Austrālijā pēdējo desmit gadu laikā nodokļi tabakas izstrādājumiem tika paaugstināti vismaz astoņas reizes, cenšoties panākt, lai cilvēki smēķētu mazāk. Rezultāts – Austrālijā cigaretes kļuvušas par dārgākajām pasaulē, to cena par paciņu sasniedz ap 55 Austrālijas dolāriem jeb gandrīz 40 ASV dolāru. Tomēr austrālieši nav atteikušies no nikotīna, jo nelegālais tirgus to piedāvā līdz pat četras reizes lētāk. Tas radījis un attīstījis miljardiem dolāru vērtu nelegālo industriju.
Legālais tirgus tiešām sabruka. Oficiālais smēķēšanas līmenis kritās. Tomēr cilvēki nevis pārstāja smēķēt, bet pārgāja uz melno tirgu. Pēc dažādiem aprēķiniem (Austrālijas Statistikas birojs, “Illicit Tobacco Commissioner”) nelegālais tirgus 2024.-2025. gadā veidoja 50-60%, bet pēc notekūdeņu analīzes - līdz pat 80% no kopējā tabakas un nikotīna patēriņa. Vēl 2019. gadā tas bija ap 15-20 procentu.
Rezultāts ir klasisks piemērs: agresīva nodokļu politika samazināja legālo patēriņu, bet kopējais nikotīna patēriņš, ieskaitot nelegālo, un noziedzības kontrole pār tirgu pieauga. Par to, kas notiek nelegālā tirgū Latvijā, mēs jau informējām.
Tieši šo situāciju apspriež saistībā ar Lafēra līkni. Amerikāņu ekonomists Artūrs Lafērs 1970. gados ilustrēja ideju: nodokļa likmei augot, ieņēmumi sākumā aug, bet pēc noteikta punkta sāk krist, jo cilvēki vairs nespēj produktu atļauties, mazāk deklarē, pērk vai pāriet uz ēnu ekonomiku.
Kaut kādā mērā kuriozi, bet vairākas organizētās noziedzības grupas Austrālijā atmet ar roku narkotikām un pāriet uz cigaretēm. Peļņa no nelegālās tabakas un elektroniskajām cigaretēm vairākos aprēķinos konkurē ar peļņu no tradicionālajām narkotikām vai pat to pārsniedz. Sodi par tabaku ir zemāki nekā par heroīnu vai kokaīnu, bet peļņa - milzīga. Grupas sadarbojas, cīnās par teritoriju (Melburnā un citur tabakas veikalos ļaunprātīgi izraisīti ugunsgrēki), un daļa resursu ir pārvietota uz šo “drošāko” preci. Ne visi ir “atmetuši” narkotikas, bet tabaka ir kļuvusi par vienu no galvenajiem ienākumu avotiem.
Austrālijā karstums valda ne tikai starp ķenguriem, bet arī politikā. Opozīcija prasa krasu akcīzes samazinājumu, valdība vairāk uzsver kontroli un izpildi. Diskusija turpinās, bet cenu plaisa un melnais tirgus ir kļuvuši par vienu no lielākajiem Austrālijas iekšējās politikas jautājumiem.
Austrālijas pieredze nav unikāla - līdzīgs scenārijs attīstās arī vairākās Eiropas valstīs, kur augstas cigarešu cenas un akcīzes nodokļu celšana sakritusi ar strauju nelegālā tirgus izplešanos. Piemēram, Francijā nelegālā tirgus daļa jau ir sasniegusi 41,4%, Beļģijā - gandrīz 25%, savukārt Nīderlandē pārsniegusi 22%. Nekur tālu neatpaliek arī Latvija - pēc pēdējiem oficiāli publiskotajiem datiem (KPMG pētījums, 2025. gada dati), nelegālo cigarešu apjoms Latvijā veidoja 18,7% no kopējā tirgus, bet pēc nozares aplēsēm šī gada beigās tas jau būtiski varētu pārsniegt 20% tirgus.
Šobrīd legāla cigarešu paciņa Latvijā maksā ap sešiem eiro. Nelegālajā tirgū to var iegūt par diviem eiro, tātad trīs reizes lētāk, protams, ar apšaubāmu kvalitāti un nezināmu sastāvu. Bet jāatceras, ka nikotīns ir viena no spēcīgākajām atkarību izraisošajām vielām pasaulē un, ja smēķētājs var ietaupīt, kādā brīdī viņš riskēs, jo pati smēķēšana ir risks dzīvībai, veselībai un visi smēķētāji to apzinās.
Latvijā 2026. gadā akcīzes likme cigaretēm tika celta par 15%. Tomēr VID dati par pirmajiem deviņiem mēnešiem rāda, ka tabakas izstrādājumu akcīzes ieņēmumi ir samazinājušies par 3,27 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu (plāna izpilde - 91,4%).
Vienlaikus patēriņam nodoto cigarešu apjoms astoņos mēnešos krities par 17,2%. Tas liek jautāt, vai iedzīvotāji ir masveidā atmetuši smēķēšanu vai arī notiek pāreja uz lētākiem nelegāliem produktiem un alternatīvām.
Īstais mirklis atgādināt: ir plānots vēl viens aptuveni 15% akcīzes kāpums 2027. gadā un arī 2028. gadā. Tas jau ir iepriekš paredzēts budžeta dokumentos.
2024. gadā Zviedrija oficiāli mainīja mērķi no “samazināt lietošanu” uz “samazināt kaitējumu”.
Rezultāts - ikdienā smēķē vien aptuveni 4-5% iedzīvotāju, kas ir krietni mazāk nekā vidēji ES. Atšķirībā no stingrākas pieejas, kas vērsta uz visa nikotīna patēriņa ierobežošanu, Zviedrija ilgstoši pieļāvusi legālas bezdūmu alternatīvas, tostarp snusu un nikotīna spilventiņus, vienlaikus saglabājot stingrākus ierobežojumus cigaretēm.
Arī Jaunzēlande pēdējos gados ir sasniegusi vienu no straujākajiem smēķēšanas kritumiem pasaulē: pieaugušo ikdienas smēķēšanas līmenis no aptuveni 13-16% ir kritis līdz ap 6,8-7%, un tas notika galvenokārt pēc 2018. gada, kad valdība sāka atbalstīt elektroniskās smēķēšanas iekārtas kā mazāk kaitīgu alternatīvu un padarīja to pieejamu.
Līdzīgi stāsti ir arī Norvēģijai, Lielbritānijai un Japānai.
Oktobrī paviesojos Briselē, kur apmeklēju Eiropas ekonomiskās ietekmes ziņojuma prezentācijas konferenci. Tur sanāca satikt arī nozares pārstāvi - “Philip Morris International” Eiropas vadītāju Marko Hannappelu un pārmīt ar viņu dažus vārdus.
Cik tālu Latvija un pārējās Baltijas valstis ir no Austrālijas scenārija, kur cigarešu cenas sasniegušas astronomisku līmeni, bet nelegālais tirgus kļuvis par nopietnu problēmu? Atbilde bija vienkārša - “Latvija no Austrālijas ir tālu” - bet nelegālais tirgus jau ir klāt.
Tomēr viņš vienlaikus atzina, ka Baltijas valstīm ir problēmas ar nelegālo cigarešu plūsmu no Baltkrievijas un ka tirgus kontrole ne vienmēr ir pietiekama.
Runājot par nodokļu politiku, viņš uzsvēra, ka tai jābūt balstītai faktos, zinātniskos pierādījumos un reālistiskā ietekmes novērtējumā. Viņaprāt, strauji nodokļu paaugstinājumi var radīt pārāk lielu cenu plaisu starp legālajiem un nelegālajiem produktiem, tādējādi palielinot stimulu meklēt lētākas alternatīvas.
“Ir brīdis, kad cilvēki sāk meklēt citur. Tāpēc pārspīlēt nekad nav laba ideja,” viņš norādīja, aizstāvot pakāpenisku un vienmērīgu nodokļu paaugstināšanu.
Nozares pārstāvis arī uzskata, ka cigaretes un bezdūmu produkti būtu jāregulē atšķirīgi, nevis visām produktu kategorijām jāpiemēro vienāda pieeja. Viņaprāt, aizliegumi ne vienmēr ir efektīvākais risinājums, turklāt regulējumam jābūt tādam, ko iespējams reāli ieviest un kontrolēt.
Vienlaikus viņš brīdināja, ka nelegālais tirgus nav tikai zaudēti nodokļu ieņēmumi. Nauda, kas nonāk noziedzīgu grupējumu rokās, rada arī plašākus drošības riskus. Viņa ieskatā valstīm ir jāapzinās problēmas mērogs un aktīvi jārīkojas, lai to ierobežotu.
Vai Latvija tiešām varētu nonākt Austrālijas situācijā? Šādu scenāriju Baltijā pagaidām neuzskata par ticamu, taču atzīst, ka nelegālo produktu plūsma un tirgus kontroles efektivitāte joprojām ir būtiski jautājumi.
Viņa vēstījums bija skaidrs: nodokļu politikai jāsasniedz sabiedrības veselības un drošības mērķi, vienlaikus nepieļaujot, ka arvien lielāka daļa tirgus nonāk ārpus valsts kontroles.
Tagad jautājums mūsu lēmumu lēmējiem - pa kuru taciņu bridīsim tālāk, Austrālijas vai Zviedrijas virzienā?
