Kādi faktori būtu jāņem vērā tiem, kuri vēlas īrēt budžeta klases dzīvokli vienā no Baltijas valstu galvaspilsētām, un kas ir lētāk – īrēt vai ņemt hipotekāro kredītu? Šos jautājumus “rus.nra.lv” pētīja kopā ar nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem.
Sērijveida dzīvokļi īres tirgū joprojām ir vispopulārākie. Varētu pat teikt, ka 2023. gadā pieprasījums pēc tiem ir nedaudz pieaudzis. Kā norāda specializētā izdevuma “Kvadratnij Metr” redaktors Romāns Golubevs, šobrīd ar kreditēšanu ir grūtības, jo ir pieaugušas likmes.
"Agrāk tie, kas vēlējās iegādāties dzīvokli uz kredīta, varēja saņemt aptuveni 2,5-3% likmi, taču tagad EURIBOR ir pieaudzis un kredīta likme būs 6% vai pat augstāka. Dabiski, ka šādā situācijā daļa patērētāju, kuri ir domājuši par mājokļa iegādi, nolemj darījumu atlikt. Un, ja nepieciešamība pēc jumta virs galvas ir neatliekama, viņi cenšas to atrisināt, īrējot dzīvokļus sērijveida projektos. Tie ir bijuši un paliek pieejamākie mājokļi, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju," sarunā ar “rus.nra.lv” skaidroja R. Golubevs.
Šobrīd Rīgas mikrorajonos vienistabas dzīvoklis normālā stāvoklī sludinājumu portālos tiek izīrēts par 220-250 eiro mēnesī plus komunālie maksājumi. Ir iespējams atrast arī par 150-180 eiro, bet tie ir vai nu 16-20 metrus lieli mikrometru dzīvokļi ar daļējām ērtībām, vai arī 30 metru hruščovkas ļoti sliktā stāvoklī un ar minimālām mēbelēm. Nedaudz dārgāki par parastajām paneļmājām un hruščovkām ir 119. un 104. sērijas dzīvokļi. Vienistabas dzīvokļi tiek piedāvāti par 300-350 eiro mēnesī, pieskaitot komunālos maksājumus. Cenu ietekmē arī sadzīves tehnika, ar kuru īpašums ir apgādāts.
Pēdējos 5-7 gados Rīga joprojām ir lētāka salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu. Gan dzīvokļa iegādes, gan īres izmaksas tur ir augstākas.
“Mana māja ir mans cietoksnis”
Lietuvā savs mājoklis ir daļa no nacionālā rakstura. Tā apgalvo Ija Danilavičiene, Viļņā strādājošā nekustamo īpašumu speciāliste ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. "Pat jaunas ģimenes cenšas iegādāties savu mājokli. Mūsu smadzenēs burtiski ir iekalts princips "manas mājas ir mans cietoksnis". Pat augstās kredītu procentu likmes visus neattur," viņa atzīst sarunā ar “rus.nra.lv”. Tomēr EURIBOR starpbanku aizdevumu likmes palielināšanās 2022. gadā lika dažiem lietuviešiem, līdzīgi kā latviešiem, lika atlikt sava mājokļa iegādi.
“Citus” Investīciju un analīzes nodaļas vadītājs Šarūns Tarutis piekrīt, ka šobrīd pieprasījums pēc īres pieaug. "Vērojot tirgu, mēs redzam, ka ir būtiska atšķirība starp veco un jauno mājokļu īres cenām. Taču, ņemot vērā komunālo pakalpojumu un apkures izmaksas, tā vairs nav tik liela. Tas padara īrniekiem pievilcīgus jaunos mājokļus, kas bieži vien atrodas labākās vietās, ar labāku infrastruktūru," viņš pastāstīja “rus.nra.lv”.
Aurims Čegus, “Numai” nekustamā īpašuma nomas un pirkšanas pakalpojuma pārstāvis, norādīja, ka kopš 2023. gada sākuma īres dzīvokļu piedāvājums turpina samazināties, tāpēc līdz gada beigām īres cenas varētu pieaugt vēl par 10-20%.
Kopš gada sākuma īres cenas Viļņā jau ir pieaugušas par aptuveni 10%, savukārt īres dzīvokļu piedāvājums ir sarucis par aptuveni 20%. Par 150-180 eiro, t.i., lētākā mājokļa cenu Latvijā, kaimiņvalstī Lietuvā var noīrēt tikai istabu, turklāt dažkārt pat ne dzīvoklī, bet kopmītnē. Kaut kas vairāk vai mazāk pieklājīgs sākas no 250 eiro (16 metru dzīvoklim). Pirmais dzīvoklis, kurā iespējams dzīvot divatā (24 kvadrātmetri), tika atrasts ķieģeļu mājā Viļņas nomalē Markučos - par 270 eiro. Saskaņā ar “Numai” datiem, vidējā vienistabas dzīvokļa īres cena Viļņā ir 540 EUR.
Šos secinājumus apstiprina arī aģentūra “Citus”: "Analizējot šā gada īres maksas dinamiku, mēs atzīmējam, ka vidējais mēneša īres pieaugums ir aptuveni 2%. Saskaņā ar mūsu aplēsēm šogad īres sludinājumu skaita ziņā dzīvokļu piedāvājums arī ir samazinājies par aptuveni 20%, kas rada spiedienu uz cenām. Viļņa ir augoša pilsēta: vidēji gadā iedzīvotāju skaits palielinās par aptuveni 9000 cilvēku. Tas ietekmē arī pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem."
Divistabu dzīvokļi ar remontu un mēbelēm Viļņas guļamrajonos maksā no 380-450 eiro mēnesī.
Šeit situācija ir līdzīga kā Lietuvā - cenas sludinājumu portālos nešķiet īpaši demokrātiskas. Lētu mājokli iespējams īrēt tikai koka mājās, mājās ar daļējām ērtībām - ar kopīgu dušu un tualeti gaitenī, renovētās kopmītnēs vai komunālajos dzīvokļos. Un pat par 260-300 eiro tiek piedāvāti mikroskopiski 12-13 metru dzīvokļi, lai gan ar visām ērtībām un mēbelēm. Tikai paaugstinot cenu uzstādījumos, meklēšanas logā var ieraudzīt lolotos 33 kvadrātmetrus par 350-375 eiro Igaunijas galvaspilsētas guļamrajonu nomalēs.
Nekustamā īpašuma aģentūras “Uus Maa” vadošā brokere Marina Hodusa piekrīt “rus.nra.lv” novērojumiem. "250-300 eiro ir kopmītņu tipa dzīvokļa vai istabas līmenis. Pilnībā mēbelēts vienistabas dzīvoklis var izmaksāt pat mikrorajonā 400-450 eiro, bet minimālā cenu robeža ir 350 eiro. Mūsu cenas vienmēr ir bijušas par 15-20% augstākas nekā Latvijā," norāda eksperte. Divistabu dzīvokļa īres maksa Tallinā ir no 420 eiro, bet ar labu remontu un modernām mēbelēm šāds mājoklis maksās no 450 eiro mēnesī.
M. Hodusa atgādina, ka 2022. gadā strauji pieauga gan pārdošanas, gan īres cenas. 2023. gadā dzīvokļu pārdošanas tirgus nedaudz nomierinājās, bet īres cenas nemainījās. "Nevajadzētu gaidīt, ka cenas drīzumā varētu samazināties - izņemot dārgus dzīvokļus pilsētas centrā. Šajā segmentā cenas ir nedaudz pārspīlētas. Pieprasījums pēc zemāku cenu sektora saglabāsies arī nākotnē," uzskata eksperte.
R. Golubevs norāda, ka pandēmijas laikā īres tirgus ievērojami samazinājās, jo pazuda tūrisma komponents. Daudzi dzīvokļu īpašnieki, kas bija orientēti uz īstermiņa īri, ir pārgājuši uz ilgtermiņa īri.
"Pieauga piedāvājums, un mūsu vietējais pieprasījums to nespēja apmierināt, kas izraisīja cenu korekcijas. Līdz ar bēgļu ierašanos cenas stabilizējās un pat nedaudz pieauga. Tagad mēs redzam, ka bēgļu plūsma nepalielinās vai pat samazinās, ir cilvēki, kas atgriežas mājās. Tāpēc Ukrainas komponentei nav lielas ietekmes uz tirgu 2023. gadā," viņš uzsver.
Arī Viļņā 2022. gadā ir palielinājušās lētu masu segmenta mājokļu īres cenas, norāda I. Danilavičiene. Š. Tarutis to apstiprina: "2022. gadā ukraiņu bēgšana no kara uz Lietuvu ievērojami palielināja pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem un mainīja tirgus līdzsvaru. Tomēr šogad šis faktors īres tirgum un cenām ir kļuvis mazāk svarīgs nekā citi, piemēram, kredītu pieejamība dzīvokļa iegādei un tirgus piedāvājums."
"Tallinā cenu pieaugumu ietekmēja tas, ka šeit ieradās liels skaits Ukrainas bēgļu, kuriem bija nepieciešams lēts mājoklis līdz 500 eiro mēnesī. Taču tirgus ātri stabilizējās," atzina M. Hodusa.
Ukraiņu īrnieki Latvijā joprojām saskaras ar aizspriedumiem no dzīvokļu īpašnieku puses. Viņi ir noraizējušies, ka īrnieki pēc dažiem mēnešiem var aizbraukt. "Tāpēc Rīgā līgumos ir noteikts, ka gadījumā, ja īrnieks aiziet pirms noteiktā termiņa, depozīts netiek atmaksāts. Arī agrāk bija ierasta prakse, ka, ievācoties dzīvoklī, tika maksāta īre par vienu mēnesi un vēl par vienu kā depozīts. Tagad biežāk tiek prasīta lielāka drošības nauda, kas arī jāņem vērā, īrējot mājokli Rīgā," skaidro R. Golubevs.
Savukārt Tallinā līgumi tiek slēgti ar parastajiem nosacījumiem, un, pēc M. Hodusas teiktā, mājokļu īpašnieki ukraiņus nediskriminē.
