Pašlaik Eiropā un ASV tiek kultivēta savdabīga liberāli demokrātiska paradigma, ka autoritāri līderi ilgstoši pie varas var noturēties, tikai viltojot vēlēšanu rezultātus. Tāpēc tagad daudzviet jau ir apgūts politisko pārmaiņu scenārijs. Kad amatā ilgi bijis autoritārs līderis tiek pārvēlēts uz kārtējo termiņu, tie, kuri vēlas pārmaiņas (tādu autoritāros režīmos vienmēr ir ļoti daudz, īpaši tad, ja līderis ir pie varas gadu desmitiem), deklarē, ka vēlēšanu rezultāti ir falsificēti, un pieprasa varas nomaiņu, jaunas vēlēšanas utt. Tieši šāds scenārijs tika īstenots Latīņamerikas zemē Bolīvijā 2019. gadā.
2005. gadā par Bolīvijas prezidentu tika ievēlēts sociālists Evo Moraless. Bolīvija Moralesa vadībā izveidoja draudzīgas attiecības ar Kubu un Venecuēlu. Nostājās pret ASV īstenoto politiku Latīņamerikā. Vienlaikus Bolīvijā notika pārkārtojumi, palielinot valsts ietekmi daudzās nozarēs. Lai saglabātu varu, Bolīvijā tika mainīta likumdošana, kas ļāva Evo Moralesam atrasties pie varas bez termiņu ierobežojumiem.
2019. gada 20. oktobrī Bolīvijā notika kārtējās prezidenta vēlēšanas. 21. oktobrī tika publicēti vēlēšanu oficiālie rezultāti, kas liecināja, ka Evo Moraless ir ieguvis 47,07% balsu, bet viņa tuvākais konkurents - labējais opozīcijas kandidāts ‒ tikai 36,51% balsu. Atbilstoši Bolīvijas konstitūcijai, lai prezidentu ievēlētu pirmajā kārtā, viņam ir jāiegūst vairāk nekā 50% balsu vai arī ir jāiegūst vairāk par 40% balsu, bet tad ar desmit procentpunktu pārsvaru ir jāapsteidz tuvākais konkurents. Pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas Bolīvijā sākās masu nekārtības. Labējā opozīcija paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un pieprasīja jaunas vēlēšanas. Pēc vairākas nedēļas ilgiem protestiem Bolīvijas prezidents izsludināja jaunas vēlēšanas. Taču pēc tam, kad drošības spēki pārgāja labējās opozīcijas pusē, Evo Moraless atkāpās no amata un pameta Bolīviju.
Varu pārņēma labējā opozīcija, kura nekavējoties radikāli mainīja Evo Moralesa īstenoto ārpolitiku. Bolīvija iecēla vēstnieku ASV, sarāva diplomātiskās attiecības ar Kubu utt. Pret Evo Moralesu un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem tika izvirzītas apsūdzības korupcijā utt. Iekšpolitiski Evo Moralesa kreisā kursa vietā sākās izteikts pagrieziens pa labi.
Tika deklarēts, ka bijušo autoritāro korumpētās kliķes diktatūru nomainīs patiesa demokrātija. Līdz ar to jaunai varai bija jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas, jo varas pārņemšana Bolīvijā bez demokrātisko procedūru ievērošanas izpelnījās skarbu Latīņamerikas un arī citu pasaules valstu kreiso spēku kritiku. Bolīvijas prezidenta vēlēšanas bija iecerēts rīkot šī gada maijā, bet Covid-19 epidēmijas dēļ tās tika atliktas uz rudeni. Beigu beigās 8. oktobrī Bolīvijā notika jaunas prezidenta vēlēšanas, par kurām nav šaubu, ka tās ir brīvas, demokrātiskas un noteikti nav falsificētas. Taču 8. oktobra
Bolīvijas prezidenta vēlēšanās jau pirmajā kārtā ar 55,1% balsu uzvarēja eksprezidenta Evo Moralesa partijas “Virzība uz sociālismu” kandidāts Luiss Arse. Labējo spēku kandidāts nesavāca pat trešdaļu no vēlētāju balsīm.
Novērtējot notikumus Bolīvijā, var izvirzīt vairākus jautājumus. Iespējams, ka 2019. gada prezidenta vēlēšanu rezultāti nemaz nebija viltoti, bet apsūdzības viltojumos bija instruments, lai labējā opozīcija iegūtu varu, apejot demokrātiskās procedūras. Iespējams, ka laikā, kad ļoti daudzi bija neapmierināti ar autoritāra līdera vadīto kursu un vēlējās pārmaiņas, ievērojama iedzīvotāju daļa bija ar to apmierināta un pārmaiņas nemaz negribēja. Ja ir šāds iedzīvotāju noskaņojums, tad godīgas un demokrātiskas vēlēšanas nedos uzvaru jaunajiem spēkiem. Tas var attiekties gan uz Latīņameriku, kur ir ļoti stipras kreiso kustību tradīcijas, gan arī uz Baltkrieviju, kur vecākās paaudzes ļaudis nav noskaņoti atbalstīt radikālas pārmaiņas. Ja notiek patiešām godīgas vēlēšanas, tad tās tikai parāda, kāda ir proporcija starp iedzīvotājiem, kuri pārmaiņas vēlas, un tiem, kuri tās nevēlas.
Jebkurā gadījumā pat tad, ja 2019. gada Bolīvijas prezidenta vēlēšanu rezultāti tika uzlaboti Evo Moralesam par labu, vienu gadu ilga labējo spēku pārvaldība bija patiekama, lai noskaņotu vēlētāju vairākumu atbalstīt sociālistus.
Ļoti ticami, ka labējām partijām, lai tās kreisi noskaņotā sabiedrībā iegūtu varu, ir jāatsakās no demokrātijas kā tādas vai arī jāmanipulē ar vēlēšanu rezultātiem, vai arī tie jāfalsificē.
