Pirmdien kļuva zināms par divu augstu Krievijas Transporta ministrijas ierēdņu nāvi: ministrs Romāns Starovoits izdarīja pašnāvību, bet KF Federālās Dzelzceļa transporta aģentūras nodaļas vadītāja vietnieks Andrejs Korņeičuks nomira sirdsdarbības apstāšanās rezultātā. Pirms tam fiksēti vēl vismaz 18 noslēpumainas nāves gadījumi, kad bojā gājuši Krievijas varas struktūru pārstāvji.
Piemēram, 2022. gada aprīlī-jūlijā notikuši četri dīvaini Krievijas augstu valsts drošības struktūru amatpersonu nāves gadījumi. Vispirms neskaidros apstākļos nomira bijušais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) vadītājs Vjačeslavs Trubņikovs, pēc tam atvaļinātais SVR ģenerālmajors Ļevs Sockovs nošāvās ar pistoli, ko bija saņēmis apbalvojumā par priekšzīmīgu dienestu. Drīz pēc tam tika atrasts miris bijušais KF prezidenta administrācijas un KF valsts koncerna “Rosvooružeņije” (“Росвооружение”) darbinieks Aleksejs Ogarevs, Krievijas Muitas akadēmijas prorektors Zalims Kerefovs īslaicīgās aizturēšanas izolatorā vieninieka kamerā pārgrieza sev vēnas.
2022. gadā gāja bojā arī vairāki Krievijas civilierēdņi. Augustā no sirdslēkmes nomira 38 gadus vecais Čeboksaru pilsētas pašvaldības vadītājs Oļegs Kortunovs, bet decembrī Indijā pa logu izkrita viens no bagātākajiem KF varas partijas “Vienotā Krievija” (“Единая Россия”) deputātiem Pāvels Antovs.
2022. gada februārī un septembrī gāja bojā divi Krievijas Tālo Austrumu un Arktikas attīstības korporācijas darbinieki - aviācijas nozares direktors Ivans Pečorins izkrita no laivas, ar insultu nomira 48 gadus vecais korporācijas ģenerāldirektors Igors Nosovs.
2023. gada pirmajā pusē turpinājās drošības struktūru darbinieku nāves gadījumu sērija. Februārī Sanktpēterburgā pa 16. stāva logu izkrita KF Bruņoto spēku Rietumu kara apgabala finanšu departamenta vadītāja Marina Jankina, bet KF Iekšlietu ministrijas Galvenās ekstrēmisma apkarošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Vladimirs Makarovs tika atrasts ar šautu brūci galvā.
Nedaudz vēlāk, 2023. gada maijā, pārlidojuma laikā no Kubas mira Krievijas zinātnes un izglītības ministra vietnieks Pjotrs Kučerenko, kurš privātās sarunās kritizēja Krievijas “speciālo militāro operāciju” Ukrainā. Augustā gāja bojā pirmā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina administrācijas vadītājs Sergejs Filatovs, kurš vadīja Valsts ārkārtas stāvokļa komiteju (ГКЧП) 1991. gada Augusta puča laikā. 2024. gadā bija vēl trīs nāves gadījumi: februārī Petrozavodskā pa piektā stāva loga izkrita KF Pretmonopola dienesta Karēlijas filiāles vadītājs Arturs Prjahins, bet novembrī kolonijā tika atrasts miris uz 14 gadiem notiesātais bijušais KF Izmeklēšanas komitejas (CK) iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Mihails Maksimenko.
Nākamais amatpersonu masveida nāves vilnis notika šā gada pirmajā pusē - viņi mira katru mēnesi. Janvārī Taizemē tika atrasts miris 42 gadus vecais Vladivostokas pilsētas administrācijas vadītāja vietnieks Konstantīns Kļujevs; februārī nošāvās KF Iekšlietu ministrijas "P" pārvaldes (pretizlūkošana korupcijas apkarošanai rūpnieciskajā sektorā) vadītāja vietnieks Jevgēņijs Golovatijs; martā, hokeja spēles laikā, mira Arhangeļskas apgabala administrācijas vadītāja vietnieks Vladimirs Anaņjevs, bet aprīlī pašnāvību izdarīja KF Federālās Ieslodzījuma vietu pārvaldes (ФСИН) Krasnojarskas apgabala Galvenās pārvaldes vadītāja vietnieks Igors Rožņevs.
Krievijas opozīcijas medijs “Volya” (“Воля”): “Daudzi Krievijas politologi un eksperti Romana Starovoita nāvi vērtē kā krīzes pazīmi Kremļa un Putina izveidotajā valsts pārvaldes sistēmā un izvirza to kā apliecinājumu teorijai par iekšējiem konfliktiem “varas elitē”, kas iznīcinās Putina režīmu, tiek runāts par valdošo paniku varas koridoros. Taču nekādas panikas nav - tā vienmēr ir bijusi amatpersonu, kuras daudzus gadus strādā augstos amatos Krievijas varā, ierasta pavadone. Visas līdzšinējās "pašnāvības", kā arī visas nākamās, kas ir neizbēgamas, ir kā blakusparādība pašreizējās Krievijas varas struktūrai un tajā valdošajām attiecībām, ko civilizētās jeb “pieklājīgās valstīs” sauc par "elitēm".
Piemēram, Romāns Starovoits bija tipisks “Putina menedžeru” politiskās šķiras pārstāvis, kurš savas pašpārliecinātības vai aprobežotības dēļ pēkšņi nolēma, ka viņam viss ir ļauts, tostarp pārkāpt Kremļa klanu noteiktos spēles noteikumus. Šie “menedžeri”, neatkarīgi no ieņemamajiem amatiem, ir viegli nomaināmi cilvēki, kuriem nav nopietnas ietekmes ne valstī, ne tajā procesā, ko Krievijā sauc par politiku. Ja nespēlēsi pēc Putina un viņam pietuvināto loka noteikumiem, tad tiksi sodīts - iesēdīsies vai apgulsies zemes klēpī.
Notikušo pat nevar nosaukt par elites iekšējo konfliktu, jo "elitēs" viss ir mierīgi. Uzdzīves kārais Starovoits tika nomainīts pēc standarta shēmas, bet viņa vietā ielikts pārbaudīts cilvēks. Šoreiz tas izrādījās Novgorodas apgabala eksgubernators, bet kopš 2025. gada februāra Starovoita vietnieks Andrejs Ņikitins, kurš visiem ir parocīgs - problēmu nav, ejam tālāk. Šajā sakarā Krievijas mediji nez kāpēc plaši iztirzā Starovoita privātās dzīves aizkulises, aizrautīgi aprakstot, kā viņam izdevās no Kurskas apgabala uz Maskavu pārvest savu mīļāko, 25 gadus veco Poļinu Korņejevu, nokārtojot viņai Kurskas Valsts medicīnas universitātes sarkano diplomu, piedevām pats Starovoits pat atļāvies apmeklēt viņas izlaidumu.
Kremlinologu secinājumi par sistēmisku krīzi Krievijas varā nereti tiek izplatīti, sekojot Kremlim pietuvināto Krievijas “Telegram” kanālu, tādu kā “Mash” un “Baza”, kas saistīti ar Krievijas drošības struktūrām, nopludinātai informācijai. Piemēram, 7. jūlijā tajos visas dienas garumā tika ievietotas dažādas pretrunīgas ziņas: “Starovoits nošāvās savās mājās Mjakinino. Starovoits nošāvās nevis tur, bet gan savā automašīnā “Tesla” netālu no Maļeviča parka, netālu no Razdoru ciema. Starovoits vispār nošāvās nevis 7. datumā, bet gan naktī no 5. uz 6. jūliju! Vēlāk tiek ziņots, ka nē, tomēr ne tur un ne toreiz, bet gan 7. jūlijā plkst. 11.00, pēc atkāpšanās no amata, un nevis automašīnā, bet gan krūmos pie netālu esošā žoga.”
Tie, kuriem bijusi jebkāda saistība ar Krievijas realitāti, saprot, ka neskaidrības sākotnējās versijās par šāda ranga amatpersonas nāves laiku var liecināt tikai par to, ka visa šī informācijas gūzma parādījās, jo Kremlis saviem medijiem publicēšanai vienkārši nebija savlaicīgi sagatavojis iepriekš saskaņotu versiju.
Taču zināms, ka Starovoits vēl 7. jūlija rītā sazinājās ar savu apsardzi un deva tai rīkojumus. Versiju, ka Starovoits nošāvās pirms savas atcelšanas no amata, var nekavējoties noraidīt, jo mūsdienu Krievijā tas ir gandrīz neiespējami. Ja Starovoits tika nogalināts, simulējot pašnāvību, tad tas tika izdarīts pēc viena no viņa bijušo darījumu partneru, visticamāk Borisa Rotenberga (mazāk ticams, ka pēc Arkādija Rotenberga) norādījuma. Tas, kurš deva šādu pavēli, zināja, ka Starovoita nomaiņas jautājums jau ir izlemts, un nekad viņu nebūtu likvidējis, pirms Putins šādu rīkojumu parakstīja. Jo tas būtu sitiens Putinam, kurš atlaiž jau mirušus ministrus. Ja Starovoits nošāvās pats, tad arī to viņš varēja izdarīt tikai pēc amata zaudēšanas. Pirmkārt, tāpēc, ka šādi cilvēki līdz pēdējam tic, ka viņu augstākais vadītājs var mainīt savas domas, tāpēc nav prāta darbs nošauties bez priekšnieka pavēles par atkāpšanos. Otrkārt, tāpēc, ka vienmēr pastāv iespēja, ka jums tiks piedots, tiksiet pārcelts citā amatā vai ieslodzīts, bet salīdzinoši labos apstākļos. Savu turpmāko likteni uzzināsiet tikai pēc tam, kad vairs nebūsiet varas pārstāvis (gubernators, prezidenta administrācijas departamenta vadītājs, karaspēka grupējuma komandieris). Uzzinot sava turpmākā likteņa detaļas, jūs jau varat nošauties vai izlēkt pa logu, ja tās ir patiešām biedējošas. Mūsdienu Krievijā pēc šiem noteikumiem dzīvo tūkstošiem cilvēku. Un tāpēc Putina Krievija nav nekas cits kā mafioza gangsteru valsts.”
