Kopš skaļi izreklamētās “dronu koalīcijas” darbības uzsākšanas pērnā gada februārī saražoti nieka 5200 droni, bet Ukraina pērn paguva saražot 1,6 miljonus dronu.
Raugoties publiskotajos statistikas datos, var ieraudzīt ainu, ka “dronu koalīcijas” galvenais produkts kopš šīs iniciatīvas izziņošanas aizvadītā gada 14. februārī bijuši nevis attālināti vadāmi vai autonomi kaujas lidaparāti, bet skaļi publiskie paziņojumi ar visai ierobežotu faktisko devumu.
Tuvojoties “dronu koalīcijas” gada jubilejai, publiski tika izziņots, ka tieši “dronu koalīcijas” ietvaros no Latvijas uz Ukrainu aizgādāti vairāk nekā 5100 dronu. Precīzs cipars no publiskās vides drīz vien pazuda. Novembrī Aizsardzības ministrija ziņoja, ka “Latvija dronu koalīcijas vajadzībām 2024. gadā atvēl aptuveni 20 miljonus eiro — vismaz 10 miljonus eiro iepirkumiem no vietējās industrijas, bet 5 miljonus eiro — iepirkumiem dronu koalīcijā. Arī 2025. gadā Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai piešķirs 20 miljonus eiro. Tāpat Latvija un Ukraina ir noslēgusi vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā.” Tātad ikviens var aprēķināt, ka viens drons vidēji izmaksājis nepilnus 2000 eiro (ja pieņemam, ka minētie 10 miljoni tiešām izmantoti vietējo dronu iepirkumiem no vietējiem ražotājiem). “Dronu koalīcijai ir kopējais fonds bezpilota lidaparātu iegādei, kura ietvaros koalīcija regulāri rīko konkursus, lai radītu inovatīvus produktus. Fonda apjoms šobrīd sasniedz 83 miljonus eiro. Pārējo palīdzību koalīcijas locekļi sniedz divpusēji,” vēstī Aizsardzības ministrija.
Tā kā nav zināms, kādi modeļi “koalīcijas” ietvaros tiek nodoti Ukrainai (zināmi ir privāto ziedotāju sagādātie droni “Irsis” un citi, bet ne nodokļu maksātāju naudas izlietojums), tad norādes var atrast tikai publiskajos paziņojumos. Drošības un aizsardzības industriju federācija publiskojusi faktu, ka “koalīcijas” ietvaros lidaparātus ražo “Edge Autonomy”, “DK Unity”, “Belss”, “Origin Robotics”.
Neaptverams progress aizvadītā gada laikā noticis pašā Ukrainā. Ap to laiku, kad Latvija izziņoja “dronu koalīciju”, arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski slavēja savas valsts dronu ražotājus, ka tie spējot apmierināt frontinieku vajadzības. Tam uzreiz publiski iebilda dronus meistarojošo volontieru organizācijas, kas ar skaitļiem pamatoja — Ukrainā dronu rūpniecība ir tik niecīga, ka tās devumu realitātē tikpat kā nevar pamanīt.
Zelenskis iepazinās ar reālo situāciju un konstatēja: tiešām, Ukrainā dronus ražo galvenokārt atsevišķas entuziastu darbnīcas un jaunuzņēmumi, fronte turas uz Ķīnā iepirktiem FPV droniem. Prezidents izsludināja ambiciozu plānu, par kuru sākumā publiski smējās pat Zelenska piekritēji — Ukrainai līdz 2024. gada beigām jāsaražo miljons dronu!
Pirmais ukraiņu pašmāju dronu miljons tika sasniegts oktobrī, līdz gada beigām ciparam pieaugot līdz 1,6 miljoniem. Lielākā daļa ir lēti vienreizlietojamie uzbrukuma droni, kas domāti okupantu nogalināšanai ar sprāgstvielām, transportlīdzekļu vai nocietinājumu likvidācijai. Kā ziņo “Kyiv Post”, 2024. gadā Ukraina pašmājās saražoja dronus vismaz 2,47 miljardu dolāru kopvērtībā, ieskaitot arī tālā rādiusa dronus krievu naftas pārstrādes rūpnīcu spridzināšanai, frontes izlūkošanas dronus un eksperimentālas vienības. Bet šogad Ukrainas reālistiskais dronu ražošanas mērķis ir divarpus miljoni eksemplāru, ambiciozais — četri miljoni. Jau tagad ap 93% no ukraiņu izlietotajiem droniem ir pašmāju ražojuma.
Krievija uz to atbildēja, palielinot arī savas dronu ražošanas iespējas, piemēram, tikai oktobrī vien palielinot “Shahed/Heraņ” un citu tipu dronu izlaidi par 40%. Tas redzams arī ikdienas statistikā no ukraiņu Gaisa spēkiem, kuru skaitļos par katras nakts uzlidojumiem redzams stabils krievu dronu intensitātes pieaugums. Pirmajā pilnmēroga kara ziemā mēnesī krievi spēja raidīt uz Ukrainu 100 līdz 200 “lidojošo mopēdu” (neskaitot padomju parauga raķetes, planējošās aviobumbas u.c.), bet šajā ziemā tieši šī tipa bezpilotnieku skaits svārstās no 600 līdz 1900 mēnesī.
Latvija vēl pirms gadiem pieciem bija starp dronu tehnoloģiju līderiem — lai atceramies kaut vai kovida laiku kuriozu, kad “UAV Factory” ražojums aizbēga no operatora un uz savu galvu vairākas dienas lidinājās Latvijas gaisa telpā, jo prata to darīt autonomi. Tagad, ja salīdzina Ukrainas izrāvienu ar dronu miljoniem, Krievijas palielināto ražošanas kapacitāti par spīti sankcijām, mūsu “dronu koalīcijas” gada darba rezultāts ir tāds, ka mēs uz šī fona esam katastrofāli atpalikuši gan ražoto dronu skaitā, gan to noderīgumā. LTV pieklājīgi ziņoja, ka “daļa sūtīto dronu bijis jāpielāgo Ukrainas frontes vajadzībām” — tā apstiprinot dažādu Ukrainas atbalsta biedrību jau vasarā teikto, ka droni izrādījušies nederīgi lietošanai. “Līdz rudenim Latvija uz Ukrainu aizsūtīja ap trim tūkstošiem dronu nepilnu sešu miljonu eiro vērtībā. Līdz ar nosūtītajiem droniem parādījās informācija, ka daļa no tiem izrādījušies nepiemēroti frontei,” ziņoja raidījums “De facto”.
Tas, kā notiek darbības ap “dronu koalīciju”, redzams no piemēra, kas datējams ar pagājušā gada 19. aprīli. Tajā dienā Aizsardzības ministrija izplatīja publisku paziņojumu par tobrīd vēl diezgan svaigo “dronu koalīcijas” ideju, kur bija darītas zināmas aktualitātes, bet beigās bija piekabināta viena nesaistīta rindiņa — “līdz šim piesaistīts finansējums 500 miljonu eiro apmērā dronu iegādei Ukrainas atbalstam”.
Mēģinot noskaidrot, no kurienes šāds cipars un kas ir tā avots, nākamajā dienā sazvanītais ierēdnis Aizsardzības ministrijā nemācēja pateikt. Pieļāva, ka tas esot, iespējams, ministrs. Taču noskaidrot, kur un kad ministrs kaut ko tādu teicis, nevarēja — ministrijas ierēdnis pieļāva, ka tas varētu būt noticis tehnoloģiju konferencē “Riga Tech Chill”, kas norisinājās tajās dienās. Tomēr, apskatot konferences organizatoru publiskoto darba kārtību, Andris Sprūds nebija redzams ne starp runātājiem, ne starp paneļdiskusiju dalībniekiem. Tur bija ierakstīts, piemēram, kāds Kiberzemessardzes majors, taču tas uzstājās brīdī, kad šis realitātē neatrodamais cipars jau bija palaists publiskajā vidē. Ierēdnis vēl telefoniski skaidroja, ka uz šo konferenci ministrija bija nosūtījusi savu fotogrāfu, taču arī tas nezināšot pateikt, no kurienes tāds skaitlis un kas to būtu varējis izdomāt — fotogrāfs neesot pierakstījis runātāju citātus, jo viņam taču rokas aizņemtas ar fotografēšanu. Tā arī neatrodot nekādu pamatojumu toreizējām runām par “pusmiljarda finansējumu”, tagad jaunākais Aizsardzības ministrijas paziņotais cipars ir: “Dronu koalīcijas dalībvalstu kopējais atbalsts Ukrainas dronu spējām 2024. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro.” Protams, arī šim skaitlim nevaram uzzināt avotu vai pamatojumu, no kurienes tas nācis.
Līdz ar to ir jāsecina, ka “dronu koalīcijas” gada eksistences rezultātā Latvija ir pamatīgi atpalikusi gan ražoto dronu skaitā, gan to kvalitātē, bet publiski sniegtajiem cipariem vienkārši nevar ticēt.
