20. gadsimta septiņdesmitajos gados sākot reformēt Ķīnas tautsaimniecību un ieviešot ekonomikā uz privāto iniciatīvu un brīvo tirgu balstītus principus, tika saglabāts centralizētās plānošanas modelis. Ķīnā valsts līmeņa plānošana notiek pa piecu gadu posmiem. 2020. gada decembrī noslēgsies kārtējais piecu gadu cikls (Ķīnas 13. piecgade), un no nākamā gada janvāra sāksies 14. piecgade.
Šogad Ķīnā jau bija nobrieduši apstākļi, lai koriģētu ekonomiskās attīstības koncepciju. Pēdējos trīsdesmit gadus Ķīnas attīstības koncepcija balstījās uz dziļu integrāciju starptautiskajā darba dalīšanas sistēmā, kad galvenais ekonomiskās izaugsmes motors bija paātrināta eksporta attīstība. Tas ļāva Ķīnai trīsdesmit gadu laikā pārvarēt ekonomisko un tehnoloģisko atpalicību, kļūstot par vislielāko rūpniecības produkcijas ražotāju pasaulē, un ierindoties otrajā vietā pasaulē, vērtējot izdevumus zinātnei un pētniecībai. 2019. gadā Ķīnas daļa pasaules IKP struktūrā bija 16% , bet, vērtējot viena gada IKP pieaugumu pasaulē, 2019. gadā Ķīna nodrošināja trešo daļu no visa pasaules IKP pieauguma. Turklāt 60% no Ķīnas kopējā IKP 2019. gadā nodrošināja iekšējais patēriņš. Vienlaikus šajos trīsdesmit gados ievērojami uzlabojās Ķīnas iedzīvotāju labklājība. 2019. gadā Ķīnas IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedza 10 000 ASV dolāru, bet vidējais paredzamais dzīves ilgums Ķīnā tagad ir 77,3 gadi (infografiks šeit).
Tomēr jau pirms 2020. gada sāka izpausties vairākas negatīvas tendences, kuras var nozīmīgi ietekmēt Ķīnas attīstību nākotnē. ASV aizsāktais tirdzniecības konflikts ar Ķīnu negatīvi ietekmēja Ķīnas kopējo eksporta attīstību. Konflikta rezultātā tika radīti nozīmīgi šķēršļi Ķīnas augsto tehnoloģiju uzņēmumu produkcijas un pakalpojumu eksportam uz rietumvalstīm. 2020. gadā jaunus izaicinājumus Ķīnas attīstībai radīja Covid-19 pandēmijas apkarošanai noteiktie ierobežojumi gan Ķīnā, gan visā pasaulē. Līdz ar to 2020. gads bija vislabākais laiks, lai ieviestu korekcijas attīstības prioritātēs. Turklāt tieši šogad Ķīnas vadībai bija jāpieņem nākamās piecgades plāns un jāiezīmē attīstības vadlīnijas nākamajiem piecpadsmit gadiem.
14. piecgades plāna projekta apspriešanas laikā ‒ šī gada vasarā ‒ iedzīvotāji atsūtīja vairāk nekā vienu miljonu dažāda veida komentāru, ieteikumu un priekšlikumu. Saņemtās iedzīvotāju atsauksmes un ierosinājumi tika tematiski grupēti un vērtēti. No visiem iesūtītajiem priekšlikumiem projekta uzlabošanai vairāk nekā pieci simti tika atzīti par vērtīgiem, un tie tika iestrādāti, sagatavojot 14. piecgades plāna galīgo variantu. Šādu iedzīvotāju iesaistes formu valsts svarīgāko jautājumu pieņemšanā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nosauca par spilgtu Ķīnas sociālistiskās demokrātijas piemēru.
Pēc apspriešanas beigām šī gada 4. novembrī Ķīnas kompartijas Centrālā komiteja apstiprināja 14. piecgades (2021.‒2025. g.) plāna galīgo variantu, kā arī pieņēma Ķīnas attīstības vadlīnijas līdz 2035. gadam.
14. piecgadē ir ieplānota Ķīnas pāreja uz augstas kvalitātes attīstību (high-quality development). Lai minimizētu ārējo risku ietekmi uz Ķīnas attīstību, Ķīna turpmāk vairāk pievērsīsies savām iekšējām vajadzībām un interesēm, koncentrējoties uz strukturālo reformu padziļināšanu preču un pakalpojumu piedāvājuma daļā, pārveidojot attīstības modeli tā, lai tas sniegtu reālus ieguvumus visiem cilvēkiem.
Nākamajā piecgadē Ķīna savu attīstību galvenokārt balstīs uz iekšējā patēriņa pieaugumu. Sji Dzjiņpins: “Pēdējos gados ir notikušas izmaiņas globālajā politiskajā un ekonomiskajā vidē, vērojams deglobalizācijas pieaugums, kā arī pieaug savas pozīcijas uzspiešana un protekcionisms no vairāku valstu puses, līdz ar to tradicionālā globālā apgrozība ir ievērojami vājināta. Tāpēc, lai sasniegtu ekonomisko izaugsmi, Ķīnas attīstība ir jābalsta iekšējās ekonomiskajās norisēs, vairāk paļaujoties uz vietējo tirgu.”
Ķīnas vadītājs uzsvēra, ka iekšējā pieprasījuma palielināšana ir jāuzskata par stratēģisku pamatu, veicinot pozitīvu valsts ekonomikas attīstības ciklu. Viņš arī aicināja veidot tādu preču un pakalpojumu piedāvājuma sistēmu, kura būtu atbilstošāka Ķīnas iekšzemes pieprasījumam.
Sji Dzjiņpins: “Plaša un vienmērīga iekšzemes ekonomiskās aprites veicināšana palīdzēs labāk piesaistīt globālos resursus, apmierināt vietējās vajadzības, paaugstināt rūpniecības un tehnoloģiju attīstību, kā arī radīs jaunas priekšrocības globālajā ekonomiskajā sadarbībā un konkurencē.”
Taču akcenta maiņa attīstības koncepcijā nenozīmē, ka Ķīna gatavojas norobežoties no pārējās pasaules, tieši pretēji. Ķīnas durvis netiks aizvērtas, bet tiks atvērtas vēl plašāk. Ķīna turpinās visaptverošas reformas, arvien vairāk atverot savu ekonomiku. Paplašinot iespējas un piedāvājot vēl vairāk "ķīniešu dividenžu", lai veicinātu citu valstu attīstību un sekmētu pasaules ekonomikas izaugsmi.
Īstenojot šo plānu, ir “pilnīgi iespējams”, ka līdz 2025. gadam Ķīna sasniegs augstu ienākumu līmeņa valstu pašreizējos standartus, bet līdz 2035. gadam divkāršos kopējo ekonomikas apjomu vai ienākumu lielumu uz vienu iedzīvotāju.
Ķīnas līderis uzsvēra, ka ir svarīgi paaugstināt kopējo labklājību ikvienam, “lai pilnībā izveidotu modernu sociālistisku valsti”.
Šādi tiks sasniegts Ķīnas mērķis ‒ vidēji pārtikušas (xiaokang) sabiedrības izveide.
Ķīnas gaidāmo pārmaiņu plāns ir pieņemts, un to sāks īstenot jau no nākamā gada sākuma. Ķīnas ekonomikas mērogi ir tik lieli, ka kādā brīdī Ķīnai no eksportā balstītas attīstības bija jāsāk pāriet uz iekšējā pieprasījumā un patēriņā balstītu attīstību. Tagad šis brīdis ir pienācis. Pieaugot iedzīvotāju labklājībai, Ķīnas ražojumos palielinājās darbaspēka izmaksu īpatsvars. Tāpēc jau labu laiku notika Ķīnas eksporta transformācija no darbaspēka ietilpīgām precēm uz zinātņu un tehnoloģisko sasniegumu ietilpīgu produkciju.
Pārmaiņas, kas ir aizsākušās Ķīnā, ietekmēs visas pasaules valstis, tostarp arī ES un Latviju. Process jau ir sācies. ES darbaspēka ietilpīgas produkcijas imports jau pakāpeniski pārorientējas no Ķīnas uz t.s. lētā darbaspēka valstīm, kurās tehnoloģiju attīstība ievērojami atpaliek no Ķīnas - uz Indiju, Pakistānu, Bangladešu, Indonēziju u.c. Savukārt Ķīna ar katru gadu palielina savu augstāko tehnoloģiju produkcijas un pakalpojumu eksporta apjomu. Pašlaik Ķīnas IT sektora eksporta pieaugums uz rietumvalstīm tiek slāpēts ar politiskiem līdzekļiem, aizliedzot ASV, Lielbritānijas un ES uzņēmumiem sadarbību ar lielākajiem Ķīnas IT sektora uzņēmumiem un liedzot Ķīnai pieeju pie Rietumu IT kompāniju tehnoloģijām un patentiem.
Ķīnas jaunā attīstības koncepcija paredz, ka daļa no augsto tehnoloģiju kompāniju produkcijas, kuru protekcionisma dēļ atteiksies pirkt rietumvalstu uzņēmumi, tiks novirzīta iekšējam patēriņam. Tas nozīmē, ka rietumvalstu noteiktie aizliegumi neapturēs Ķīnas vadošo tehnoloģiju uzņēmumu inovāciju ātrumu. Līdz ar to ES valstīm ir jānovērtē Ķīnas atbildes solis uz Rietumu protekcionismu un jāizvērtē, ka sadarbība, no kuras iegūst abas puses, tomēr ir produktīvāka par konfrontāciju, kas pretējai pusei vairs nevar pat būtiski kaitēt.
