Pagājusi tieši nedēļa, kopš Latvijas premjerministre Evika Siliņa kristīgi paziņoja, ka no katras valdību veidojošās partijas “vilka pasi” izsniedz vienam ministram – no “Jaunās vienotības” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, no “Progresīvajiem” satiksmes ministram Kasparam Briškenam, bet no Zaļo un zemnieku savienības – labklājības ministram Uldim Augulim. Formālie iemesli katram atrasti savi, sākot no zemajiem sabiedrības novērtējuma reitingiem, beidzot ar neveiksmīgu darbu. Bet kādi ir patiesie iemesli šiem premjeres lēmumiem?
Pie izslēgta diktofona politiķi Saeimā un citās politiskās virtuves vietās ir daudz runīgāki un kļūst arī zinošāki. Uzklausījām vairākus politikas veidotāju redzējumus par notiekošo Latvijas iekšpolitikā. Viņu skatījumā nepieciešamību premjerei rīkoties strukturēti vai haotiski spiež lielā vajadzība pēc naudas. Lai to iegūtu, nepieciešams celt nodokļus. Bet, lai celtu nodokļus, nepieciešami ļoti nepopulāri, izlēmīgi, solidāri lēmumi.
Tauta jau ilgāku laiku sociālajos tīklos un virtuves sarunās pieprasījusi “Progresīvo” atslēgas figūras Kaspara Briškena “skalpu” - latviešiem nepatīk neveiksmes gadsimta projekta “Rail Baltica” (ne) būvniecībā un lidsabiedrības “airBaltic” nestabilā finanšu situācija, kā arī ministra nespēja kontrolēt kompānijas lēmumus izīrēt jaunās “Airbus” lidmašīnas svešām zemēm. Tajā pašā laikiem savējiem ik pa laikam jālido ar nokalpojušajiem rumāņu dzelzs putniem, kas aizlienēti no “Carpat Air”.
Uldis Augulis no ZZS amatā nepieļāva skaļu skandālu izcelšanos nozarē, ja potenciāli bīstamas situācijas radās, viņš kopā ar savu komandu spēja tās nepubliskot sabiedrībai. Īsta pamata pieredzējušo politiķi atlaist nebija, bet Evika Siliņa to izdarīja, stāstot par “dinamiskās koalīcijas” pārstartēšanu.
Premjeres partiju pārstāvošā Anda Čakša skolotāju masu protestu laikā Rīgā bija spiesta no kauna “ielīst zemē”, kad Evika Siliņa dialoga vietā ar pedagogiem zaudēja savaldīšanos un netaktiski uzbruka no malu malām sabraukušajiem sava amata fanātiķiem, kas saņem neobjektīvi zemu atalgojumu nozares kopējai nozīmībai sabiedrībai. Čakša centās nogludināt asos stūrus, bet Siliņas komunikācijas veids nav skolotāju aizmirsts. Šī ir vēl viena no nozarēm, kurā Eviku Siliņu labprātāk redz ejam nekā nākam.
“Anda Čakša ir valdības pārbūves atslēgas figūra,” “nra.lv” anonīmi pastāstīja avots pie Latvijas politikas “pirmā” galda, “valdībai šobrīd kategoriski trūkst naudas daudzām lietām - “Rail Baltica” celtniecībai, aizsardzības izdevumu palielināšanai, demogrāfijas programmai, kā arī citām iecerēm, kas jārealizē. Līdzekļu vienkārši nav. Siliņa vēlas situāciju risināt, ceļot nodokļus. Lai arī sabiedrība pieprasa taupīt naudu, atbrīvojot no darba neefektīvus ierēdņus, samazināt publiskā sektora izdevumus, premjere to darīt nevēlējās, jo tas var kaitēt viņas pārstāvētās partijas rezultātiem gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās šogad, kā arī Saeimas vēlēšanās 2026. gadā. Ierēdniecība ir “Jaunā vienotības” elektorāts.”
Avots uzsver, ka līdzšinējais Saeimas budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs no “Jaunās vienotības” nepiekrīt Siliņas iecerei un tieši atbildējis premjerei, ka nepiekritīs nodokļu sloga paaugstināšanai, kamēr atradīsies amatā. Tomēr Reiram ir viena problēma, kuru izmantojusi Siliņa - Saeimas vēlēšanās Reirs neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai nodrošinātu garantētu četru gadu darba iespēju parlamentā. Proti, Reiram ir tā sauktais mīkstais mandāts, kas paredz, ka viņš Saeimā darbojās kā Andas Čakšas aizvietotājs laikā, kamēr Čakša pilda ministres pienākumus. Atlaižot Čakšu no ministres amata, Siliņa automātiski atbrīvojusi no amata arī Saeimas budžeta komisijas vadītāju Reiru, kas bijis pārmaiņu valdībā patiesais mērķis, norāda avots. Vakanto, ļoti nozīmīgo posteni budžeta komisijā pēc ceturtdienas balsojuma parlamentā ieņems tieši Anda Čakša, kura, iespējams, piekritīs paveikt lietas, kam pretojās Reirs. Reirs nebija vēlējies lauzt nozaru organizācijām dotos solījumus necelt nodokļu slogu, kā arī neizņemt papildu naudu no iedzīvotāju makiem.
Partijā “Jaunā vienotība” šobrīd notiek dažādu flangu iekšējās cīņas, kurās noteikumus diktēt cenšas “Zatlera meitenes” (dāmas, kas politikā darbojās Valda Zatlera Reformu partijas sastāvā pēc 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām). Šajā grupā redzamākās figūras ir Evika Siliņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, kā arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Nevienai no dāmām gan nav ievērojama atbalsta sabiedrībā, tomēr viņu ietekme Latvijas politikas šobrīd ietekmīgākajā partijā ir liela. Otrā partijas flangā ir Jānis Reirs, kura aiziešana no parlamenta ir izdevīga Siliņai, tad ir vēl trešā grupa, bet kaut kur pa vidu starp visām grupām veiksmīgi balansē finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Ja notiks nodokļu palielināšana, tā noteikti nebūs populāra ne Latvijas cilvēku, ne darba devēju vidū, var sākties “gruzdēšana”. 22. februārī “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics publiski pauda zīmīgu frāzi, kas var nozīmēt ceļa sākumu uz nodokļu palielināšanu: "Iespējams, (valdībai un Saeimai) jāpieņem īstermiņā nepopulāri lēmumi ilgtermiņa rezultātiem."
