Šonedēļ aprit pusgads, kopš Neatkarīgā ir no papīra formāta pārgājusi uz digitālo formātu, un tas ir laiks, kad parasti tiek izteikti secinājumi par paveikto.
Darbs un saikne ar lasītāju laikraksta papīra formātā un digitālajā formātā ievērojami atšķiras. Kamēr laikraksts iznāk papīra formātā, liels nezināmais ir jautājums par to, cik daudz no laikraksta rakstiem lasītāji vispār izlasa. Kurus autorus un kādu tematiku lasītāji izvēlas lasīt vairāk, bet kādu mazāk? Papīra variantā informācija par kopējo lasāmību un noteiktu tēmu svarīgumu tiek iegūta tikai ar lasītāju aptauju palīdzību, kuras parasti notiek labi ja divas reizes gadā.
Savukārt digitālajās platformās ir pieejama precīza statistika par jebkuru laikraksta materiālu ‒ kuri autori, kādas tēmas un kādos laikos tiek apskatīti vai izlasīti. Digitālajās platformās statistika ir pieejama jau no pirmajām sekundēm, tiklīdz lasītājiem tiek atvērts raksts. Izvērtējot tās zināšanas, kuras par mūsu lasītājiem svarīgākajām tēmām mums ir šobrīd, un to, kāda bija izpratne, strādājot ar Neatkarīgo papīra variantā, mēs varam secināt, ka arī tolaik, kad Neatkarīgā bija tikai papīra formā, mēs diezgan labi izpratām Neatkarīgās lasītāju informatīvās vajadzības, un tagad tās turpinām īstenot, bet nu jau digitālā formātā. Tāpēc esam gandarīti, ka lielākā daļa no tiem, kas bija kopā ar mums papīra formātā, turpina mūs lasīt, bet jau kā digitālo izdevumu. Neatkarīgas Rīta Avīzes digitālo platformu veido divi spārni: portāls nra.lv, kurā burtiski dažu minūšu laikā ir sasniedzama informācija par aktuāliem jaunumiem vai notikumiem, un Neatkarīgās digitālā laikraksta izdevums, kas lasītājiem kļūst pieejams katru rītu 5.15. Laikraksta digitālajā izdevumā tiek ievietoti pētnieciskās žurnālistikas materiāli, viedokļi, komentāri, intervijas, analītiski apskati gan par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, gan arī par sabiedriskajām un politiskajām norisēm valstī un svarīgākajiem politiskajiem notikumiem, Saeimas un valdības lēmumiem utt. Digitāla laikraksta saturs nemainās katru minūti. Tā kā mēs esam Neatkarīgās digitālajā izdevumā saglabājuši tādu pašu ritmu, kāds tas bija papīra formātā, tad arī lielākā daļa no mūsu lasītājiem turpina lasīt laikraksta digitālo izdevumu ļoti līdzīgi tam, kā iepriekš viņi lasīja parasto ‒ papīra izdevumu. Daļa lasītāju iepazīstas ar laikraksta saturu jau no paša rīta, daļa lasītāju lasa Neatkarīgo pusdienlaikā, bet vislielākā lasītāju daļa attiecīgās dienas laikrakstu izlasa pēc darba ‒ starp pulksten četriem un astoņiem pēcpusdienā. Tas ir ļoti labi saprotams, jo, lai gan Neatkarīgajai pieaug arī jaunākās paaudzes lasītāju skaits, lielākā daļa no Neatkarīgās lasītājiem ir vecumā starp 35 un 65 gadiem, kuri gan papīra formāta avīzes un žurnālus, gan Neatkarīgās digitālo izdevumu izlasa pēc darba.
Pirmā pusgada laikā esam atjaunojuši laikraksta sestdienas izdevumu, un no oktobra Neatkarīgā ir spērusi ievērojamu soli, lai veicinātu Latvijas starptautisko atpazīstamību - mēs esam izveidojuši Neatkarīgās versiju angļu valodā.
Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos tika diskutēts par Neatkarīgās vērtībām. Iespējams šis ir īstais laiks un vieta, lai par tām atgādinātu. Neatkarīgās vērtības nav mainījušās, pārejot no papīra varianta uz digitālo izdevumu. Ievērojama daļa no Neatkarīgās žurnālistiem ir noskaņoti nacionāli un konservatīvi - atbalstot un aizstāvot tradicionālās vērtības. Taču Neatkarīgā vienmēr ir iestājusies un iestājas par viedokļu daudzveidību. Tikai respektējot viedokļu daudzveidību, mēs varam sasniegt līdzsvarotus un sociāli atbildīgus risinājumus, lai īstenotu Latvijas sabiedrības vajadzības un intereses. Neatkarīgā noraida un norobežojas no jebkurām diskriminācijas formām attiecībā uz cilvēkiem ar atšķirīgu etnisko un rasu piederību, reliģiskajiem uzskatiem, dzimuma identitāti vai piekopto dzīvesveidu u.c. Mēs iestājamies par harmonisku un sociāli atbildīgu Latvijas sabiedrības attīstību, kurā netiktu diskriminēta neviena minoritāte. Latvijas spēks ir mūsu dažādībā, un, uzturot viedokļu daudzveidību, mēs palīdzam Latvijai veidoties par patiesi demokrātisku un Eiropai piederīgu valsti.