Mašīnas kļūst inteliģentas ātrāk, nekā cilvēki nojauš, un tas attiecas arī uz mūsu neaizsargātību pret digitālo noziedzību. AI (mākslīgais intelekts) mūsdienās strauji attīstās. Pieejamas datorprogrammas, kas izveidotas, lai atdarinātu digitālo materiālu, piemēram, attēlus, tekstu un balsis. Nav grūti saskatīt potenciālu tiem, kuri vēlas maldināt citus cilvēkus un nozagt naudu.
Romantiskās krāpšanas, iespējams, ir visizplatītākais krāpniecības veids sociālajos tīklos un iepazīšanās portālos, piemēram, “Facebook”, “Tinder”, “Badoo”, “Instagram”. Krāpnieki iepazīstas portālos, bet saziņu turpina “WhatsApp”, “Viber”, “Messenger” vai e-pastā. Krāpnieks netiekas klātienē ar savu upuri. Visa saziņa notiek, sarakstoties un sūtot ticamas bildes. Saziņa ilgst aptuveni nedēļu vai vēl ilgāku laiku, līdz krāpnieks iemanto upura uzticību. Visinteresantākais, ka visbiežāk krāpnieki uzdodas par ārstiem, kas darbojas kara zonā, slepenā dienesta karavīriem, inženieriem, kas būvē slepenu objektu tālu prom no dzimtenes. Upurim tiek radīta ilūzija, ka tikai viņš var glābt nelaimē nonākušo krāpnieku, jo viņam ir pieejami naudas līdzekļi un citas materiālās vērtības, bet viņš nevar tikt tām klāt.
Valsts policija norāda, ka periodiski saņem iedzīvotāju iesniegumus par tā dēvētajām romantiskajām krāpšanām. Scenārijs šīm krāpšanām ir līdzīgs. Lielākoties nezināma persona, ar kuru uzsākta sarakste, apgalvo, ka atrodas kādā tālā valstī. Viss sākas ar saraksti kādā sociālā tīkla vietnē, kas bieži vien turpinās e-pastā. Krāpnieki laika gaitā iemanto sieviešu uzticību, sola drīzumā braukt ciemos un darīt visu, lai viņas būtu laimīgas un justos mīlētas. Šajās sarakstēs vienmēr gadās kāda problēma - topošajam “līgavainim” steidzami nepieciešama nauda. Bieži vien nauda tiek lūgta, lai atrisinātu biznesa problēmas, veiktu operāciju, atbrauktu uz Latviju u.c. Tomēr visbiežāk krāpšanas ir saistītas ar pirkšanu un pārdošanu. Piemēram, tiek izvietots sludinājums par kādas preces pārdošanu un tiek lūgts pārskaitīt naudu uz bankas kontu. Taču pēc naudas saņemšanas persona pazūd un iedzīvotājam netiek atsūtīta prece. Bieži vien šādas krāpšanas tiek izdarītas, izmantojot viltus sociālo tīklu profilus. Līdzīgi tiek apkrāpti iedzīvotāji, kuri meklē īres dzīvesvietu. Krāpnieki mēdz prasīt samaksāt drošības naudu vai apmaksu, piemēram, par pirmo mēnesi u.tml., un dažkārt iedzīvotāji to pārskaita, vēl pirms redzējuši dzīvokli klātienē un noslēguši īres līgumu, un tādējādi tiek apkrāpti.
Tāpat Latvijā ir konstatēti gadījumi, kad cietušās personas ir vērsušās Valsts policijā par gadījumiem, kad krāpnieki mēģinājuši iegūt finanšu līdzekļus, informējot, ka radinieki ir nonākuši nelaimē un ir nepieciešama palīdzība. Bet Latvijā nav konstatēti gadījumi, kad būtu atdarināta cietušās personas balss. Lai gan krāpšana lielos apmēros galvenokārt notikusi angliski runājošajās valstīs, tehnoloģiju nav grūti pielāgot nevienai valodai, tāpēc pastāv liela varbūtība, ka līdz 2023. gada beigām noziegumu skaits pieaugs un tas skars Latviju. Zviedrijā vien no 2021. līdz 2022. gadam krāpšanās pa telefonu pieauga par 43 procentiem. 2022. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieteikto krāpniecību skaits palielinājās par 43 procentiem. Tiek lēsts, ka summas, kuras krāpniekiem izdevās izmānīt, ir pieaugušas gandrīz divas reizes - par 83 procentiem, kas atbilst 619 miljoniem Zviedrijas kronu. Kā skaidro “storkom.se”, noziedznieki no visām valstīm atrod iespēju izmantot AI saviem neķītrajiem mērķiem. Skarbāk ir gājis ASV un Kanādā, kur varas iestādes ir brīdinājušas par nepārtrauktiem krāpšanas viļņiem, izmantojot uz AI balstītus balss pakalpojumus - video no sociālajiem medijiem AI izveido balsi, kas nolasa stilu, kas ir līdzīgs balss avotam. Tiek uzskatīts, ka Kanādas Ņūfaundlendas reģionā simtiem vecāka gadagājuma cilvēku ir sazvanījusi balss, kas izliekas par radiniekiem, kuriem nepieciešama palīdzība, un atšķirībā no citiem telefoniskiem krāpniekiem balss atgādina personu, par kuru tā uzdodas. Lai gan krāpniecība izpaužas dažādos veidos, būtībā tās darbojas vienādi: krāpnieks uzdodas par kādu uzticamu personu - par bērnu, mīļāko vai draugu - un pārliecina upuri nosūtīt naudu, jo viņš ir nonācis nelaimē.
Kā ziņo “Washington Post”, kādu cietušo mākslīgais intelekts ir apmānījis, jo balss ir izklausījusies gluži kā viņas mazdēlam Brendonam. Viltīgā balss esot teikusi, ka puisis atrodas cietumā, bez maka un mobilā telefona, un viņam ir vajadzīga skaidra nauda. Sieviete darījusi visu iespējamo, lai palīdzētu. Sieviete kopā ar vīru devusies uz banku, kur izņēmusi 3000 Kanādas dolāru (2207 ASV dolāru), kas ir dienas maksimālā summa. Pēcāk viņi devās uz citu bankas filiāli, lai izņemtu nepieciešamo summu, bet notika neparedzamais. Kāds bankas darbinieks bija sapratis, ka notikusi krāpniecība. Tad arī pāris ir sapratis, ka ir piekrāpts. Šī tendence ASV turpina pieaugt. Īpaši “uzķeras” vecāka gadagājuma cilvēki, kuri patiesi domā, ka nelaimē ir nonākuši viņu tuvinieki, un ir gatavi izdarīt visu, lai palīdzētu. Saskaņā ar valdības atskaitēm, 2022. gadā krāpniecība bija otrs populārākais rekets Amerikā. Bijuši vairāk nekā 36 000 ziņojumu par cilvēkiem jeb necilvēkiem, kuri izliekas par draugiem, ģimeni. Vairāk nekā 5100 no šiem incidentiem notikuši pa tālruni, un tie radījuši vairāk nekā 11 miljonu ASV dolāru zaudējumus. Kā raksta “Washington Post”, federālie regulatori, tiesībaizsardzības iestādes un tiesas nav gatavas šai jaunajai noziedzības fāzei.
Sabiedrība ceļ trauksmi par mašinērijas uzbrukumiem. Upuri ir šokā, jo viņi ir reaģējuši uz reālām šausmām, dzirdot, ka tuviniekiem draud briesmas. Tehnoloģijas sasniegumi ir uzlabojuši šādu programmatūru mehānismus, mudinot radīt dīvaini reālistiskus tērzēšanas robotus, attēlu veidotājus un balss veidotājus. AI balss ģenerēšanas programmatūra padara cilvēka balsi unikālu, tostarp piemeklē atbilstošo vecumu, dzimumu un akcentu, un meklē plašā balsu datu bāzē datus, lai atrastu līdzības un paredzētu iespējamos uzvedības modeļus, “Washington Post” skaidro Bērklijas universitātes digitālās kriminālistikas profesors Hanijs Farids. Arī kriptovalūtu pasaulē krāpniecība ir visai bieži sastopama. Problēma kļūst aizvien aktuālāka.
Latvijas Valsts policija norāda, ka pastāv kriptovalūtas, kurām nav finansiālās vērtības, daļa no tām ir radītas mācību nolūkos, bet daļa ar mērķi izdarīt krāpšanas. VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes praksē ir bijis tikai viens gadījums, kad krāpnieki ir izmantojuši viltus kriptovalūtu, kurai tāds pats nosaukums kā reālai kriptovalūtai. Šis gadījums ir fiksēts investīciju krāpšanas gadījumā.
