Briselē notiek balsojumi par izmaiņām, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita politiski neiespējamas. Runa ir par jaunajām genomikas metodēm (NGT), tostarp CRISPR. Formāli tās nav klasiskās transgēnās kultūras, jo vairumā gadījumu netiek ievietots svešs ģenētiskais materiāls. Taču sabiedrības uztverē tas joprojām skan vienkārši – Eiropa maina pieeju ĢMO.
2026. gada 28. janvārī Eiropas Parlamenta Vides komiteja (ENVI) apstiprināja kompromisa tekstu par jauno regulējumu (47 balsis “par”, 31 “pret”). Tas bija būtisks politisks pagrieziena punkts.
Jaunais regulējums paredz divu kategoriju sistēmu. NGT-1 augi - tādi, kuru izmaiņas pielīdzināmas dabiskām mutācijām vai klasiskajai selekcijai - tiks regulēti vienkāršotāk. Sarežģītākas modifikācijas (NGT-2) paliks stingrā uzraudzībā. NGT-1 sēklas būs jāmarķē, taču gala produkts - maize, milti vai eļļa - netiks marķēts kā ĢMO. Attiecībā uz patentiem panākts kompromiss - pilnīgs aizliegums netika ieviests, bet tiek stiprinātas caurskatāmības prasības: selekcionāriem jāatklāj patentu tiesības jau reģistrācijas posmā. Tas ir regulatīvās loģikas pavērsiens. Taču Latvijā diskusija tikai sākas.
Klimat tēma kalpo kā paātrinātājs
2024. un 2025. gadā Baltijas valstis piedzīvoja izteiktas laika apstākļu svārstības - ieilgušus pavasara sausuma periodus, kam sekoja intensīvas lietusgāzes ražas novākšanas laikā. Daļā reģionu tika zaudēta gan raža, gan kvalitāte.
Šādos apstākļos jautājums par NGT netiek uztverts tikai kā tehnoloģiska inovācija. Nozares pārstāvji atzīst - tradicionālā selekcija bieži prasa 8-12 gadus, lai iegūtu jaunu šķirni, savukārt klimata izmaiņas notiek straujāk.
Tāpēc diskusijā arvien biežāk izskan arguments, ka precīza genoma rediģēšana varētu ļaut 2-3 gadu laikā izstrādāt šķirnes, kas iztur maija sausumu vai jaunu kaitēkļu spiedienu. Tas nav jautājums par “mīlestību pret progresu”, bet par kultūru izdzīvošanu mainīgā vidē.
Zemkopības ministrija: piesardzība saglabājas
Neraugoties uz ES līmeņa izmaiņām, Latvijā oficiālā pozīcija nemainās.
Zemkopības ministrija norāda: “Latvija plāno saglabāt līdzšinējo piesardzīgo pieeju. Pašreiz nav plānotas izmaiņas šajā politikā.” Vienlaikus ministrija apstiprina: “Baltijas valstis patstāvīgi nosaka savas pozīcijas. Attiecībā uz NGT regulas priekšlikumu, Baltijas valstis to atbalstīja.”
Attiecībā uz patentu kompromisu ministrija norāda: “Uzskatām, ka attiecībā uz augu bioloģiskā materiāla patentiem, selekcionāru piekļuvi šādam materiālam un tiesisko paļāvību selekcionāriem un lauksaimniekiem, ir panākts atbilstošs kompromiss. Taču ir svarīgi nodrošināt Komisijas vadībā turpmāko darbu pie regulējuma izstrādes, lai nodrošinātu atbilstošu regulas prasību piemērošanu attiecībā uz patentiem.”
Administratīvās gatavības jautājumu ministrija skaidro: “Latvija jau gatavojas, lai nodrošinātu regulas piemērošanu, piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” ir realizējis lauksaimniecībā izmantojamo zinātnes pētījumu par ar jaunām ģenētisko modifikāciju metodēm iegūtu pārtikas un barības noteikšanu un šo produktu zinātnisko riska novērtējumu.”
Savukārt runājot par bioloģisko lauksaimniecību, ministrija uzsver: “Bioloģiskā lauksaimniecība ir svarīga joma Latvijai. Tādēļ arī turpmāk tiks piemērotas prasības līdzāspastāvēšanai.”
Formāli politika nemainās. Taču sagatavošanās izmaiņām notiek.
Zemnieku saeima: robeža ir sēklu neatkarība
Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs skaidri nošķir transgēnus un NGT. Organizācija iebilst pret transgēnām kultūrām, īpaši gadījumos, kad sēklas nav reproducējamas un saimniecības kļūst atkarīgas no konkrēta piegādātāja vai patentu turētāja. Lauksaimniekiem būtisks ir jautājums par iespēju saglabāt sēklu neatkarību un nepazaudēt kontroli pār saimniecības pamatu. Vienlaikus attiecībā uz NGT-1 kultūrām tiek pausta piesardzīga interese, ja tās būtībā atbilst klasiskajai selekcijai - tikai precīzākā un paātrinātā veidā - un neparedz sveša ģenētiskā materiāla ievietošanu. Kā uzsver V. Zelčs, svarīgi ir izvērtēt, lai jaunais regulējums neradītu papildu riskus Latvijas lauksaimnieku konkurētspējai un nepārvērstu tehnoloģisko pāreju par administratīvu slogu.
Bioloģiskais sektors: eksporta jautājums
Latvija ir viena no ES līderēm pēc bioloģisko saimniecību īpatsvara. Līdz ar to jautājums par NGT nav tikai tehnoloģisks - tas ir arī tirgus un reputācijas jautājums.
Bioloģiskā sektora pārstāvji uzsver, ka jebkāda NGT klātbūtne bioprodukcijā var apdraudēt eksporta tirgus, īpaši Vācijā, kur patērētāji ir ļoti jūtīgi pret jebkādām manipulācijām ar genomu.
Tas rada iekšēju spriedzi starp saimniecībām, kuras vēlas saglabāt tradicionālo reputāciju, un tiem, kuri redz NGT kā instrumentu konkurētspējas saglabāšanai. Līdzāspastāvēšanas jautājums 2026. gadā kļūst par vienu no centrālajiem diskusiju punktiem.
Juris Ķirsis: tirgus jau sen ir globāls
Uzņēmuma “Iecavnieks & Co” īpašnieks Juris Ķirsis uz jautājumu raugās no tirgus skatpunkta. “Neesmu speciālists, lai pateiktu, kāda ir ģenētiski modificēto organismu ietekme uz cilvēku, bet es noteikti nedomāju, ka tā ir graujoši slikta.”
Viņš atgādina: “Jau pietiekami daudz ir tās ģenētiski modificētās pārtikas, kura tāpat līdz mums nonāk - kaut vai sojas lopbarība, ko ēd arī mūsu lopi, un attiecīgi tad mēs tālāk apēdam tos lopus.”
Tomēr galvenais, pēc viņa domām, ir ekonomiskais aspekts: “Ja atnāk vesels kuģis ar sojas lopbarību no Āzijas vai Dienvidamerikas un tas viss cenā ir tāds, ka atmaksājas to piegādāt ar kuģi līdz Eiropas ostai, tur izkraut un pēc tam ar automašīnām atvest līdz Latvijai un nopārdot ar peļņu Latvijas lauksaimniekiem, kuriem tas izmaksā lētāk nekā nopirkt no vietējā rapša izgatavotu lopbarību, tad tas liek uzdot jautājumu - kā var attīstīties vietējie ražotāji?”
Ķirsis atsaucas arī uz vēsturisku paralēli ar minerālmēslu ieviešanu Latvijā - sākotnēji to sauca par “zinātnieku mēsliem”, bet vēlāk tie kļuva par normu. Viņaprāt, tehnoloģiju attīstību pilnībā apturēt nav iespējams - jautājums ir par to, cik ātri sabiedrība tai pielāgojas.
Kontroles izaicinājums
Viena no būtiskākajām problēmām ir detekcija. NGT-1 izmaiņas bieži vien praktiski nav atšķiramas no dabiskām mutācijām.
Tieši tāpēc Latvijā un Igaunijā tiek stiprināta laboratoriju infrastruktūra. Latvija cenšas attīstīt verifikācijas metodes, lai garantētu, ka NGT netiek izmantoti tur, kur tie nav atļauti, piemēram, bioloģiskajā sektorā.
Šī niša - kontrole un sertifikācija - var kļūt par atsevišķu kompetences jomu Baltijā.
NGT un Zaļais kurss
2026. gadā NGT tiek skatīts nevis kā pašmērķis, bet kā instruments Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai - tostarp pesticīdu lietošanas samazināšanai par 50%.
Bez jaunām šķirnēm, kas spēj izturēt klimata svārstības un jaunos kaitēkļus, migrējošus no dienvidiem, Baltijas lauksaimnieki var nonākt situācijā, kur jāizvēlas starp ražas zudumiem un konkurētspējas kritumu.
Revolūcija vai pāreja?
Latvija šobrīd nav ne kategoriski “par”, ne kategoriski “pret”. Zemkopības ministrija saglabā piesardzību. Zemnieki uzsver sēklu neatkarību. Bioloģiskais sektors domā par eksportu. Pārstrādātāji runā par tirgu. ES regulējums mainās. Revolūcija nav pasludināta. Taču diskusija vairs nav tikai teorētiska.
