Pēdējās trīs dienās, pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotās informācijas, Latvijā bijā vērojams ar Covid-19 inficēto personu skaita pieaugums.
Pirmdien tika ziņots par trim jauniem pozitīviem Covid-19 testu rezultātiem. Otrdien un trešdien tika ziņots par septiņiem jauniem atklātiem inficēšanās gadījumiem, bet vakar ziņoja jau par 13 jauniem pozitīviem testēšanas gadījumiem. Lai gan SPKC savos paziņojumos visus jaunatklātos gadījumus dēvē par “saslimšanām”, pat SPKC mājaslapā statistikas datu vizualizācijā tiek lietots cits termins ‒ “apstiprināta Covid-19 infekcija”. Ja vēlamies būt korekti, pozitīvs Covid-19 tests, ja cilvēkam nav jebkādu slimības pazīmju, nav saslimšana, bet gan, visticamāk, liecina, ka attiecīgais cilvēks ir vīrusa nēsātājs, nevis slimnieks.
Pēc šo datu publiskošanas veselības ministre Ilze Viņķele izteica draudus ‒ ja ar Covid-19 inficēto iedzīvotāju skaits pieaugs, valdība lems par esošo ierobežojošo pasākumu pastiprināšanu. “Ja saslimstības līmenis pieaugs, lai ierobežotu vīrusa turpmāku izplatību valstī, valdība lems par ierobežojošo pasākumu pastiprināšanu. Jau mazinot ierobežojumus, norādīju, ka tie varētu tikt pārskatīti, ja pieaugs inficēto skaits.”
Lai gan Covid-19 testu statistika uzrāda pieaugošu tendenci, tomēr hospitalizēto pacientu statistika uzrāda pilnīgi pretēju tendenci. Kā liecina SPKC izplatītā informācija, 6., 7. un 8. jūlijā visās Latvijas slimnīcās kopā bija pieci Covid-19 slimnieki, no tiem četriem bija vidēji smaga, bet vienam ‒ smaga slimības gaita. Savukārt 9. jūlijā stacionāros ārstējās vairs tikai “četri ar jauno koronavīrusu sirgstošie, no tiem trīs pacienti ir ar vidēji smagu, bet viens ‒ ar smagu slimības gaitu”.
Līdz ar to politiķi un TV ekrānu epidemiologi, kuri jau ir sākuši biedēt Latvijas ļaudis ar idejām par īpašā stāvokļa atjaunošanu, vismaz pagaidām balstās tikai uz vīrusa nēsātāju un vieglas slimības gaitas slimnieku skaita pieaugumu. Šīs nedēļas SPKC jaunatklāto Covid-19 gadījumu statistikā iekļautajiem slimības simptomu nav vai arī slimība izpaužas tik vieglā formā, ka hospitalizācija nav nepieciešama un personas var karantīnas periodu pavadīt mājās.
Galvenais saprātīgais arguments (bija arī ļoti daudz visai apšaubāmu argumentu), kāpēc ES un citviet pasaulē tika noteikti ļoti stingri epidemioloģiskie aizliegumi un ierobežojumi, bija vēlme nodrošināt, lai epidēmijas laikā infekcijas slimnīcu kapacitāte - vietu skaits reanimācijas nodaļās ‒ nebūtu mazāka par jaunu smagi slimu pacietu skaita pieaugumu. Ierobežojumu leģitīmais mērķis bija samazināt risku, ka valsts veselības sistēma nespētu ārstēt visus smagi slimos Covid-19 slimniekus un tiem būtu jāmirst tāpēc, ka daudzi smagā formā saslimušie nesaņemtu atbilstošu medicīnisko aprūpi.
Pārējie jautājumi bija ar mazāku nozīmi, un bieži vien aizliegumus noteica bez jebkāda zinātniska pamata. Arī šobrīd pat zinātniskajos pētījumos par Covid-19 pandēmiju tiek iegūti ļoti pretrunīgi rezultāti gan jautājumā par inficēšanās kanāliem (pieskāriens vai gaisa pilieni), gan pētot dažādu aizliegumu efektivitāti, lai ierobežotu slimības izplatību.
Līdz ar to pagaidām Latvijā nav nekāda pamata, lai valdība lemtu par īpašo apstākļu režīma atjaunošanu. Šāds lēmums bez objektīva pamata tiks uztverts kā politiķu vēlme atgriezties pie tā korupcijas un visatļautības režīma, kāds bija vērojams šogad īpašo apstākļu laikā.
Tomēr gan distancēšanās ievērošana, gan citu higiēnas normu ievērošana mazina inficēšanās riskus gan ar jauno vīrusu, gan arī ar zināmo gripu un citām līdzīgām infekcijas slimībām.
ES iekšējo robežu atvēršana nozīmē arī vīrusu izplatības pārnesi no valstīm ar daudz lielākiem saslimstības radītājiem uz Latviju, tāpēc mums ikdienas norisēs nevajadzētu strauji atgriezties pie sadzīves uzvedības modeļa, ko piekopām pirms Covid-19.
Taču, lai ievērotu elementāras higiēnas prasības lielveikalos un citviet, sabiedrībai nav vajadzīgas Viņķeles vai Kariņa pavēles un rīkojumi.
Mēs varam paši ievērot distanci publiskās vietās, mēs paši varam, saķerot iesnas vai klepu, publiskās vietās nēsāt sejas masku, lai neapdraudētu citus, mēs varam turpināt lietot vienreizējos cimdus lielveikalos utt. Mēs varam mazināt inficēšanās risku paši ar savu rīcību, arī bez politikāņu un TV epidemiologu uzbrēcieniem un draudiem.