Zagšana veikalos nav nekas jauns. Ar to saskaras teju katrs tirgotājs. Veikalnieki bieži ir bezspēcīgi – zādzības fakts videonovērošanas kamerā fiksēts, bet zagli nav iespējams identificēt, noķert un līdz ar to arī viņu sodīt.
Tirgotāju mērs ir pilns, un šobrīd tiek gatavots iesniegums Saeimas Juridiskajai komisijai. Latvijas Tirgotāju asociācija ir sagatavojusi priekšlikumus arī Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei, kā uzlabot zādzību izmeklēšanas gaitu.
“Galvenā problēma, kuru šobrīd redzam, ir tā, ka Iekšlietu ministrijas ietvaros nav izveidota vienota informatīvā bāze. Lai gan zaglis tiek fiksēts ar fotoportretu, identificēt viņu nav iespējams, jo Valsts policijai nav pieejas ne savai iekšējai datu bāzei, kur ir iepriekš fiksētie gadījumi un atpazītie vainīgie, ne arī Imigrācijas dienesta datiem, kur ir reģistrēti visi, kuriem Latvijā ir izdoti dokumenti. Līdz ar to šobrīd meklēšana notiek šādi - policists saņem fotogrāfiju no veikala, paprasa kolēģim, vai viņš viņu pazīst, ja viņam ir laiks un enerģija, iespējams, pastaigā apkārt un pajautā - vai kāds pazīst fotogrāfijā redzamo cilvēku. Ar to arī visa nofotografēto vainīgo meklēšana beidzas. Policijas rīcībā šobrīd nav rīku, kas palīdzētu atpazīt sejas. Ir saliktas videokameras, bet tās nedarbojas pārkāpumu atklāšanas nolūkos. Tās vairāk ir paredzētas novērošanai, bet nav iespējams atpazīt cilvēku, kurš zog,” skaidroja Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.
Pirms pāris gadiem bijušas zādzības Kauguru lielveikalos, kad policija neesot pat uzskatījusi, ka zādzība ir jāfiksē. “Panācām, ka zādzība tika fiksēta. Jūrmalā bija cilvēks, kurš pastāvīgi nāca veikalā, ņēma pudeli un gāja prom. Policija negribēja fiksēt šīs zādzības, sakot - kamēr juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis nepiezvanīs, viņi neko nedarīs. Toreiz mums palīdzēja arī televīzija, un policija sarosījās. Zaglis saprata, ka labi nebūs, atnāca uz veikalu un norēķinājās par nozagto preci,” stāsta H. Danusēvičs.
Šobrīd ar likumdevējiem panākta vienošanās, ka par zādzībām tiks piemērota kriminālatbildība un tiks uzskaitītas arī mazās zādzības.
“Mums ir 90% pārliecība, ka mazās zādzības netiek summētas. Piemēram, vienā veikalā jau 19 reizes ir nozagtas “Kinder” olas. Uzskaitei vajadzētu summēties un tajā brīdī, kad ir sasniegts slieksnis, pēc kura ir paredzēts piemērot sodu, vainīgais tiek sodīts. Šis slieksnis šobrīd ir valstī noteiktā minimālā alga. Līdz ar to, nozogot pat televizoru, zaglim neko nevar izdarīt. Turklāt policijai bieži nemaz neizdodas pēc novērošanas kamerā uzņemtās fotogrāfijas atpazīt cilvēku. Tā ir vai nu speciāli izveidota sistēma, vai nevēlēšanās sakārtot sistēmu, lai zagļus varētu identificēt. Mēs saprotam, ka policijai ir daudz darba. Bet, ja notiek zādzība grupā, meklēta tiek tikai tā persona, kura ir paņēmusi preci. Pārējos grupas dalībniekus nefiksē. Piemēram, veikalā ienāk trīs četri cilvēki. Trīs nodarbojas ar uzmanības novēršanu, bet ceturtais ir tas, kurš zog. Šī brīža praksē šādi gadījumi netiek izskatīti kā zādzība grupā, kas jau ir cita atbildības pakāpe,” saka H. Danusēvičs.
Valsts policija “Neatkarīgajai” norāda, ka Krimināllikuma 175. panta pirmā daļa nosaka, ka par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar policijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt Krimināllikuma 180. pants nosaka, ka par zādzību nelielā apmērā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar nauda sodu.
Vienlaikus likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. pants nosaka, ka neliels apmērs ir tāds, ja priekšmeta vērtība nodarījuma brīdī nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā mēnešalga ir 700 eiro. “Un nav arī būtiski, vai mantas nolaupīšanas priekšmets ir nauda, dokumenti, braukšanas biļete, audioieraksti, videoieraksti, vēstules ar kādu intelektuālu pievienoto vērtību vai dokumenti ar kādu zinātnisku vērtību,” uzsver likumsargi. Tāpat pie kriminālatbildības ir saucama tikai pieskaitāma persona, kas sasniegusi vismaz 14 gadu vecumu. Savukārt, ja vainīgā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tad uzvedības korekciju var noteikt, piemērojot likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” normas.
Pērn pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas Valsts policijas uzsāka 4012 kriminālprocesus. 2022. gadā - 4854 kriminālprocesus. Savukārt pēc Krimināllikuma 180. panta policijas uzsāktie kriminālprocesi 2023. gadā bija 6677. Salīdzinoši 2022. gadā - 6195.
2023. gadā pēc Krimināllikuma 180. panta (zādzība, krāpšana un piesavināšanās nelielā apmērā) ir palielinājies uzsākto kriminālprocesu skaits. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% no visiem kriminālprocesiem tiek izmeklēti par zādzībām nelielā apmērā. Kriminālprocesu skaita palielinājumu ietekmēja kopējā situācija valstī, proti, ievērojamais pārtikas preču, degvielas, kokmateriālu, metāla un kurināmā sadārdzinājums.
Savukārt samazinājies zādzību skaits pēc Krimināllikuma 175. panta. Samazinājies gan reģistrēto zādzību ar iekļūšanu, gan zādzību lielā apmērā vai organizētā grupā skaits. Sociālie faktori, kas ietekmē noziedzību, ir izglītības līmenis, ienākumu nevienlīdzība un nabadzībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars, sociālās palīdzības pieejamība, draugu, paziņu, kā arī alkoholisko dzērienu, narkotisko vielu, psihotropo vielu ietekme.
“Tāda viena mehānisma, kas derētu visos gadījumos, nav. Droši vien ne reizi vien ir dzirdēta frāze “katrs gadījums tiek izvērtēts atsevišķi” - un tā tik tiešām ir. Policijas rīcība un dotie norādījumi var atšķirties no tā, kas ir izsaucējs, kas un kādā veidā tieši noticis, kad un kur ir noticis,” skaidro Valsts policijā.
Ar Valsts policiju var sazināties:
Saņemot informāciju par notikumu, kurā policijas darbinieku ierašanās notikuma vietā nav nepieciešama, dežūrdaļa vienojas ar informācijas sniedzēju par turpmāko rīcību, piemēram, iesnieguma iesniegšanu rakstveidā, personas ierašanos tuvākajā policijas iecirknī vai informācijas pieņemšanu zināšanai. Gan iesniegumus, gan informāciju par notikumiem un tajos iesaistītajām personām neatkarīgi no saņemšanas veida policija nekavējoties reģistrē vienotajā notikumu reģistrā. Tos, kurus iedzīvotāji ir iesūtījuši pa pastu, ieskenē un arī ievieto kopējā sistēmā.
“Vēl viens iesakņojies mīts sabiedrībā ir, ka kriminālprocess sākas un beidzas policijā. Taču tā nebūt nav! Spēkā esošie normatīvie akti paredz uzdevumus arī citām kriminālprocesā iesaistītajām iestādēm. Jau no paša kriminālprocesa sākuma ir iesaistīta arī prokuratūra un arī atsevišķos gadījumos tiesa. Un Valsts policija visbiežāk būs tikai pirmais ķēdes posms,” skaidro likumsargi.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7. panta otro daļu kriminālprocesu par Krimināllikuma 180. pantā paredzēto nodarījumu uzsāk, ja saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums. Iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu var iesniegt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona vai tās pārstāvis. Cietušā - juridiskās personas - pārstāvību kriminālprocesā veic tam pilnvarota fiziskā persona. Maznozīmīga noziedzīga nodarījuma gadījumā izmeklētājs ar prokurora atļauju var pieņemt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Ar “maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu” tiek saprasts nodarījums, kurā mantiskais zaudējums bijis mazāks par pusi no minimālās mēnešalgas. Tātad šogad - 350 eiro.
“Tomēr šī formula nav akmenī iecirsta, jo naudas izpratne mums visiem ir dažāda. Ja uzdosim jautājumu kādam veiksmīgam biznesmenim un pensionāram: “Vai 350 eiro ir liela nauda?”, droši vien atbildes atšķirsies. Līdz ar ne vienmēr visos gadījumos izmeklētājs, izvērtējot notikušā apstākļus, izvēlēsies šo ceļu iet. Bet visos šādos gadījumos cietušajam ir iespēja pārsūdzēt,” norāda likumsargi.
Ja lieta ir uzsākta, vēlāk kriminālprocesā par zādzību nelielā apmērā prokurors visos gadījumos, kad to pieļauj Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma regulējums, izmanto iespēju pabeigt kriminālprocesu ar prokurora priekšrakstu par sodu Kriminālprocesa likuma 35. nodaļas kārtībā vai izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Tikai gadījumos, kad kriminālprocesu nav iespējams pabeigt vienkāršotā kārtībā, prokurors lemj par krimināllietas nodošanu tiesai paātrinātā procesa kārtībā vai virza kriminālprocesu vispārējā kārtībā, ja tam ir objektīvs pamats. Šāda vienota prakse samazina to gadījumu skaitu, kad par salīdzinoši vienkāršiem zādzību gadījumiem lietas ieilgst uz gadu desmitiem.
Atkāpjoties no oficiālā skaidrojuma, kuru “Neatkarīgajai” atbildes vēstulē atsūtīja Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību dienests, atbildīgie par augstākminētajiem jautājumiem ir pierakstījuši ārpus oficiālā komentāra piebildes un jautājumus.
“Par cilvēku identificēšanas tehnoloģijām - ne normatīvie akti to ļauj, ne arī tehnoloģiski tas ir iespējams. Attāli mēģinājumi ir bijuši Ķīnā. Ja interesē, var papētīt raidījumus par viņu visu redzošo aci, par iespējām visas valsts iestāžu sistēmas saslēgt vienā tīklā, riskiem, reālajām tehniskajām iespējām un starptautisko organizāciju iebildumiem. Pat tur ir problēmas atrast un identificēt cilvēkus. Tāpat atcerēsimies, kur mēs vispār atrodamies - pilnīgi citā tiesību sistēmā, ar pilnīgu citu izpratni par cilvēktiesībām, datu aizsardzību. Mēs esam viena no ES valstīm ar virkni saslēgtiem starptautiskajiem līgumiem. Tā ir tāda fantazēšana par nākotni. Ja jums ir kādi konkrēti ierosinājumi, esam gatavi tos uzklausīt.”
“Summētas zādzības? Ļoti retos gadījos ir tādas summētās zādzības, ja tiek pierādīts vienots nodoms. Piemēram, ja persona izdomā mājās uztaisīt makaronus ar sieru un šķiņķi, pēc kā vienā veikalā nozog makaronus, otrā - sieru, trešajā - šķiņķi, tad zagtās preces var sasummēt. Bet, piemēram, ja persona izdomā pirmdien nozagt alu, otrdien - desu, trešdien - atkal alu, tad sazagto nesummē.”
“Zādzības grupā - tieši tāpat kā līdz šim. Visiem viens pants. Tiesa vēlāk, lemjot par sodu, ņem vērā katra atsevišķu lomu un izdarīto. Te jums ir jāpapēta definīcijas Krimināllikumā, kurā gadījumā veidosies grupa un kurā nē. Atkal - ja ir kādi konkrēti gadījumi, varam sīkāk skaidrot.”
“Kauguri - sūtiet info par konkrētiem gadījumiem! Pārbaudīsim!”
“Dekriminalizācija - periodiski jautājums tiek aktualizēts, bet policijas patērētais resurss no tā nemainītos. Nebūtu kriminālprocess, būtu administratīvais process. Kādi ir ieguvumi no tā? Gan vienā, gan otrā gadījumā panta sankcijas daļā soda veidi ir līdzīgi. Piemēram, personai naudas sodu var piemērot gan administratīvā soda ietvaros, gan kriminālsoda ietvaros.”
