Latvija ir ES dalībvalsts, bet vienlaikus mēs robežojamies ar divām “trešajām” valstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas austrumu kaimiņvalstis vienlaikus ir gan mūsu lielie ekonomiskie ieguvumi, gan arī zināmi riski, ņemot vērā autoritārās tendences abās Latvijas kaimiņvalstīs.
Daudzi ekonomiskie ieguvumi rodas no Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa. Latvijas teritorija vienmēr bijusi dabisks starpnieks, apkalpojot preču plūsmas no un uz Krieviju un Baltkrieviju. Šo preču spektra plašuma apkalpošana ir vēsturiski izveidojusies gan kā Latvijas autopārvadātāju, gan dzelzceļa, gan Latvijas ostu specializācija.
Tā kā abas Latvijas austrumu robežas kaimiņzemes ir ar autoritāru ievirzi, tad pēc neatkarības atgūšanas viens no Latvijas ārpolitiskajiem uzdevumiem bija veidot labas kaimiņu attiecības, bez ļoti svarīga motīva neiesaistoties pret kaimiņvalstīm vērstās kampaņās, kuras var apdraudēt Latvijas ekonomiskās intereses.
Pat nosodot un nepieņemot Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, Latvija pievienojās sankcijām pret Krieviju tikai kopējās ES politikas un kopējās NATO dalībvalstu drošības politikas ietvaros. Tieši tas pats attiecas uz attiecībām ar Baltkrieviju. Latvijas valdība labi apzinās, ka Baltkrievijas politiskā sistēma ir visai tālu no tā ideāla, uz ko tiecas ES. Tomēr mēs arī apzināmies, ka jebkurš vienpusējais Latvijas solis būs neproduktīvs, kas radīs zaudējumus gan Latvijas ekonomikai, gan apgrūtinās dzīvi desmitiem tūkstošu Latvijas un Baltkrievijas pilsoņu, kurus vieno kopīgas ģimeniskas un draudzības saites. Tāpēc, ne vienmēr piekrītot Baltkrievijas īstenotajai politikai cilvēktiesību un demokrātisko brīvību jomā, Latvija vienmēr ir veidojusi attiecības ar Baltkrieviju, nepaplašinot ES noteikto ierobežojošo pasākumu mērogu.
Savukārt ES kopējā politika attiecībās ar Baltkrieviju tiek veidota, lai palīdzētu Baltkrievijai tuvināties ES vērtību un brīvību sistēmai.
Diemžēl pašlaik ir pamats uzskatīt, ka Latvijas specdienestu vadībā ir persona, kura neizprot šos delikātos jautājumus Latvijas un Baltkrievijas attiecībās. Ir pamats domāt, ka viena speciāla dienesta vadība ir nodevusi Baltkrievijas varas iestāžu rīcībā konfidenciālu informāciju, kas ļāva izvirzīt apsūdzības finanšu pārkāpumos pret vienu no Baltkrievijas opozīcijas līderiem.
Labu attiecību uzturēšana ar “trešajām” valstīm nenozīmē apgādāt autoritārus režīmus ar kompromitējošiem materiāliem pret attiecīgās zemes politisko opozīciju.
Patiesībā piegādāt autoritārām valdībām kompromitējošus materiālus pret viņu zemes politisko opozīciju nozīmē ES interešu un kopējo vērtību nodevību.
Ja apstiprināsies informācija, ka viena Latvijas vadošo speciālo dienestu amatpersona, piegādājot konfidenciālu informāciju, palīdzēja Baltkrievijas varas struktūrām atbrīvoties no iespējamā opozīcijas kandidāta 9. augustā gaidāmajās Baltkrievijas prezidenta velēšanās, tad šādas personas patriekšana no Latvijas varas gaiteņiem būtu tikai vismaigākais iespējamais sods par šādām izdarībām.
