Kādēļ cauri Latvijai brauc Krievijas graudu vilcieni?

© Kaspars Krafts/f64

Diskusija par Latvijas robežas slēgšanu Krievijas graudiem sasniedza augstāko līmeni pēc tam, kad sociālajos tīklos parādījās video ar Krievijas graudu vilcienu.

Video publicēja latviešu uzņēmējs Gatis Auziņš. Tajā redzams, kā pa dzelzceļu netālu no Rēzeknes brauc vilcieni ar graudu vagoniem un Krievijas marķējumu. Domājams, ka tajos esošie graudi ir Krievijas izcelsmes.

200 kilometru attālumā no agresorvalsts robežas

Gatim Auziņam ar graudiem ir vistiešākais sakars. Viņam pieder uzņēmums “Agro Balticum”, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas pirkšanu un pārdošanu. Sarunā ar “kontekst.lv” viņš atzīst, ka video neuzņēma pats, bet saņēma no “domubiedriem” Latgalē.

"Krievijas agresija Ukrainā turpinās jau gandrīz divus gadus. No vienas puses, mēs sakām, ka palīdzam Ukrainai, kā vien varam, un piemērojam sankcijas Krievijas uzņēmumiem un precēm. No otras puses, Krievijas graudi tiek eksportēti pa Latvijas dzelzceļiem, caur Latvijas ostām. Un nauda no to pārdošanas aiziet bumbu ražošanai, kas atkal krīt uz Ukrainu. Tā ir liekulība!" sašutis ir uzņēmējs. Auziņš aicina Latviju nolaist barjeru Krievijas graudu priekšā: "Es dzīvoju 200 kilometru attālumā no robežas ar agresorvalsti, un mani tas tieši skar. Galu galā tas nav tikai jautājums par palīdzību Ukrainai, bet arī mūsu valsts drošības jautājums. Mēs tērējam miljonus ieročiem, stiprinām armiju, stāstām sabiedrībai par nepieciešamību aizsargāties, bet tajā pašā laikā vagoni ar Krievijas graudiem netraucēti šķērso Latvijas teritoriju."

Viņaprāt, nav pieļaujams, ka Latvijas ostas turpina pieņemt un eksportēt Krievijas graudus, kamēr Ukrainā notiek karadarbība.

Ne visas Krievijas kravas tiek pārvadātas Krievijas vagonos

"Situācija man nešķiet normāla. Taču Latvijai ir jāievēro starptautiskās vienošanās, un Krievijas graudi šobrīd nav sankcijām pakļauto preču sarakstā," situāciju no otras puses skaidro Latvijas Zemnieku saeimas valdes loceklis un zemnieku saimniecības "Pīlādži" līdzīpašnieks Edgars Putra.

Viņš uzskata, ka Latvija viena pati nevar atrisināt jautājumu par savu robežu slēgšanu Krievijas labībai.

Graudi, kas šķērso Latvijas robežas, vairs nepieder Krievijas uzņēmumiem, bet gan starptautiskajiem graudu tirgotājiem - vienam no pieciem vai sešiem globālajiem uzņēmumiem, kas nosaka cenas pasaules graudu tirgū, skaidro E. Putra. Daļa no šiem graudiem nonāk Eiropas tirgū - un šeit "jau ir daudz jautājumu mūsu ES partneriem", saka Latvijas komersants. Atlikusī kravu daļa tiek nosūtīta uz valstīm, kurām graudi nepieciešami pārtikas ražošanai.

"Krievija joprojām saglabā spēcīgas pozīcijas pasaules graudu eksporta tirgū, un bez šiem graudiem dažām valstīm varētu draudēt bads," uzskata E. Putra.

Turklāt ne visi graudi, kas Krievijas graudu vagonos ceļo caur Latviju, ir Krievijas izcelsmes. Jo kopš kara sākuma Ukrainā ir iestrēguši ap 300 Latvijas vagonu graudu pārvadāšanai, bet faktiski tie ir bloķēti. Un šobrīd nav iespējams tos atgriezt atpakaļ. Līdz ar to Latvijas zemnieki ir palikuši bez iespējas paši saviem spēkiem pa dzelzceļu transportēt savus graudus uz ostām.

"Ja nerunājam par vagoniem ar graudiem, kas šķērso Latvijas un Krievijas robežu, tad no Rēzeknes var braukt vagoni ar graudiem no vietējā elevatora, bet no Valmieras puses - no kooperatīva “Latraps” (Viens no lielākajiem graudu kooperatīviem valstī. - “kontekst.lv” piezīme)," skaidroja E. Putra.

Edgars Putra (pa labi)

Tā kā “Latvijas dzelzceļam” nav savu vagonu graudu pārvadāšanai, nākas tos nomāt no Krievijas uzņēmumiem. Taču tas rada arī jautājumu, vai šāds bizness ar Krieviju ir ētisks, saka Latvijas Zemnieku saeimas valdes loceklis.

Vai Krievijas graudi paliek Latvijā?

Jautāti, vai Krievijas lauksaimniecības produkcija paliek Latvijā, “kontekst.lv” sarunbiedri atbild dažādi.

"Vēl pērn bija vērojams ļoti aktīvs pieprasījums pēc lopbarības - rapšu eļļas raušiem un spraukumiem. Šogad pieprasījums pēc Krievijas produktiem ir ievērojami samazinājies. Tomēr dažas liellopus audzējošas saimniecības vienalga ir iegādājušās Krievijā ražotas spraukumus," stāsta G. Auziņš. Pēc viņa teiktā, pagājušajā gadā, uzreiz pēc Krievijas mēslojumu tirdzniecības aizlieguma Latvijā, tirgū parādījās mēslojumi no Uzbekistānas, kas pirms tam vietējam tirgum netika piegādāti.

"Ir skaidrs, no kurienes nāk šie it kā uzbeku mēslojumi. Krievija tagad meklē jebkādas eksporta iespējas, tostarp caur kaimiņvalstīm. Tā Latvijā pēkšņi parādījās graudi no Kazahstānas, kas, kā vēlāk izrādījās, patiesībā nāca no Krievijas," sašutis ir G. Auziņš.

"Es varu viennozīmīgi teikt, ka Latvijas tirgū nav Krievijas kviešu. Šīs kravas tiek pārvadātas tranzītā eksportam un nenonāk vietējā tirgū. Taču šogad tirgū ir iepirkta Krievijas kukurūza un soja - produkti, kas Latvijā netiek audzēti," skaidro E. Putra.

Viņš atzīst, ka, nepastāvot skaidram sankciju mehānismam ES līmenī, katram Latvijas uzņēmējam jāizdara sava izvēle.

“Alpha osta”, Rīgas Brīvostas pārvaldes preses foto

Izvēles jautājums

Viens no lielākajiem Rīgas ostas graudu termināļiem “Alpha osta” līdz šim eksportam nosūtīja Krievijas graudus. Viens no lielākajiem termināļa īpašniekiem, Latvijas kooperatīvā sabiedrība “Latraps”, jau paziņoja, ka pārtrauks Baltkrievijas un Krievijas izcelsmes lauksaimniecības produktu pieņemšanu un nosūtīšanu.

Kooperatīvs nosūtīja atklātu vēstuli ministrijām un atbildīgajām amatpersonām, kurā norādīja, ka atbalsta lauksaimniecības izejvielu un Krievijā ražotu produktu importa aizliegumu ES iekšējā tirgū.

Vēstulē “Latraps” vadība aicināja arī citus lauksaimniecības uzņēmumus, kā arī transporta un loģistikas uzņēmumus atteikties no darbībām, kuru rezultātā Latvijas tirgū nonāk lauksaimniecības produkti un izejvielas no agresorvalsts.

Krievijas analītiskais uzņēmums “ProZerno” apgalvo, ka 2022. un 2023. gadā graudu eksports no Krievijas caur Baltijas ostām - Klaipēdu, Liepāju, Ventspili un Rīgu - pārsniedzis 1,2 miljonus tonnu.

Izpēte

Lai arī Latvija un pārējās Baltijas valstis ir praktiski atslēgušās no Krievijas energoresursiem, to pavisam nesteidz darīt vairākas Eiropas Savienības valstis. Visu nosaka nauda – kādēļ gan tām būtu jāsteidz atteikties no lētās energobarotnes? “Deutsche Welle” (DW) žurnālists Tims Goslings apkopojis pēdējās tendences Eiropas valstu gribēšanā saraut saites ar cenu ziņā izdevīgajiem Krievijas piedāvājumiem.

Svarīgākais