Latviešu vairākums drukātos laikrakstus vairs nelasa vai tikpat kā nelasa!

© Neatkarīgā

Arī pagājušajā gadā turpinājās latviešu lasītāju paradumu maiņa, arvien vairāk atsakoties no tradicionāliem masu informācijas līdzekļiem par labu interneta izdevumiem un sociālajiem tīkliem. Visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē pagājušajā gadā ir pārvarēta zīmīga robeža. Jau 55,3% no visiem aptaujātajiem lasītājiem, kuri ikdienā lieto latviešu valodu, drukātos laikrakstus lasa retāk nekā reizi mēnesī vai nelasa nemaz. Tā liecina visjaunākās reprezentatīvā pētījuma centra SKDS (1008 respondenti) aptaujas rezultāti (Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām, politiķu un valsts amatpersonu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti, Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2020. gada decembris).

2020. gada decembrī tikai 5% no latviešu lasītājiem drukātos laikrakstus lasīja katru dienu, bet 20% latviešu laikrakstus lasīja reizi vai pāris reizes nedēļā. Tie ir tikai fakti, kas paskaidro, kāpēc pagājušajā gadā Neatkarīgā īstenoja nozīmīgu pārmaiņu, pārejot no papīra formāta uz pilnībā digitālu formātu.

Pāreja no papīra informācijas nesēja ir ne tikai Latvijas tendence. Līdzīgi procesi ar lielāku vai mazāku ātrumu notiek gan ES, gan citās pasaules valstīs.

2020. gada 26. novembrī varēju dalīties ar Neatkarīgas pieredzi, pārejot uz digitālo formātu 2020. gada Joslas un ceļa iniciatīvas žurnālistu forumā. Man bija iespēja uzrunāt 105 žurnālistu savienību vadītājus no Latīņamerikas, Āzijas, Okeānijas, Āfrikas un Eiropas. Pagājušajā nedēļā ziņojumu par procesiem, mainot informācijas nesēju, publiskoja Ķīnas Žurnālistu asociācija (Development of China’s News Media (Released in 2020)). Arī Ķīnā, kas pēc iedzīvotāju skaita ir pasaules lielākā valsts, norisinās pāreja no papīra informācijas nesējiem uz digitālajām platformām. 2020. gada martā Ķīnā interneta pieslēgums jau bija 904 miljoniem lietotāju, par 75,1 miljonu vairāk nekā 2018. gada beigās (ziņojuma 12. lpp.). Interneta pieejamības paplašināšanās sekas ir drukāto preses izdevumu ražošanas apjoma sarukums. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, Ķīnā par 1% samazinājās laikrakstu skaits, par 5,8% samazinājās kopējā laikrakstu tirāža, bet par 14% samazinājās visu laikrakstu numuru kopējais lapušu skaists (14. lpp.). Arvien plašāka interneta pieejamība neglābjami izraisa gan izdevumu skaita samazināšanos, gan to tirāžas kritumu, turklāt laikraksti kopumā kļūst arvien plānāki. Līdzīgi procesi norisinās visās tehnoloģiski attīstītajās valstīs, bet Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi 2020. gadā būtiski pastiprināja šo tendenci. Daudzviet bija noteikts aizliegums pamest mājokli, un tas būtiski samazināja laikrakstu un žurnālu pārdošanas apjomus un veicināja lasīšanas paradumu maiņu par labu interneta izdevumiem.

Lasītāju paradumu maiņa ir neapturams process, tāpēc kvalitatīvās preses lielākais izaicinājums ir iekļauties digitālajā formātā, nezaudējot kvalitātes līmeni un nepadodoties tirgus diktētam spiedienam veidot saturu, vadoties tikai no lielākā lasījumu skaita.

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais