1. decembrī portālā pietiek.com publicēta informācija par Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktores Daces Kļaviņas ("Jaunā Vienotība") pēkšņo dāsnumu, septembrī ziedojot savai partijai 1000 eiro. Pietiek.com brīnās, bet, ja ņem vērā raksta autoram zināmus notikumus Ikšķiles pašvaldībā, tad šāds ziedojums tieši septembrī varētu būt samaksa partijai par aizstāvību ministriju līmenī pret Ikšķiles mēra rosinātajām KNAB izmeklēšanām.
Jāpiebilst, ka iepriekš, kā Dace Kļaviņa paudusi pietiek.com, vajadzību maksāt partijas biedra naudu viņa izjutusi vien šī gada janvārī, kad samaksāja 15 eiro. Iepriekš, neskatoties uz to, ka partijas biedre viņa ir jau ar stāžu, biedra naudas maksāšana nebija viņas mīļākā nodarbe. Turklāt, kā liecina Kļaviņas deklarācija, viņa iekrājusi visai pamatīgus parādus 120 000 eiro apmērā.
Dace Kļaviņa nav tikai Labklājības ministrijas ierēdne - viņa ir arī ilggadēja Ikšķiles novada domes deputāte(savulaik pat domes priekšsēdētāja vietniece), un, kā pati atzinusi portālam pietiek.com, tad arī turpmāk vēlas saglabāt deputātes mandātu.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Ikšķile gan vairs nebūs atsevišķa pašvaldība, bet tiks iekļauta Ogres novadā (ja vien Satversmes tiesa neparādīs brīnumu, atzīstot Ikšķiles novada iedzīvotāju balsojumu pret šo apvienošanu par nozīmīgāku kā ministrijas ierēdņu izdoma). Tā kā pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, tad D. Kļaviņai jādomā ne vien par to, kā nostiprināt savu lomu konkrētajā vēlēšanu apvidū, kas saistīta arī ar reputāciju.
Tieši pēdējais aspekts liek domāt, ka deputātes-ierēdnes dāsnā biedra nauda nav pēkšņa filantropijas vai apzinīguma izpausme, bet gan samaksa partijai par aizstāvību pret Ikšķiles politisko oponentu uzbrukumiem.
Tieši pirms mēneša, 24. novembrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (tad vēl ministrs bija Juris Pūce no Attīstībai/Par) lūdza Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) izvērtēt Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa (LZP) rīcību, pašvaldības vārdā noslēdzot līgumu par finanšu līdzekļu ieguldīšanu pašvaldības infrastruktūras objektā. Šādi lūgumi KNABam izskan bieži un parasti ir politiski motivēti. Arī šoreiz VARAM vēstulē varēja manīt klajas pretrunas ar pieteikumā pausto, tāpēc šo iesniegumu drīzāk jāvērtē kā politisku instrumentu.
To apstiprina arī fakts, ka vēl iepriekšējā dienā, 23. novembrī, pats I.Trapiņš arī ir vērsies KNAB, tikai viņš savā iesniegumā iestādes uzmanību vērš uz Daces Kļaviņas savulaik slēgtajiem darījumiem. KNAB diezin vai ir bijis daudz gadījumu (ja vispār ir bijuši), kad iesniegums saņemts no personas, pret kuru jau nākamajā dienā savukārt vēršas kāda ministrija.
Bet kāpēc novembra notikumus vajadzētu sasaistīt ar Daces Kļaviņas dāsnumu septembrī? Atbilde rodama jau minētajā I.Trapiņa iesniegumā. Izrādās, 2020. gada 21. augustā Ikšķiles novada pašvaldība saņēmusi biedrības "Ikšķiles Brīvā skola" iesniegumu, kurā biedrība lūdz pašvaldības piekrišanu SIA "Brīvais veikals" (?!) reģistrācijai pašvaldības nekustamajā īpašumā Ikšķilē, Rīgas ielā. Īpašumā ietilpst būve - vietējo bioloģiskās pārtikas ražotāju un amatnieku produkcijas izplatīšanas centrs. Lūgums pamatots ar 2016. gada 18. augustā starp pašvaldību un biedrību noslēgto ēkas nomas līgumu. Un te sākas brīnumi.
Pašvaldības speciālists, izskatot iesniegumu un piesauktā līguma nosacījumus, konstatēja, ka līgums ticis slēgts, pamatojoties uz 2016. gada 22. jūnija pašvaldības domes lēmumu par tai piederošā īpašuma iznomāšanu sabiedriskā labuma organizācijai biedrībai "Ikšķiles Brīvā skola" ar mērķi “vispārējās izglītības nodrošināšanai Ikšķiles novadā dzīvojošiem bērniem un jauniešiem”.
Tālāk jau interesanta detaļa, kuru VARAM jau sen vajadzēja pamanīt - Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka pašvaldības īpašums ir atsavināms vai nododams lietošanā par iespējami augstāko cenu, piemēram, rīkojot izsoles. Taču, tā kā tobrīd spēkā esošie MK noteikumi pieļāva atkāpes, ja īpašums tiek iznomāts izglītības funkciju nodrošināšanai, tad 2016. gadā izsole netika rīkota.
Taču tikai tagad, kad tika lūgts pagarināt līgumu, atbildīgais pašvaldības speciālists domes vadībai norādīja, ka līguma teksts ir patvaļīgi paplašināts, kā ēkas izmantošanas papildu mērķi ierakstot “pilsoniskās sabiedrības veidošanai un attīstības veicināšanai”. Tā kā 2016. gada domes lēmumā nav pamatojuma ēkas izmantošanai šādiem mērķiem, tad darbinieks norādījis - līguma nosacījumi sniedz biedrībai tiesiski nepamatotas priekšrocības attiecībā pret citiem saimnieciskās darbības veicējiem. Un, ka tavu brīnumu, līgumu no domes puses 2016.g. parakstījusi neviens cits kā tābrīža domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa.
Vēl interesantāks ir fakts, ka pašvaldība, augustā un septembrī pārbaudot lietas materiālus, konstatēja: no e-pastu sarakstes redzams, ka tieši D. Kļaviņa centusies nodrošināt nomas tiesību piešķiršanu minētai biedrībai, vienojoties ar skolas vadītāju Kristīni Libertu par atkārtotu iesniegumu pašvaldībā mainīt sākotnēji norādīto nomas mērķi, lai, iespējams, izvairītos no izsoles rīkošanas. Tā kā D. Kļaviņa un K. Liberta ir vienas politiskās partijas biedres un uztur draudzīgas attiecības (par to ikviens var pārliecināties ar google palīdzību), tad tagadējie pašvaldības darbinieki norādījuši, ka, visticamāk, līgumā noteiktā ēkas nomas mērķa neatbilstība domes lēmumam ir nevis sagadīšanās, bet gan apzinātas rīcības sekas.
I.Trapiņa parakstītajam iesniegumam KNAB pievienoti arī attiecīgie dokumenti.
Tā kā Dace Kļaviņa joprojām ir domes deputāte, tad par šo pašvaldības domes darbinieku izmeklēšanu, visticamāk, uzreiz arī uzzināja un, iespējams, tāpēc meklēja palīdzību pie partijas līderiem. Kā zināms, tad ministrijas var gandrīz visu, arī savstarpēji sadarbojoties. Un te rodams arī pamatojums pēkšņajai D. Kļaviņas mīlestībai pret savu partiju, kurai iepriekš vairāku gadu laikā bija pārskaitījusi vien 15 eiro - par “jumta pakalpojumiem” allaž ir bijis jāmaksā.
Tā kā VARAM ministra partija "Attīstībai/Par" uzskatāma vien par tādu kā vecās "Vienotības" atzaru, tad nav brīnums, ka palīdzīgu roku sniedza neviens cits kā šī ministrija, jo "Jaunās Vienotības" pārvaldītajām ministrijām tiešas ietekmes uz pašvaldībām nav.
Tagad atliek gaidīt, kāds būs KNAB lēmums.
