Ukrainas Augstākā tiesa pieņēmusi lēmumu par vairāk nekā 300 tūkstošu eiro piedziņu Ukrainas “Artjom-Bank” bankrota lietā. Vairāk nekā 90% šīs bankas akciju tika pārrakstītas Igaunijas kompānijai “Balti Finantseerimisasutuse”, kļuvis zināms “Neatkarīgajai”.
Informāciju par tiesas lēmumu “Neatkarīgajai” apstiprināja Ukrainas Noguldījumu garantiju fondā 2024. gada jūlija sākumā. Ukrainas Noguldījumu garantiju fonds ir valsts organizācija, kura pārvalda Ukrainas bankrotējušās bankas. “No četrām Noguldījumu garantiju fonda iniciētajām tiesvedībām “Artjom-Bank” parādu lietā viena tiesa tika pabeigta 2024. gada februārī. Augstākā tiesa pieņēma galīgo tiesas lēmumu par Fonda prasību pilnīgu apmierināšanu. Pārējie trīs tiesas strīdi “Artjom-Bank” lietā atrodas izskatīšanā dažādu instanču tiesās,” informē Noguldījumu garantiju fonda preses dienests. Atbildētāji lietā ir sešas fiziskās personas, kuru vārdi netiek izpausti.
“Artjom-Bank” ar kara pagātni
“Artjom-Bank” izveidoja tāda paša nosaukuma Ukrainas valsts akciju holdinga kompānija “Artjom”, saīsināti “GAHK Artjom”. Saskaņā ar Ukrainas akciju tirgus infrastruktūras attīstības aģentūras (SMIDA) datiem, 100% “GAHK Artjom” akciju pieder valsts kompānijai “Ukroboronprom”.
“GAHK Artjom” rūpnieciski ražo lielkalibra un virsskaņas reaktīvo iekārtu munīciju, citur ražotu ieroču kaujas sistēmu aprīkojumu, kā arī medicīnisko aprīkojumu.
Saskaņā ar Ukrainas Nacionālās bankas datiem, 2016. gadā “GAHK Artjom” kontrolēja 0,83% “Artjom-Bank” akciju. 7,08% bankas akciju piederēja biznesmenim Aleksandram Kačuram, kurš šobrīd ir Volodimira Zelenska partijas “Tautas kalps” deputāts.
Bankas galvenais akcionārs, kurš kontrolēja 91,53% “Artjom-Bank”, ir Ukrainas SIA “Paradigma”.
SIA “Paradigma” 100% piederēja Igaunijas kompānijai “Balti Finantseerimisasutuse” (AS “Baltijas finanšu kompānija”). Savukārt “Balti Finantseerimisasutuse” piederēja Izraēlas uzņēmumam “B.L.LERIS INVESTMENTS COMPANY LTD”, kuras gala beneficiārs ir Izraēlas advokāts Boriss Lemperts. To apliecina Ukrainas Nacionālās bankas dati.
“Visticamāk, Izraēlas advokāts ir nominālais īpašnieks, kurš darbojas uz trasta līguma pamata. 2000. gadu sākumā “Artjom-Bank” bija daudz mazākuma akcionāru, kuri centās savstarpēji vienoties par praktiskāku īpašuma struktūru. Acīmredzot tāpēc tika nolemts izveidot vienotu struktūru, kas būtu ērta visiem, ko mēs tagad arī redzam,” presei paziņoja advokātu biroja “Kravecs un partneri” vadītājs Rostislavs Kravecs.
“Artjom-Bank”, lēnām attīstoties, ilgus gadus strādāja Ukrainas tirgū. Pēc Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Donbasā 2014. gadā visa Ukrainas banku sistēma tika pakļauta stresa stāvoklim, jo visiem nācās izdzīvot brūkošajā Ukrainas ekonomikā.
Ukrainas Nacionālā banka bankām izvirzīja ļoti stingras prasības kapitāla paaugstināšanai. Kara apstākļos ne visi ar šīm prasībām tikuši galā. No 2014. līdz 2016. gadam vairāk nekā 100 banku nespēja izpildīt Ukrainas Nacionālās bankas prasības un tika izslēgtas no finanšu tirgus.
Kā izpētīja “Neatkarīgā”, “Balti Finantseerimisasutuse” dibināta 2000. gadā, bet likvidēta 2023. gada novembrī.
Igaunijas Finanšu inspekcijā nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai Igaunijas varas iestādes šajā lietā sadarbojas ar Ukrainu. “AS “Balti Investeerimisasutus” neatrodas un iepriekš arī neatradās Finanšu inspekcijas redzes lokā, un līdz ar to Finanšu inspekcija nav tā institūcija, kas varētu atbildēt uz šiem jautājumiem,” “Neatkarīgajai” skaidroja Igaunijas Finanšu inspekcijas amatpersonas. Tāpat viņi nepateica, kura tieši valsts institūcija Igaunijā varētu sniegt atbildi jautājumā par Igaunijas kompānijas līdzdalību Ukrainas bankas bankrotā.
Uz jautājumu, kādēļ “Artjom-Bank” īpašuma struktūrā bija vajadzīgs Igaunijas uzņēmums, ir divi minējumi. “Iespējams, tas tika darīts nākotnes investīciju dēļ un līdzekļu piesaistei rūpnīcai, taču kara dēļ investoru plāni mainījās,” norāda advokātu apvienības “Kravecs un partneri” vadītājs Rostislavs Kravecs.
“Pateicoties šādai struktūrai, kreditoriem ir ļoti grūti aizsniegties līdz gala īpašniekiem. Tas liecina par mēģinājumu pasargāt aktīvus no kreditoriem,” saka cits jurists, kurš vēlējās palikt vārdā neminēts.
“Artjom-Bank” darbojās līdz 2016. gada rudenim. 2016. gada novembra sākumā “Artjom-Bank” kredītportfelis bija 385 miljoni grivnu. Pēc toreizējā Ukrainas Nacionālās bankas kursa 2789,97 GRN par 100 eiro tie ir aptuveni 14 miljoni eiro.
“Bankas kredītportfelis par 80% bija maksātnespējīgs. Tas noveda pie AS “Artjom-Bank” likviditātes zuduma, sākot ar 2016. gada novembri. Tādējādi veidojās bankas saistību pret klientiem neizpilde. Proti, Nacionālā banka ir noteikusi, ka, ja komercbanka piecu darbdienu laikā pēc kārtas nepilda savas saistības pret noguldītājiem un citiem kreditoriem, tai sākas problēmas ar banku darbības uzraugiem. Pēc stāvokļa uz 2016. gada 8. novembrī AS “Artjom-Bank” neizpildīto klientu operāciju kopsumma pārsniedza 5,3% no tās saistībām. Turklāt, veicot attiecīgo rezervju izformēšanu uz 01.10.2016. gadu, bankas kapitāls kļuva negatīvs un 2016. gada 25. oktobrī veidoja 185,2 miljonus grivnu (aptuveni 7 miljoni eiro),” tā Ukrainas Nacionālajā bankā 2016. gadā skaidroja bankas bankrota iemeslus.
Ukrainas Noguldījumu garantiju fondā, valsts organizācijā, kas pārvalda bankrotējušās bankas, komentējot notikušo, “Neatkarīgajai” pavēstīja: ““Artjom-Bank kreditoru prasības ir dzēstas tikai 42,13 miljonu grivnu apmērā, bet šobrīd neatmaksāto kreditoru prasījumu atlikums ir 154,7 miljoni grivnu (aptuveni 3,5 miljoni eiro).”
Kreditoru reģistrā iekļautas 47 fiziskās personas un 29 juridiskās personas, likvidācijas portfelī iekļauti 23 kredītņēmēju - fizisko personu - kredīti un 17 kredītņēmēju - juridisko personu - kredīti. Pēc Noguldījumu garantiju fonda datiem, starp kreditoriem un kredītņēmējiem Baltijas valstu pilsoņu vai kompāniju nav.
Pēc Ukrainas Noguldījumu garantiju fonda, Ukrainas Nacionālās policijas un citu valsts institūciju prasībām uzsākta virkne tiesvedību “Artjom-Bank” bankrota lietā. Arī Igaunijas kompānija “Balti Finantseerimisasutuse” bieži tiek minēta tiesvedības dokumentos “Artjom-Bank” bankrota lietā. Ukrainas policija tiesas ceļā saņēmusi atļauju veikt kratīšanu pie vairākām personām ar mērķi izņemt virkni uzņēmumu dokumentu, starp kuriem minēts “Balti Finantseerimisasutuse”.
““Artjom-Bank” parādu iemesls ir tās darbības rezultātā izveidojušies nekvalitatīvie aktīvi bankā. Bankas menedžments pieņēma lēmumus, uz kuru pamata vēlāk tika veiktas vairākas apzināti zaudējumus nesošas operācijas. Faktiski no bankas tika izvesti līdzekļi. Konkrēti tika pieņemts lēmums par ieguldīšanu par ievērojamām summām vērtspapīros, proti, zemas finansiālās kvalitātes ieguldījumu sertifikātos, neveicot pienācīgu risku novērtēšanu, kas ir tiešā pretrunā ar “Artjom-Bank” un tās kreditoru interesēm un gala rezultātā radīja ievērojamus zaudējumus,” skaidro Noguldījumu garantiju fondā. Tiesvedības bankas lietā turpinās.
