Nesen, pirms dažiem mēnešiem, aizsākās skaists stāsts par to, kā “Bitcoin” serveru radītais siltums palīdzēs apsildīt Smilteni. Tagad šim stāstam pienākusi kulminācija – virmo spriedze, vai bitkoni patiesi sildīs vai vienkārši klasiski “uzsildīs” jeb “uzmetīs” smilteniešus.
Smiltenē tika prezentēts neparasts un, no pirmā acu uzmetiena, ļoti pievilcīgs enerģētikas risinājums: “Bitcoin” ieguvei izmantoto serveru radītais siltums vairs netiek vienkārši izvadīts apkārtējā vidē, bet nonāk pilsētas centralizētajā siltumapgādes sistēmā.
Serveri strādā, tiek iegūts “Bitcoin”, bet siltums, kas citādi būtu jāatdzesē, palīdz sagatavot karsto ūdeni un apsildīt pilsētu.
Ar Smilteni ieceres nebeidzās. Projekta attīstītājs “Ventus Energy Group” jau stāstīja par daudz lielāku, 15 MW projektu Rīgā, kur pēc līdzīga principa bija paredzēts savienot datu centru ar pilsētas siltumtīklu.
Varēja šķist, ka Latvijas enerģētikā ienācis jauns spēlētājs ar tehnoloģijām, naudu un lieliem plāniem.
Dažus mēnešus vēlāk daudz interesantāks par “Bitcoin” izrādījās jautājums - kas tad īsti bija ienācis Latvijas siltumapgādē?
“Ventus Energy Group OÜ” ir Igaunijā reģistrēta uzņēmumu grupa, kas ļoti strauji paplašinājās Baltijas enerģētikas tirgū. Tā iegādājās jau strādājošas elektrostacijas un katlumājas, attīstīja saules, vēja un bateriju projektus un līdztekus eksperimentēja ar “Bitcoin” ieguvi.
Latvijā grupas struktūrā nonāca ne tikai Smiltenes siltumapgādes uzņēmumi. “Ventus” ieguva kontroli arī pār Rīgas koģenerācijas staciju “Juglas jauda”, kas piegādā siltumenerģiju “Rīgas siltumam”.
Šī izaugsme lielā mērā tika finansēta ar aizņemtu naudu. 2024 gada 3. decembra paziņojumā par Rīgas koģenerācijas stacijas iegādi “Ventus” norādīja, ka darījumam piesaistīti 10 miljoni eiro aizņēmumos: septiņi miljoni eiro “senior” finansējuma ar 6% gada likmi un trīs miljoni eiro mezanīna finansējuma ar 18% gada likmi. Uzņēmums toreiz pateicās aptuveni 1200 aizdevējiem no Vācijas, Spānijas, Francijas un citām valstīm. Savukārt 2025. gada 12. novembra paziņojumā par “Powerhouse Smiltene” iegādi uzņēmums rakstīja, ka “senior” aizdevējs finansē 40% darījuma ar 2,9% gada likmi, bet atlikušos 60% nodrošina “Ventus” platformā piesaistītie mezanīna aizdevumi.
Agrākajos “Ventus” materiālos privātajiem mezanīna aizdevējiem tika minēta pat aptuveni 20% gada atdeve, vēlāk - 12-18%.
Svarīga ir arī pati naudas piesaistes konstrukcija. Privātie aizdevēji nevis vienkārši ieguldīja konkrētā katlumājā vai vēja parkā, bet aizdeva naudu “Ventus” struktūrai, kurai bija pienākums šo naudu kopā ar procentiem atmaksāt.
Enerģētikai 18-20% ir ļoti dārga nauda. Turklāt siltumapgāde nav bizness, kurā nauda visu gadu ienāk vienmērīgi un precīzi pēc grafika. Pat lieliem siltumapgādes uzņēmumiem pēc apkures sezonas ir jārēķinās ar klientu parādiem un kavētiem maksājumiem. Savukārt aizdevējs, pienākot aizdevuma termiņam, gaida gan procentus, gan savu naudu atpakaļ.
Kamēr uzņēmums spēj piesaistīt jaunu finansējumu un jauniegūtie enerģētikas aktīvi sāk radīt pietiekamu naudas plūsmu, šāda sistēma var strādāt. “Ventus “gadījumā problēmas kļuva redzamas brīdī, kad naudas piesaisti sāka ierobežot finanšu uzraugi.
5. maijā Vācijas finanšu uzraudzības iestāde BaFin lika “Ventus Energy Group OÜ” nekavējoties pārtraukt un izbeigt Vācijā bez nepieciešamās atļaujas veikto līdzekļu piesaisti.
Regulatora ieskatā uzņēmums uz aizdevumu līgumu pamata bija pieņēmis no sabiedrības beznosacījuma atmaksājamus līdzekļus, lai gan šādai darbībai bija nepieciešama banku darbības licence. BaFin lēmums paredzēja arī piesaistīto līdzekļu atmaksu. 24. jūnijā sekoja Austrijas finanšu tirgus uzrauga FMA brīdinājums. FMA norādīja, ka “Ventus” nav tiesību Austrijā veikt attiecīgo licencējamo banku darbību.
Taču jau 11. jūnijā situācija bija mainījusies arī pašā uzņēmumā. Publiskotajā vēstulē aizdevējiem “Ventus” paziņoja, ka pārtrauc jaunu aizdevumu pieņemšanu, aptur procentu izmaksas un “Early Exit” iespēju.
Par vienu no galvenajiem veidiem, kā norēķināties ar aizdevējiem, “Ventus” minēja strukturētu enerģētikas aktīvu un atsevišķu portfeļu daļu pārdošanu. Starp nosauktajām aktīvu grupām bija arī “Heat & Electricity”.
Tas nenozīmē, ka pārdošanai noteikti paredzēta tieši Smiltenes stacija. Taču siltumenerģijas aktīvu pārdošana jau bija kļuvusi par vienu no paša uzņēmuma nosauktajiem kreditoru atmaksas mehānismiem.
18. augustā Harju apriņķa tiesa Igaunijā oficiāli sāka “Ventus Energy Group OÜ” reorganizācijas procesu.
Kreditoriem tika dota iespēja pārbaudīt uzņēmuma norādītos prasījumus un to nodrošinājumu. Tālāk paredzēta reorganizācijas plāna sagatavošana un kreditoru balsojums.
Reorganizācija nav tas pats, kas bankrots. Tās mērķis ir pārkārtot uzņēmuma saistības un mēģināt saglabāt tā darbību vai aktīvu vērtību.
Vienlaikus tiesas noteiktā aizsardzība attiecas uz paša “Ventus Energy Group OÜ” mantu un automātiski neatbild uz jautājumu, kas notiks ar atsevišķu meitasuzņēmumu aktīviem Latvijā. “Ventus” struktūra ir vairāku līmeņu, tādēļ konkrētu aktīvu un ķīlu liktenis būs atkarīgs arī no tā, kurā uzņēmumu grupas līmenī tie atrodas un kā tiks iekļauti reorganizācijas plānā.
Līdz tam brīdim “Ventus” grupā atradās nevis tikai projekti uz papīra, bet reāli Latvijas siltumapgādes aktīvi.
SIA “Powerhouse Smiltene” ir reģistrētas aktīvas komercķīlas. Līdz ar to Smiltenes siltumapgādes infrastruktūra nav finansiāli izolēts aktīvs - tā jau atrodas kreditēšanas un nodrošinājuma attiecību ķēdē.
Tādēļ, sākoties “Ventus” reorganizācijai, jautājums vairs nav tikai par mātesuzņēmuma finanšu problēmām. Nav publiski skaidrs, vai Smiltenes siltumapgādes aktīvs paliks pašreizējā struktūrā, tiks pārdots, nonāks pie cita īpašnieka vai tiks pārstrukturēts citādi.
Materiāla tapšanas laikā “nra.lv” no Latvijas nevarēja piekļūt “Ventus Energy Group” tīmekļvietnei. Meklētājprogrammās joprojām bija atrodami uzņēmuma agrāk publicēto materiālu ieraksti, taču pašas vietnes lapas atvērt nebija iespējams. Aktuālu publisku “Ventus” skaidrojumu par reorganizāciju un Latvijas aktīvu turpmāko likteni “nra.lv” neatrada.
Rīgas gadījumā aina izrādījās daudz mierīgāka.
AS “Rīgas siltums” Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis “nra.lv” informēja, ka “Juglas jauda” ir viens no neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgas labajā krastā ar 24 MW uzstādīto siltumenerģijas ražošanas jaudu. Uzņēmums piedalās “Rīgas siltuma” organizētajos siltumenerģijas iepirkumos.
Valdovskis norāda, ka “Juglas jaudas” saražotais apjoms veido mazāk nekā 3% no kopējā Rīgas siltumenerģijas ražošanas apjoma un aptuveni 6% no siltumenerģijas apjoma Rīgas labajā krastā: “Tas ir salīdzinoši neliels un nepieciešamības gadījumā pilnībā aizvietojams apjoms, tādēļ iespējamie piegādes pārtraukumi no šī ražotāja neapdraudētu siltumapgādes drošību Rīgā un neradītu būtisku ietekmi uz siltumenerģijas tarifu.”
Vienlaikus uzņēmums uzsver, ka tam ir svarīgs katrs neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs, īpaši tie, kuru rīcībā ir biomasas jaudas, jo konkurence starp ražotājiem palīdz iegādāties siltumenerģiju par iespējami izdevīgāku cenu.
Taču atbildē bija vēl kāda būtiska detaļa.
“Rīgas siltuma” rīcībā nebija informācijas par “Ventus” īpašnieku finanšu situāciju, grupas reorganizācijas procesu vai “Juglas jaudas” aktīvu un kapitāldaļu ieķīlāšanu.
Tātad mātesuzņēmuma finanšu problēmas Igaunijā jau bija nonākušas līdz tiesas uzraudzītai reorganizācijai, kamēr tā Latvijas sadarbības partneris par šo procesu nebija informēts.
Līdzīga aina atklājās, jautājot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.
SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs “nra.lv” atbildēja:
“SPRK nav informēta par “Ventus Energy Group OÜ” reorganizācijas procesu.”
Formāli pati “Ventus Energy Group OÜ” nav Latvijā regulēts siltumapgādes komersants. Taču Smiltenē darbojas grupai piederošā SIA “CS Smiltene”, kurai ir SPRK licence siltumenerģijas pārvadei un sadalei. Regulators norāda, ka komersantam ir pienākums savlaicīgi sniegt SPRK informāciju, ja tas darbību neplāno turpināt. “Šāda informācija nav saņemta,” norāda SPRK.
Kopš 2025. gada septembra regulators no “CS Smiltene” nav saņēmis ne jaunus vai grozītus siltumenerģijas iepirkuma līgumus, ne informāciju par iepirkuma cenas izmaiņām.
SPRK reģistros netiek fiksēts arī tas, no kura konkrētā ražotāja “CS Smiltene” pašlaik iepērk pilsētai nepieciešamo siltumenerģiju. Regulatora ieskatā šī informācija jānoskaidro pie paša uzņēmuma.
Toties tarifa struktūra ir zināma precīzi.
Smiltenē pašlaik spēkā esošais siltumenerģijas gala tarifs ir 87,94 eiro par MWh, no kuriem 75,07 eiro par MWh veido iepirktās siltumenerģijas izmaksas.
Tas ir vairāk nekā 85% no gala tarifa.
Tātad absolūti lielākā daļa cenas, ko maksā Smiltenes siltuma patērētājs, ir tieši saistīta ar siltumenerģiju, kuru “CS Smiltene” pati iepērk.
Pavasarī “CS Smiltene” vēlējās ar pašvaldību noslēgt ilgtermiņa vienošanos līdz 2042. gada beigām.
Smiltenes novada dome tam uzreiz nepiekrita. Esošais līgums tika pagarināts tikai līdz 2026. gada 1. septembrim, bet uzņēmumam tika prasīts sagatavot informāciju par plānotajām investīcijām, siltumapgādes sistēmas vājajām vietām, riskiem, jauniem pieslēgumiem un turpmāko tarifu.
“nra.lv” jautāja Smiltenes novada pašvaldībai, kāds ir līguma statuss pēc 1. septembra, vai pašvaldība zina par “Ventus” reorganizāciju, vai ir izvērtēti riski 2026./2027. gada apkures sezonai un vai pilsētai ir rezerves rīcības plāns.
Smiltenes novada pašvaldība pašlaik nesaskata tūlītējus draudus pilsētas siltumapgādei gaidāmajā apkures sezonā, taču atzīst, ka bažas par ar siltumapgādi saistītās Igaunijas uzņēmumu grupas finansiālo stāvokli nav zudušas. Par to nra.lv sniegtajā atbildē norāda Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Edgars Roslovs.
“Pašlaik pašvaldības rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka Ventus Energy Group OÜ reorganizācijas procesa dēļ būtu traucēta SIA “CS Smiltene” ikdienas darbība vai pastāvētu tūlītēji draudi siltumapgādes nodrošināšanai Smiltenē,” norāda Roslovs.
Ar Ventus Energy Group OÜ ir saistīti uzņēmumi SIA “Powerhouse Smiltene” un SIA “CS Smiltene”, kas iesaistīti Smiltenes siltumapgādē. Ar Harju apgabaltiesas 2026. gada 18. augusta lēmumu Ventus Energy Group OÜ sākts reorganizācijas process. Smiltenes pašvaldība par to netieši uzzinājusi septembrī.
SIA “CS Smiltene” pašvaldībai apliecinājusi, ka reorganizācija katlumājas darbu pašlaik neietekmē. Par uzņēmuma restrukturizāciju pašvaldības pārstāvji ar uzņēmumu runājuši jau gada sākumā.
Apkures sezonai gatavojas ierastajā kārtībā
Vasarā veikta katlu apkope, bet pilsētas centra siltumtīklu pārbūve, pēc pašvaldības sniegtās informācijas, ļāvusi samazināt siltuma zudumu un avārijas atslēgumu risku.
Uzņēmums sagatavojis aptuveni 7000 kubikmetru šķeldas, ar ko, pēc tā aprēķiniem, pietiktu aptuveni pusotram līdz diviem ziemas mēnešiem. Pašlaik tiek apzinātas arī cenas turpmākajām kurināmā piegādēm.
SIA “CS Smiltene” pašvaldībai norādījusi, ka 2026. gadā siltumenerģijas tarifu paaugstināt neplāno.
No gada sākuma līdz augustam klientu nenomaksātie rēķini veidojuši aptuveni 1,4% no izrakstīto rēķinu summas.
Līgums pagarināts tikai uz gadu
Iepriekšējais pašvaldības līgums ar SIA “CS Smiltene” bija spēkā līdz šā gada 1. septembrim. Dome jau 23. jūlijā nolēma gan siltumenerģijas piegādes līgumu, gan pašvaldībai piederošo siltumtīklu nomas līgumu pagarināt līdz 2027. gada 1. septembrim.
Attiecīgās vienošanās ar uzņēmumu ir noslēgtas, un SIA “CS Smiltene” ir spēkā esoša Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licence siltumenerģijas pārvadei un sadalei Smiltenē.
Taču pašvaldība pagaidām nav gatava slēgt ilgtermiņa līgumu.
“Kopumā vēlme būtu iegūt ilgtermiņa līgumu par siltuma piegādi, bet tam nepieciešama papildus pārliecība par uzņēmuma nodomiem nākotnē, kā arī labāko iespējamo tarifu Smiltenes iedzīvotājiem,” skaidro Edgars Roslovs.
Pašvaldība no uzņēmuma saņēmusi informāciju par gatavību apkures sezonai, vasarā paveiktajiem darbiem un kurināmā krājumiem. Savukārt sarunas par ilgtermiņa ieguldījumiem un iespējamiem riskiem vēl turpinās.
Kā norāda Roslovs, gatavība vienai apkures sezonai un uzņēmumu grupas finansiālais stāvoklis ilgākā laika posmā ir saistīti jautājumi, tomēr tos nevar vērtēt kā vienu un to pašu.
Ja rastos problēmas, ātra risinājuma pašvaldībai nav
Smiltenes centralizētās siltumapgādes tīkli pieder pašvaldībai un ir nodoti SIA “CS Smiltene” nomā un apsaimniekošanā. Tātad tie nepieder ne SIA “CS Smiltene”, ne SIA “Powerhouse Smiltene”.
Līgums paredz arī pašvaldības tiesības pirkt siltumenerģiju no cita piegādātāja, ja SIA “CS Smiltene” nespētu piegādāt nepieciešamo siltuma daudzumu vai nepildītu līgumā noteiktās saistības.
Tomēr pašvaldība atzīst, ka praksē tas nebūtu vienkārši.
“Šāda krīzes situācija nebūtu vienkārši risināma, jo pašvaldībai nav tehniskā nodrošinājuma siltuma ražošanai, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams savlaicīgi organizēt alternatīvu siltumenerģijas ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu,” norāda Edgars Roslovs.
Pašlaik pašvaldība neredz pamatu uzskatīt, ka 2026./2027. gada apkures sezona Smiltenē būtu apdraudēta. Tomēr Ventus Energy Group OÜ reorganizācija un uzņēmumiem reģistrētās komercķīlas ir iemesls situācijai sekot īpaši rūpīgi.
“Ņemot vērā Ventus Energy Group OÜ reorganizācijas procesu un reģistrētās komercķīlas, pašvaldība situācijai turpina pastiprināti sekot un vērtē gan uzņēmumu operacionālo gatavību, gan ilgtermiņa siltumapgādes nepārtrauktības riskus,” norāda Edgars Roslovs.
Tātad gaidāmajai ziemai Smiltene ir sagatavojusies: līgums ir spēkā, katli apkopti un kurināmā krājums izveidots. Taču tas neatceļ jautājumu par siltumapgādes drošību ilgākā termiņā. Pašvaldība pati atzīst, ka pašreizējā piegādātāja darbības traucējumu gadījumā ātri atrast citu risinājumu būtu sarežģīti.
SPRK skaidro, ka gadījumam, ja licencēts siltumapgādes uzņēmums finansiālu, tehnisku vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj nodrošināt pakalpojumu, regulatoram ir vairāki juridiski instrumenti. SPRK var pieprasīt informāciju par uzņēmuma saimniecisko un finanšu stāvokli, grozīt licences nosacījumus, apturēt vai anulēt licenci.
Likums paredz arī SPRK tiesības lemt par nepieciešamību pārņemt attiecīgā komersanta licences darbības zonu un par to informēt pašvaldību.
Taču tie jau ir mehānismi situācijai, kad problēma ir iestājusies.
Smiltenes iedzīvotājiem šobrīd daudz svarīgāks ir jautājums, ar kādu siltumapgādes modeli pilsēta ieiet jaunajā ziemā un kas reorganizācijas gaitā notiks ar kreditēšanas un ķīlu attiecībās esošo siltumapgādes aktīvu.
Arī brīdis nav īpaši veiksmīgs. SPRK augusta beigās norādīja, ka vasaras otrajā pusē pieaugušas gan dabasgāzes, gan šķeldas cenas, sadārdzinājusies arī malka un granulas. Septembrī desmit no divpadsmit regulētajiem siltumapgādes uzņēmumiem, kuriem tika mainīti tarifi, tie tika paaugstināti.
Jebkura ražotāja pārdošana, finansējuma trūkums, darbības ierobežošana vai izmaiņas piegādes apjomā notiktu laikā, kad siltumenerģijas tirgus jau tā kļūst dārgāks.
Rīgā vismaz viena atbilde ir saņemta: ja “Juglas jaudai” rodas problēmas, tās ražošanas apjomu var aizvietot.
