"Mūsu dzīve pārvērtīsies murgā!" Rīdzinieki ir pret koku izciršanu jaunbūvēm

© Romāns Kokšarovs/F64

Rīgas Imantas mikrorajona iedzīvotāji pieprasa nezāģēt kokus un zem savu māju logiem necelt augstceltnes. Dubultu ielas skvērā zem lielu bērzu, kļavu un ozolu lapotnes pulcējās vairāki desmiti cilvēku – attīstītāji plāno nocirst šos kokus, lai uzbūvētu trīs jaunas sešstāvu ēkas.

Topošajam būvlaukumam blakus esošo māju iedzīvotāji nekautrējās skaļi izteikties gan valsts valodā, gan krieviski, apspriežot attīstītājas, firmas “Audra S”, ieceres cirst kokus.

Andris atceras, kā kādreiz vietējiem iedzīvotājiem nācies glābt kokus, kas parkā auga jau 70-100 gadu. Tas bija vēl padomju laikos, kad tikko bija sākusies masveida Imantas celtniecība. “Mājas, kas tagad ieskauj šo vietu, tika uzceltas. Toreiz vietējie sanāca kopā un izglāba tos kokus! Bet tagad šīs ieceres... Šī mums ir vienīgā tāda vieta. Otras tādas vairs nav!” Andris sarunā ar “Rus.nra.lv” ir sašutis.

Romāns Kokšarovs/F64

Cilvēki cits citam nodeva anketas veidlapas, kas tika publicēta Rīgas domes lapā, lai noskaidrotu apkārtnes iedzīvotāju nostāju. Un viņi bija sašutuši, ka aptaujā nebija ne vārda par to, ka koku ciršana ir pirmais solis ceļā uz jaunu augstceltņu būvi. Anketā iedzīvotājiem tiek jautāts tikai par koku ciršanu, jo Rīgas dome šīs teritorijas daudzstāvu apbūvi atļāva vēl 2005. gada decembrī.

Jeļena dzīvo vienā no mājām, kuras tuvumā ir plānota izciršana. Viņa uzskata, ka koku iznīcināšana un tai sekojošā sešstāvu māju celtniecība sabojās vietējo iedzīvotāju dzīvi. “Kad nozāģēs kokus un uzcels jaunas mājas, saules mūsu dzīvokļos vispār nebūs. Mūsu dzīvokļu tirgus vērtība kritīsies, un mūsu dzīves apstākļi tiks pilnībā izpostīti. Tagad te staigā pensionāri un bērni. Vasarā, kad ir karstums, zem kokiem ir vēss. Bet turpmāk nebūs ko elpot. Tagad Imanta ir skaista apkārtne. Bet kas beigās paliks?”

Cits vietējais iedzīvotājs ir sašutis: “Šo koku vietā būs būvlaukums. Dzīs pāļus, brauks smagais transports. Jaunās būves atrodas ļoti tuvu mūsu dzīvojamām ēkām. Būvlaukumā atrodas mūsu māju siltumtrase. Kurš būs atbildīgs, ja mūsu mājas sienas sāks plaisāt?”

Romāns Kokšarovs/F64


Aptaujā ir vaicāts par viena ozola (70 cm apkārtmērā), 13 bērzu un sešu kļavu nociršanu. Pretī attīstītājs sola iestādīt 30 kokus un 50 krūmus. Taču cilvēki ir neizpratnē - kur šie stādījumi var ietilpt pēc būvniecības pabeigšanas un kāpēc par sabiedrisko apspriešanu viņi uzzinājuši pēdējā brīdī. Aptauja beigsies 31. jūlijā.

Vietējais iedzīvotājs Vladimirs Rumincevs uzskata, ka iespēja apturēt koku ciršanu vēl nav laista garām. Viņš ir pārliecināts, ka būvniecība pasliktinās vidi. “Esam izstrādājuši savu 15 punktu plānu, kas parāda, kā koku izciršana un būvniecība radīs nepanesamu atmosfēru cilvēku dzīvē,” skaidroja Vladimirs. “Cilvēki ir gatavi cīnīties,” viņš teica.

Vietējie iedzīvotāji vāc parakstus - nosūtīs Rīgas domei vēstuli, kurā protestēs pret gaidāmo būvniecību. “Mēs, iespējams, nevarēsim apturēt šo projektu. Bet tagad jūs nevarat izlikties, ka nekas nenotiek,” sacīja viens no sanāksmes dalībniekiem.

“Rus.nra.lv” līdz šī materiāla publicēšanas brīdim neizdevās sazināties un saņemt komentāru no nekustamo īpašumu attīstītājas, firmas “Audra S”. Arī Rīgas domei nosūtījām pieprasījumu, jautājot par koku ciršanu Imantā.

Romāns Kokšarovs/F64

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.