Viena no attīstīto valstu, kuru ekonomikās dominē tirgus attiecības, problēmām ir “lieko cilvēku” slāņa pieaugums. Neveiksminieki, vai tie, kuri nevar un nespēj iekļauties darba tirgus sistēmā, krīzes periodos kļūst par masu, ar kuru ir viegli manipulēt, lai sasniegtu politiskus mērķus.
Par šo iespēju jau 2017. gadā brīdinājumu izteica Latvijas Atzinības krusta virsnieks, ekonomikas profesors Andrejs Jaunzems savā grāmatā “J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikas pārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum”.
Procesi, kuri norisinās ASV, parāda, ka Covid-19 krīzes biznesa ierobežojumi ir būtiski palielinājuši to cilvēku skaitu, kuri ir ierindojami “lieko cilvēku” grupā. Tieši “lieko cilvēku” slāņa pieaugums noteiktās rasu un etniskajās grupās ir radīja apstākļus, ka kustība #BlackLivesMatter visai plaši izpaužas destruktīvās politiskā ekstrēmismā formās.
“Liberālisma dialektika rada “lieko cilvēku balasta” problēmu.
Liberālajā ekonomikā konkurences apstākļos teorētiski katram indivīdam dota iespēja pūlēties un pārliecināties, kam viņš ir derīgs. Tomēr tā tas ir tikai sākotnējā starta pozīcijā. Cilvēku spējas un īpašības atšķiras, citam uzsmaida veiksme, citus vajā neveiksmes. Zaudējumus cieš neveiksmīgākie, slinkākie, vājākie un mazāk gudrie indivīdi, bet konkurence grupu kopumā virza uz priekšu. Privātīpašuma neaizskaramības dēļ nākamo paaudžu starta pozīcijas atšķiras arvien vairāk un vairāk. Turīgo vecāku bērniem ir labāks uzturs un veselīgāki dzīves apstākļi, tie iegūst labāku izglītību. Laika gaitā izveidojas vairāk vai mazāk stabila bagāto cilvēku grupa un stabila nabadzīgo cilvēku grupa, kas abas sevi atražo.
Vēlos atzīmēt, ka šo tēmu kā nozīmīgu akcentē Alfrēds Māršals grāmatas “Principles of Economics” nodaļā “Ienākumi no darba”: “Kvalificēta strādnieka dēlam ir labāks starts dzīvei, nekā nekvalificēta strādnieka dēlam.” Dažādu risku dēļ, mantinieku izšķērdības un neprasmīgas kapitāla investēšanas dēļ, protams, notiek arī aģentu bagātības pārvietošanās. 19. gadsimta pirmajā pusē Anglijā teikuši, ka “bagātnieku un kučieru ģimenes trīs paaudžu laikā, iespējams, apmainīsies vietām”. Tomēr Alfrēds Māršals apgalvo, ka pakāpeniski Anglijas bagāto klašu stabilitāte nostiprinājās.
Mūsdienu Latvijā sociālās kapitālstratas galvenokārt izveidojās deviņdesmito gadu legālā privatizācijas procesa rezultātā un valsts nozagšanas nelegālo procesu rezultātā. Sabiedrības kapitālstratu struktūra iekonservējas daudzās paaudzēs un lielā mērā formē Latvijas sociālekonomisko vidi.
Liberālisma pamatprincips nozīmē labprātīgu maiņu: cilvēks tikai tad var saņemt tādus vai citādus labumus no cita cilvēka, ja viņš kaut ko dod pretī. Patriarhālā lauku saimniecībā katrs cilvēks dod savu ieguldījumu kopīgajā saimniecībā, un ir vajadzīgs. Ekonomikai kļūstot arvien produktīvākai un tehnoloģijām attīstoties, tiek pieprasīts darbaspēks ar augstāku kvalifikāciju, bet mazākā skaitā. Tehnoloģiski augsti attīstītā ekonomikā tu esi vajadzīgs citiem, ja esi bagāts vai gudrs, stiprs vai skaists. Savu vietu atradīsi arī tad, ja esi čakls un pazemīgs. Cilvēku atšķirību dēļ sociumā rodas “liekie cilvēki” jeb “sociālie dubļi” − nabadzīgi cilvēki, kas nespēj piedāvāt absolūti neko tādu, par ko citi cilvēki gatavi maksāt naudu. Bagāto, gudro, stipro, skaisto, čaklo un uzņēmīgo cilvēku grupa norobežojas un dzīvo īpašā subsociumā, savukārt “sociālie dubļi” dzīvo citā subsociumā. Starp sociālajām kapitālstratām pastāv spriedze, ko krīzes periodos samērā viegli manipulēt.
ASV ekonomika demonstrē fantastiskus sasniegumus, futorologi kalkulē, ka tik augstu vidējo patēriņa līmeni citās pasaules valstīs sasniegt nav iespējams principā Zemes resursu ierobežotības dēļ. Ekonomikas augstā attīstība cilvēcisko dotību dažādības dēļ likumsakarīgi izslēdz no līdzdalības labumu ražošanā un maiņā apmēram 20% ASV iedzīvotāju.
Kas notiks ar šiem “liekajiem cilvēkiem”? Ja viņi cietīs badu, sāksies zādzības, laupīšanas, grautiņi. Tāpēc valdība katram sestajam ASV iedzīvotājam dāvina pārtikas talonus “food stamps” par citiem cilvēkiem varmācīgi atņemtiem 6 miljardiem dolāru mēnesī. (Protams, es neizslēdzu iespēju, ka atsevišķi indivīdi naudu nabagu ēdināšanai maksā pilnīgi no brīva prāta.)
Ceturtā industriālā revolūcija var būtiski palielināt lieko cilvēku skaitu. Prognozes liecina, ka, piemēram, Vācijā robotu ieviešanas rezultātā tuvākajās desmitgadēs darbu var zaudēt aptuveni katrs trešais strādnieks, turklāt robotizācija apdraudēs arī vidusšķiru. Ir pamatotas šaubas, vai sabiedrība būs solidāra jaunu sociālekonomisko organizācijas formu meklējumos.”
