Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem Latvijas graudkopjiem 2026. gada sezona izskatās salīdzinoši laba. Ražas potenciāls daudzviet ir augsts, lielākā daļa pirmo novākto graudu atbilst pārtikas kvalitātes prasībām, bet graudu cenas ir augstākas nekā pērn. Arī situācija ārējos tirgos Latvijas zemniekiem šķiet nedaudz labvēlīgāka.
Tomēr šī salīdzinoši labā sezona seko vairākiem sarežģītiem gadiem, kuros saimniecības piedzīvojušas gan laikapstākļu radītus zaudējumus, gan graudu kvalitātes problēmas, gan strauju minerālmēslu, degvielas un citu ražošanas izmaksu kāpumu. Tāpēc galvenais jautājums šoruden nav tikai par to, cik liela būs raža. Svarīgāk - vai ar labāku ražu un cenu pietiks, lai zemnieki sāktu atgūt iepriekšējos gados zaudēto.
Raža - laba, bet ļoti nevienmērīga
Kulšanas sezona Latvijā šogad sākās nedaudz vēlāk un lēnāk nekā ierasts. Augusta vidū Zemgalē bija novākti aptuveni 64% ražas, Kurzemē - 54%, Vidzemē un Sēlijā - pa 45%, bet Latgalē - 35%. Aktīvi turpinās ziemas rapša, rudzu, zirņu un ziemas kviešu novākšana, bet vairākas saimniecības jau sākušas arī vasarāju kulšanu.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre NRA norāda, ka vasaras sākumā ziemas miežu, rapša un kviešu ražas potenciāls izskatījies ļoti labs. Tomēr faktiskie rezultāti ir ļoti atšķirīgi.
“Faktiskais ražības līmenis atšķiras ne tikai pa reģioniem, bet arī pa laukiem. Dažs saimnieks ievācis ļoti labu ražu, izņemot vietas, kur lauki sakrita veldrē vai platības izpostījuši meža zvēri, bet citiem saimniekiem novākšanas gaitu vairāk ietekmēja jūlija lietavas. Vasarājus vairāk ietekmēja pavasara sausums,” skaidro Dzelzkalēja-Burmistre.
Kopumā valstī joprojām saglabājas cerības uz labu vidējo ražu. Taču īpaši Latvijas rietumu daļā lietus ietekmējis gan kulšanas tempus, gan graudu kvalitāti. Pārmitros laukos vietām sākusies graudu dīgšana vārpās, bet mitrāki graudi palielina kaltēšanas izmaksas.
Pašlaik, pēc “Zemnieku saeimas” apkopotās informācijas, aptuveni 20% ir lopbarības graudi, bet pārējie atbilst dažādām pārtikas kvalitātes kategorijām.
Zemgalē pirmie rezultāti ir labi
Labus pirmos rezultātus rāda arī viens no Latvijas nozīmīgākajiem graudkopības reģioniem. Kā raksta “Bauskas Dzīve”, kooperatīva “Saimnieks V” bāzē Codes pagastā līdz augusta vidum bija saņemti aptuveni 22 tūkstoši tonnu graudu un rapša jeb 60% no sezonā plānotā apjoma. No apmēram 16 tūkstošiem tonnu pieņemto kviešu tikai 10% bijuši lopbarības kvalitātes, savukārt rapša kvalitāti kooperatīva vadītāja Mārīte Ķikure vērtē kā ļoti labu.
Tomēr arī šeit aina nav vienāda. Lietus pārtrauc kulšanu, daļai kviešu ir nepietiekams proteīna saturs vai tilpummasa, bet atsevišķās kravās konstatēti fuzariozes bojāti graudi. Ķikure norāda arī uz galveno ekonomisko problēmu: graudu cena pašlaik ir augstāka nekā pērn, taču starpība vēl nenosedz minerālmēslu un degvielas sadārdzinājumu. Izņēmums pagaidām ir rapsis, kura cena šogad pārsniegusi 500 eiro par tonnu.
2025. gads parādīja, kāpēc ar tonnām nepietiek
Pērn Latvijas graudkopjiem ražības ziņā nebija slikts gads. Vidējā graudaugu ražība pieauga par 7,1% - no 3,94 tonnām hektārā 2024. gadā līdz 4,22 tonnām 2025. gadā. Kopumā tika iegūti gandrīz 3,2 miljoni tonnu graudu.
Taču graudu vidējā iepirkuma cena vienlaikus samazinājās par 14% - no 193,95 eiro par tonnu līdz 166,77 eiro. Arī kvalitāte bija ievērojami sliktāka: pārtikas kvalitātes prasībām atbilda tikai 43,9% iepirkto kviešu salīdzinājumā ar 68,8% 2024. gadā.
Tāpēc 2026. gada salīdzinoši labā sezona zemniekiem ir svarīga ne tikai kā iespēja iegūt vairāk tonnu. Tā ir iespēja pēc vairākiem sarežģītiem gadiem uzlabot saimniecību finansiālo stāvokli.
Taču arī ražošanas izmaksu līmenis tagad ir ievērojami augstāks. “Zemnieku saeima” lēš, ka minerālmēslu un degvielas cenu kāpums sējumu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas atsevišķos gadījumos palielinājis pat līdz 1200 eiro par hektāru. Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka daļa saimniecību joprojām sedz iepriekšējo gadu laikapstākļu neveiksmju radītās saistības.
Baltijā problēma ir līdzīga
Arī kaimiņvalstīs labs ražas potenciāls vēl nenozīmē, ka zemnieku finansiālās problēmas ir beigušās. Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) jūlijā gan Rietumlatviju, gan Rietumlietuvu izcēla starp reģioniem, kur pārmērīgi nokrišņi var aizkavēt kulšanu, samazināt graudu kvalitāti un veicināt slimību izplatību.
Igaunijā vēl pirms kulšanas sākuma “Bigbank” lauksaimniecības sektora biznesa klientu vadītājs Kristijans Rauss vērtēja, ka ražas potenciāls ir augsts, taču nozares rentabilitāte joprojām ir zema. Pēc viņa aplēsēm Igaunijas lauksaimniecības sektors pēdējos trīs gados uzkrājis vairāk nekā 350 miljonu eiro zaudējumus, kurus pašreizējās graudu cenas neļauj ātri atgūt.
Tātad vismaz Baltijas līmenī 2026. gada jautājums nav tikai par to, vai graudu būs pietiekami. Svarīgi ir arī tas, cik daudz no labākas ražas paliks pašam zemniekam pēc visu izmaksu segšanas.
Ražas pasaulē mazāk, bet pircēji nesteidzas
Ārējais tirgus Latvijas graudkopjiem šogad ir kļuvis labvēlīgāks, tomēr ne tik daudz, lai runātu par izteiktu graudu deficītu vai pārdevēju tirgu.
JRC 27. jūlijā samazināja ziemāju ražības prognozes Eiropas Savienībā par 1-4%. Atkārtoti karstuma viļņi un mitruma trūkums Rietumeiropā un Centrāleiropā saīsināja graudu nobriešanas periodu, bet kopējā graudaugu ražības prognoze noslīdēja aptuveni 1% zem pēdējo piecu gadu vidējā līmeņa. Starp problemātiskajām teritorijām JRC min daļu Francijas, Vācijas, Austrijas, Čehijas un Slovākijas.
Arī ASV aina ir kļuvusi saspringtāka. ASV Lauksaimniecības ministrijas 12. augusta prognozē valsts kviešu raža novērtēta ap 1,53 miljardiem bušeļu jeb aptuveni 41,7 miljoniem tonnu, kas būtu mazākais apjoms kopš 1970. gada. Prognozētā vidējā ražība ir 47,8 bušeļi no akra.
Vienlaikus Melnās jūras reģions joprojām ir viens no galvenajiem nenoteiktības avotiem. Augusta vidū jauni uzbrukumi Krievijas un Ukrainas ostu infrastruktūrai atkal aktualizēja risku graudu eksportam. USDA pēc loģistikas traucējumu pastiprināšanās samazināja gan Krievijas, gan Ukrainas kviešu eksporta prognozes 2026./2027. gada sezonai. Tomēr pasaules kviešu sezonas beigu krājumi joprojām tiek prognozēti 273,3 miljonu tonnu apmērā, tātad globāla graudu deficīta pagaidām nav.
Uz šo atšķirību 14. augustā norādīja arī “Saxo Bank” preču stratēģijas vadītājs Ole Hansens. Pēc viņa vērtējuma, kviešu tirgū atgriezusies ģeopolitiskā riska prēmija, jo atkārtoti uzbrukumi Melnās jūras eksporta infrastruktūrai palielina fizisku piegāžu traucējumu risku. “Saxo Bank” dati rāda, ka “Bloomberg” preču indeksa lauksaimniecības sektors augustā pieaudzis par 3,2%, bet kopš gada sākuma - par aptuveni 14,5%. Vienlaikus Hansens uzsver, ka globālie krājumi pagaidām saglabājas pietiekami.
Ar mazāku piedāvājumu vien nepietiek, lai cenas strauji kāptu. Nepieciešams arī pietiekami aktīvs pircēju pieprasījums.
To jau 17. jūlijā savā tirgus apskatā uzsvēra LATRAPS. Lai gan Krievijas un Ukrainas eksports bija ierobežots un Krievijas kviešu cenas pieauga, importētāji nesteidzās iegādāties lielākus apjomus. Daudzās Ziemeļāfrikas valstīs gaidāmas labas ražas, tāpēc pircēji varēja atļauties nogaidīt; arī ASV eksporta pārdošanas apjomi bija vājāki, nekā tirgus bija gaidījis.
Tas arī izskaidro Latvijas zemnieku pašreizējo pozīciju. Daļā Eiropas ražas izredzes ir pasliktinājušās, ASV kviešu piedāvājums būtiski samazinās, bet Melnās jūras eksports kara dēļ saglabā papildu risku. Šie faktori cenu atbalsta.
Taču pasaules graudu krājumi vēl nav kritiski zemi, Melnās jūras graudi turpina nonākt tirgū, bet lielie importētāji nesteidzas palielināt iepirkumus. Tāpēc mazāks pasaules piedāvājums pagaidām nesastopas ar tādu importa pieprasījuma pieaugumu, kas izraisītu strauju cenu kāpumu.
Latvijas zemniekam ar labas kvalitātes pārtikas graudiem tirgus situācija šogad ir labvēlīgāka nekā pērn, taču cenu līmenis vēl nav tik augsts, lai strauji augušās ražošanas izmaksas vairs nebūtu problēma.
Tāpēc 2026. gada sezona Latvijas graudkopjiem pagaidām izskatās nevis kā negaidīti bagāts gads, bet kā iespēja pēc vairākiem sarežģītiem gadiem sākt atgūt zaudēto. Cik liela būs šī iespēja, kļūs skaidrāks pēc kulšanas beigām, kad būs zināma gan faktiskā raža un tās kvalitāte, gan cena, par kādu zemniekiem izdosies graudus pārdot.
