Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatījusi ziņu, ka izdevies droši nogādāt mājās četrus nelaimes putnus, kas braukuši uz festivālu Baltkrievijā, taču jau uz robežas tikuši sagrābti un iemesti Baltkrievijas cietumā. Nebūtu jābrīnās, ka Baltkrievijas rīcību vadītu slēpti iemesli.
Līdz pat 2020. gadam Baltkrievija tika uzskatīta par mierīgo, prognozējamo kaimiņvalsti, pat ja tās līdera rīcība nav savienojama ar demokrātijas un tiesiskuma principiem. Savas varas pirmajās divās desmitgadēs Aleksandrs Lukašenko taču nekad neradīja problēmas Latvijai vai tās biznesiem, jo sauszemes ieskautā Baltkrievija ir pilnībā atkarīga no kaimiņvalstu ostām savas produkcijas eksportēšanā. Pēc 2014. gada Baltkrievijai pat izdevās veidot sev pozitīvāku starptautisko reputāciju, jo Minska uzņēmās nepatīkamo uzdevumu noturēt t.s. trīspusējo kontaktgrupu starp Krievijas iebrucējiem, to balstītajiem pašpasludinātajiem Donbasa separātistu grupējumiem LNR un DNR, kā arī Ukrainas valsti. Mēģinājumos vest krievus un separātistus pie prāta vairākkārt piedalījās gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Francijas tobrīdējais prezidents Fransuā Olāns, sēžot pie viena galda ar Lukašenko, tāpēc pēdējam nebija grūti veidot prognozējamāka valstsvīra tēlu, jo īpaši, salīdzinot ar Vladimira Putina darbībām. Ar savu ieguldījumu mēģinājumos panākt mieru Ukrainā, pat ja šie centieni beigās bija nesekmīgi, Lukašenko pirms gadiem pieciem izpelnījās no Krišjāņa Kariņa ielūgumu uz vizīti Latvijā - sazin kad pēdējoreiz Lukašenko bija izdevies spert kāju Eiropas Savienībā.
Ielūgums palika neizmantots. Pēc 2020. gada vēlēšanām, kurās pirmoreiz Lukašenko nācās sastapties ar īstu konkurenci, vairumu balsu, spriežot pēc visiem neatkarīgajiem novērojumiem (tajā skaitā godīgi skaitītām balsīm Latvijā un citur ārzemēs izvietotajos iecirkņos), ieguva apvienotās opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska. Uz miermīlīgiem masu protestiem Lukašenko atbildēja ar iedzīvotāju sišanām, ieslodzīšanām, spīdzināšanām un slepkavībām, līdz beidzot pats sevi inaugurēja uz nākamo termiņu nepubliskā “ceremonijā”, ko pirms tam pat neizziņoja.
Ar šādu rīcību Lukašenko pazaudēja visus bonuspunktus, kurus pārējās pasaules acīs bija nopelnījis ar Minskas trīspusējās kontaktgrupas noturēšanu un mēģinājumiem būt par vidutāju starp Kremli un Rietumu pasauli. Baltkrievija kļuva politiski izolēta no brīvās un demokrātiskās pasaules - atlika virzītes uz Krieviju, Ziemeļkoreju, Uzbekistānu un atkal Krieviju. 2021. gadā Minskai (kur ledus hokejs ir nacionālais sports) atņēma tiesības rīkot pasaules hokeja čempionātu, noturot to Rīgā - incidents ar karogu maiņu noveda pie abpusējas vēstniecību slēgšanas. Tagad Baltkrieviju pie mums oficiāli pārstāv tikai ģenerālkonsulāts Daugavpilī, savukārt mums ir palicis vienīgi konsulāts Vitebskā. Tur joprojām var dabūt vīzas, kaut gan abas puses cenšas savus pilsoņus visādos veidos atrunāt no braukšanas uz kaimiņvalsti. “Uzmanību! Ņemot vērā Baltkrievijas teritorijas iesaisti pilna mēroga Krievijas karadarbībā pret Ukrainu, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku pastiprināto aktivitāti Baltkrievijas teritorijā, ievērojamiem drošības riskiem un šobrīd neprognozējamu drošības situācijas attīstību tuvākajā nākotnē, stingri aicinām neceļot uz Baltkrieviju un Baltkrievijā esošos Latvijas valstspiederīgos pamest valsti,” tāds paziņojums sarkaniem burtiem sagaida konsulāta mājaslapā.
Tādos apstākļos, kad oficiālā diplomātija ir aizvērusies un arī mazāk regulāri kanāli (piemēram, starpparlamentu sadarbības grupas vai sadraudzības pilsētu pārrobežu kontakti) ir slēgti, Baltkrievija jūt īpašu nepieciešamību piespiest citas valstis kaut jel kādos veidos atvērt neoficiālus sakaru kanālus, caur kuriem varētu mēģināt kaut ko “nokārtot”.
Mēģinājumi šantažēt kaimiņvalstis ar Vidējo Austrumu un Āzijas migrantu pūļiem, kurus Minska tīšuprāt aicināja pie sevis, lai tad dzītu pāri ES un NATO robežai, izpelnījās stingru atbildi: vispirms Polija, tad Lietuva un Latvija pilnībā izbūvēja žogus, dzeloņdrātis, infrastruktūru ātrajai reaģēšanai. Šogad no nelikumīgas robežšķērsošanas atturēti jau tuvu pie 4000 migrantiem, kas palikuši žoga otrā pusē, kamēr humānu apsvērumu dēļ (grūtniecība, slimības u.c.) līdz šim šogad Latvijā ielaisti tikai 12 migranti.
Baltkrievijas mēģinājumus atjaunot “biznesu kā parasti” ar ES valstīm nesekmēja ilggadējā ārlietu ministra Vladimira Makeja pēkšņā nāve, kad viņš 2022. gada 26. novembrī tika atrasts savā kabinetā bez dzīvības pazīmēm. Oficiāli nāves cēlonis tā arī nav ticis paziņots, kas radīja atbilstošu augsni spekulācijām, tajā skaitā aizdomām, ka viņa nāve bijusi Kremļa interesēs - ar Rietumiem personīgus kontaktus ilgi uzturējušais Makejs bija viens no nedaudzajiem Baltkrievijā, ko ES un NATO valstīs ņemtu par pilnu, ja viņš Lukašenko vārdā mēģinātu par kaut ko vienoties, kamēr Krievijai ir īpaši svarīgi, lai šādas vienošanās nenotiktu un Minska paliktu par mūžīgu Maskavas satelītu.
Pēkšņā četru jauniešu sagrābšana uz robežas, apsūdzēšana “marihuānas vešanā” un pat vecāku nelaišana pie aizturētajiem, tad ātra atbrīvošana, it kā nekas nebūtu noticis, visiem apvainojumiem “marihuānas vešanā” izgaistot tikpat zibenīgi, kā tie parādījušies, varētu nozīmēt kārtējos mēģinājumus veidot aizmugures sakaru kanālus, manipulējot ar Latvijas valstspiederīgo aizturēšanām un mēģinot piespiest mūsu iestādes iziet uz kontaktiem, lai tos tālāk mēģinātu izmantot savām interesēm. Līdzīgā veidā Krievija pēdējā pusgada laikā, arestējot un safabricētos procesos tiesājot visādus ārzemniekus, kas pagadījās pa rokai, veidoja “apmaiņas fondu” savu arestēto, notiesāto, cietumos sēdošo spiegu un pasūtījuma slepkavu atbrīvošanai: nav izslēgts, ka Minska mēģinās darīt ko līdzīgu.
Spriežot pēc Ārlietu ministrijas lakoniskās reakcijas, detaļas mēs neuzzināsim: “Saskaņā ar Ārlietu ministrijai pieejamo informāciju, Latvijas valstspiederīgie jaunieši no Baltkrievijas ir atgriezušies Latvijā.” Vienlaikus pilnīgi pareizi ir brīdinājumi, ka Latvijas pilsoņiem šajā kaimiņvalstī atrasties nevajadzētu nekādu iemeslu pēc. Citādi nākamreiz tik ātra atbrīvošana no safabricēta aresta var neizdoties, jo mūsu valsts savu pilsoņu aizsardzībai var būt spiesta piekrist kaut ko izdarīt Baltkrievijai pa prātam - un mūsu iedzīvotājiem nevajadzētu dot Baltkrievijai iespēju manipulēt ar visu mūsu valsti, piedāvājot pašiem atdoties par ķīlniekiem Minskas (un līdz ar to Maskavas) rokās.
