Latvija praktiski pārstājusi tērēt gāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, liecina AS “Conexus Baltic Grid” publiskā monitoringa dati. Ko tas nozīmē – gāze mūsu valstij vairs nav vajadzīga? Iemesli ir zināmi, un tie ir pavisam citi.
Kāpēc gāze no krātuves gandrīz netiek izmantota
Pēdējās dienās publiskajā telpā izskanējuši paziņojumi par situāciju Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK). Manīti arī paziņojumi no bijušā gāzes tīklu īpašnieka Latvijā - Krievijas uzņēmuma “Gazprom”. Tajos norādīts, ka ziemas laikā no krātuves ir izņemts vairāk gāzes nekā tajā tika iesūknēts, gatavojoties apkures sezonai. Tika ziņots, ka janvāra beigās gāzes līmenis krātuvē nokrities zem 30 procentiem.
Lai arī publiskie dati apstiprina strauju krājumu samazināšanos, šādi apgalvojumi jāvērtē piesardzīgi. Jāņem vērā arī tas, ka apkures sezona Latvijā nereti ilgst līdz pat aprīļa beigām, sals iespējams arī martā.
Ko rāda oficiālie dati
Saskaņā ar “Conexus” publiskā monitoringa datiem, 2026. gada 3. februārī Inčukalna gāzes krātuvē bija aptuveni 7,3 TWh gāzes.
Salīdzinājumam - 2025. gada janvāra vidū krātuvē atradās vairāk nekā 15 TWh gāzes. Tātad pašreizējais krājumu līmenis ir aptuveni uz pusi mazāks, turklāt šī ziema ir ievērojami aukstāka nekā iepriekšējā.
Svarīgi saprast: Inčukalna krātuve nav vienkārša noliktava, no kuras iespējams izņemt visu gāzi līdz pēdējai molekulai. Daļai gāzes krātuvē ir jāpaliek pastāvīgi, lai uzturētu nepieciešamo spiedienu. Ja līmenis nokrītas pārāk zemu, krātuve vairs nespēj droši un pietiekami ātri piegādāt gāzi sistēmai. Sliktākā gadījumā tas var radīt nopietnas tehniskas problēmas, tostarp ūdens ieplūšanu gāzes slāņos.
Kāpēc izveidojās tāda situācija
Pagājušajā rudenī Latvijas enerģētikas nozares pārstāvji skaidroja, ka ziemas kļūst maigākas un gāzes patēriņš samazinās, tāpēc Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nav nepieciešams piepildīt pilnībā. Rezultātā apkures sezonas sākumā krātuve bija piepildīta mazāk nekā par 60 procentiem.
Formāli tas ir pieļaujams. ES noteikumi paredz, ka gāzes krātuvēm jābūt piepildītām par 90%, taču valstīm ar ļoti lielām krātuvēm ir paredzēts izņēmums - ja krātuves apjoms būtiski pārsniedz valsts iekšējo patēriņu, pieļaujams zemāks piepildījuma līmenis. Latvija šo iespēju izmantoja.
Papildu faktors bija augstās gāzes cenas rudenī un cerības, ka decembrī maigas ziemas dēļ tās samazināsies. Tomēr realitātē ziema izrādījās krietni aukstāka, nekā prognozēts.
No kurienes gāzi piegādā
Šādos apstākļos Latvija arvien vairāk paļaujas nevis uz Inčukalna krājumiem, bet uz tekošajām piegādēm caur Lietuvu. Monitoringa dati rāda, ka uz Somiju ik dienu tiek novirzīti aptuveni 70 GWh gāzes, savukārt Inčukalna krātuve pašreizējā apgādē gandrīz nepiedalās.
Faktiski sistēma darbojas “uz riteņiem” - gāze ienāk reģionā un tiek uzreiz sadalīta un patērēta. Tiek izmantota arī gāze, kas Klaipēdā piegādāta ar pēdējiem LNG tankkuģiem no lielajiem piegādātājiem - “Equinor”, “Elenger” un “Achema”.
Jāņem vērā, ka Inčukalnā tiek glabāta ne tikai Latvijas gāze, bet arī Lietuvas un Igaunijas tirgotāju krājumi, kas tiek piegādāti šo valstu patērētājiem, kā arī tālāk - uz Somiju. Kāda daļa no atlikušajiem krājumiem ir pieejama tieši Latvijas vajadzībām, tas publiski netiek atklāts.
Kāpēc tas ir dārgi
Ziemā iegādāta gāze “uz riteņiem” gandrīz nekad nav lēta. Tā ir pēdējā brīža cena, kas ir īpaši jutīga pret salu un pieprasījumu.
Pēc aplēsēm, pat pie mērenas cenu starpības ziemas gāzes iepirkumi var izmaksāt aptuveni par 10 miljoniem eiro mēnesī vairāk nekā tad, ja tas pats apjoms būtu iesūknēts krātuvē iepriekš, rudenī. Šīs izmaksas galu galā atspoguļojas tarifos un patērētāju rēķinos.
Uz ko šobrīd likta galvenā cerība
Sistēma turpina darboties, taču bez ievērojamas drošības rezerves. Infrastruktūra, tostarp modernizētie mezgli un sūkņi, darbojas savu tehnisko iespēju robežās.
Šādos apstākļos galvenā cerība ir uz laikapstākļiem. Ja sals atkāpsies, slodze samazināsies un atlikušo ziemas daļu, visticamāk, izdosies pārvarēt salīdzinoši mierīgi. Ja aukstais laiks ieilgs, sistēmai nāksies ilgstoši strādāt pastiprinātā režīmā, balstoties uz tekošajām piegādēm un dārgu gāzi.
Tāpēc patērētājus šobrīd satrauc ne tikai jautājums, vai gāzes pietiks līdz apkures sezonas beigām, bet arī cits, ne mazāk svarīgs jautājums - kurš galu galā samaksās par šo aprēķinu.
Ministrija gatavo atbildes
Nozares ministrijai, proti, Klimata un enerģētikas ministrijai vaicājām, kā tā vērtē pašreizējo gāzes krājumu līmeni un dabasgāzes apgādes drošību Latvijā atlikušajā apkures sezonā; vai Latvijai šobrīd ir pietiekamas alternatīvās piegādes iespējas gadījumā, ja saglabājas auksti laikapstākļi vai rodas piegādes traucējumi reģionā; kā ministrija vērtē 2025. gada rudenī pieņemto lēmumu par zemāku Inčukalna PGK piepildījuma līmeni, izmantojot ES noteikumos paredzēto izņēmumu; vai pastāv risks, ka pašreizējā situācija var ietekmēt dabasgāzes cenu vai izmaksas patērētājiem?
Ministrijas amatpersonas solīja sniegt izsmeļošu atbildi jau tuvākajā laikā.
