Vēl pirms krīzes – 2019. gada rudenī – dalot pagājušā gada valsts budžetu, premjers Krišjānis Kariņš lielījās, ka naudas Latvijā ir tik daudz kā nekad agrāk. Covid-19 seku likvidēšanai pērn papildus piešķirti 1,4 miljardi eiro, šogad Covid-19 apkarošanai un ekonomikas stiprināšanai varētu tikt atvēlēti 2 miljardi eiro.
Arī pētot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atskaites par izmaksātajiem dīkstāves pabalstiem un citiem atbalsta pasākumiem, var rasties sajūta, ka nauda ja ne gluži tiek kaisīta kā no helikoptera, tad vismaz tā tiek tiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams atbalsts krīzē. No 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 15. februārim, tātad 2,5 mēnešu laikā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 41 153 380 eiro apmērā. Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme pagājušajā nedēļā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē deputātiem stāstīja, ka lielākā daļa dīkstāves pabalstos saņem vairāk, nekā iepriekš nomaksājuši nodokļos. Pēc viņas teiktā, iepriekšējā valsts atbalsta periodā 66% no dīkstāves atbalstu saņēmušajiem pabalstu saņēma tādā apmērā, kas bija mazāks par valstī noteikto minimālo algu. Finanšu ministrs Jānis Reirs savukārt uzsvēra, ka 97 procenti no dīkstāves pabalstu iesniegumiem tiek apmierināti. Ar šādām pozitīvām ziņām valsts iestādes baro sabiedrību. Taču kāpēc valsts neredz tos vairāk nekā 1000 uzņēmējus, patentmaksas maksātājus un pašnodarbinātos, kam dīkstāves pabalsts atteikts, un tos, kuri vispār nepiesakās atbalstam, jo netic, ka valsts viņus atbalstīs, vai arī baidās, ka piešķirtais pabalsts pēc pāris mēnešiem, kad tas būs iztērēts, būs jāatmaksā? Tieši šādu nepatīkamu pārsteigumu pērn piedzīvoja mūziķis un mākslinieks Igo, kuram valsts sākumā bija piešķīrusi 315 eiro atbalstu, bet pēc tam lika atmaksāt, jo dīkstāves laikā esot darbojies viņa mākslas un dizaina darbu interneta veikals www.akcentspersonibai.lv. Izmisuma pilnus stāstus, ko pauž mazie uzņēmēji, uzklausām ik dienas.
Vairākiem cilvēkiem dīkstāves pabalsts atteikts nesamaksāta patenta dēļ, citiem nodokļos samaksātā summa izrādījusies par mazu. Vienai nelielai kafejnīcai Rīgā pabalsts atteikts, jo līdz minimālajai nodokļos samaksājamajai vidējai summai, tas ir 200 eiro mēnesi, pietrūcis 1,38 eiro. Teiksiet, likums ir likums un kārtībai jābūt. Nevar maksāt dīkstāves pabalstu tādam, kas iepriekš strādājis tik slikti, ka nodokļos nav varējis samaksāt pat 200 eiro mēnesī! Taču šis nav tas gadījums. Šī kafejnīca nodokļos ik mēnesi samaksā vairāk nekā 200 eiro, bet, tā kā VID rēķina vidējo nodokļos samaksāto summu no vairākiem mēnešiem, ieskaitot arī to mēnesi, kad uzņēmējdarbība vairs nenotiek, tad vidējā summa, protams, iznāk mazāka. Šajā gadījumā pietrūka nieka 1,38 eiro.
Taču arī tad, ja pietrūktu desmit centu, uzņēmējs dīkstāves pabalstu nesaņemtu.
Lielākā daļa mazo uzņēmēju ir nikni, ka valsts liedz viņiem strādāt un nopelnīt kaut minimālai iztikšanai.
Pārtikas lielveikalos tagad var nopirkt visu, ieskaitot spuldzītes, televizorus, apavus, apģērbus utt., bet mazajam lauku veikaliņam, kurā tiešām nekad nav bijuši pircēju pūļi, jāmāžojas ar attālināto tirdzniecību. Kafejnīcas, kuras tagad ēdienu drīkst pārdot tikai līdzi nešanai, jūt, ka ar katru nedēļu samazinās klientu loks, jo arī iedzīvotāju naudas maciņi dilst.
Politiķi ilgi šaubījās par 500 eiro pabalsta piešķiršanu par katru bērnu. Viens politiķis pat to paspēja nodēvēt par traģēdiju, jo “viņiem [bērnu vecākiem] pieklibo gan finanšu pratība, gan citas ar naudas pareizu izlietošanu saistītas lietas, lai šis 500 eiro pabalsts tiktu izmantots par labu bērniem”. Finanšu ministrs Jānis Reirs sākotnēji izteicās, ka vienreizēja pabalsta izmaksa 500 eiro apmērā par katru bērnu nebūtu lietderīga.
Visticamāk, šāda pabalsta piešķiršana vairāk ir vēlētāju labvēlības krāšana nākamajām vēlēšanām, bet tajā pašā laikā tas būtu atspaids ne tikai ģimenēm, bet arī ekonomikai, jo šos 500 eiro visdrīzāk ģimenes liks lietā - vieni varbūt samaksās komunālo pakalpojumu parādu, citi nomaksās nekustamā īpašuma nodokli, vēl citi nopirks datoru attālinātām mācībām, daļa naudas noteikti aizies pārtikai un rezultātā vismaz daļa naudas atgriezīsies valsts makā PVN veidā.
****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.
