos no Donalda Trampa asumiem, bet gan godīguma un līdztiesības atjaunošanu, līdzsvarojot ASV un ES intereses. ASV nākamai administrācijai būs jāņem vērā ne tikai ASV, bet arī Eiropas intereses, jo alternatīva ir ES ekonomiskā tuvināšanās Ķīnai.
