Kad Latvijas hokeja izlase gatavojās savam pasaules čempionāta "bronzas" mačam, Jūrmalas vadība nolēma sarīkot sporta svētkus, aicinot līdzjutējus vērot vēsturisko spēli uz lielā ekrāna jūras krastā. Sociālajos tīklos daudzi jūrmalnieki to nodēvēja par ņirgāšanos un cinismu. Tam bija ļoti pamatots iemesls.
Šobrīd, tūrisma sezonas visaktīvākajā periodā, kūrortpilsētā tiek gatavota protesta akcija - 29. jūnijā jauno hokejistu ģimenes piketēs pie pilsētas domes. Viņi protestēs pret Jūrmalas Sporta skolas hokeja nodaļas slēgšanu. Paredzēts, ka tieši 29. jūnijā pilsētas dome sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā deputāti var lemt slēgt hokeja skolu. Attiecīgo lēmumprojektu jau ir sagatavojusi domes Izglītības komiteja.
Oficiālais paziņojums par gaidāmo skolas slēgšanu publicēts dažas dienas pēc tam, kad Latvijas hokeja izlase atgriezās Rīgā ar pasaules čempionāta bronzas medaļām. Jūrmalas varas iestāžu iniciatīva galīgi nesaskanēja ar Latvijas hokejistu sajūsmas pilno sagaidīšanu pēc vēsturiskā sasnieguma. Daudzi tolaik teica, ka hokejs Latvijā kļūs par vēl iekārojamāku sporta veidu bērniem. Taču tagad daudziem maziem jūrmalniekiem tas var palikt tikai kā sapnis.
Jūrmalas pilsētas domes nostāja izklāstīta sausos skaitļos: "Pilsētai nav savas infrastruktūras, jo 2022. gadā tehnisku iemeslu dēļ tika slēgts ledus laukums Majoros un bērni tiek vesti uz slidotavām citos rajonos. Finansēt 58 jaunos hokejistus pilsētai izmaksā 128 tūkstošus eiro gadā. Izdevumi vienam skolēnam hokeja programmā ir 220 eiro mēnesī, bet citos sporta veidos - no 10 līdz 58 eiro mēnesī."
2008. gadā ekspluatācijā nodotais sporta laukums Majoros sākotnēji tika projektēts un būvēts nevis kā ledus halle, bet gan kā parasts skolas sporta komplekss. Taču, ņemot vērā hokeja lielo popularitāti, tur tika atklāta slidotava. Tomēr tā darbojās tikai no novembra līdz aprīlim. Pārējos mēnešos Jūrmalas hokejisti trenējās ārpus pilsētas esošās ledus hallēs. "Dome vispirms solīja nodrošināt mūsu bērnus ar autobusu, taču šis solījums tā arī netika izpildīts,” atceras Ivo Lakstiņš, jauna hokejista tēvs no Jūrmalas.
Gadu gaitā laukuma tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies, un ledus uzturēšana ir kļuvusi dārga. Tāpēc pērn Jūrmalas varas iestādes slidotavu slēdza. Tagad tās gatavojas slēgt hokeja nodaļu pilsētā. "Jūrmalas Sporta skola koncentrēsies uz to programmu attīstīšanu, par kurām ir lielāka interese iedzīvotāju vidū un kurām pilsētā ir piemērota infrastruktūra," norāda pašvaldība.
Portāls “rus.nra.lv” Jūrmalas pilsētas domei lūdza komentārus. Atbilde izpalika. Iztaujājām to jauno hokejistu trenerus un vecākus, kurus skars šis politiķu lēmums.
“Esmu pašvaldības struktūras darbinieks un nekādā veidā nevaru komentēt tās lēmumu. Bērni var pāriet uz jebkuru citu klubu - privāto vai pašvaldības -, ja viņi vēlas, tā nav problēma. Taču diez vai visi vecāki varēs aizvest savus bērnus uz citiem klubiem un būt apmierināti," sarunā ar “rus.nra.lv” atzina viens no Jūrmalas bērnu hokeja komandas treneriem.
Vecāki ir ne tikai neapmierināti. Viņi ir sašutuši. "Informāciju par hokeja nodaļas slēgšanu sporta skolā saņēmām negaidīti, bez jebkāda brīdinājuma. Domes pārstāvji vispār nav tikušies ar vecākiem un neinteresējās par mūsu nostāju," saka Normunds Sikora.
Pēc viņa teiktā, vecāki ir gatavi segt pat pusi no summas, ko tērē pilsēta, tie būtu aptuveni 100 eiro uz vienu skolēnu. Lai gan pilsētas budžetā 2023. gadam ir plānoti ieņēmumi 99,64 miljonu eiro apmērā, no kuriem 16,84 miljoni eiro ir paredzēti sporta un atpūtas infrastruktūras attīstībai. "Mēs mēģinājām vienoties ar Izglītības komiteju, bet viņi mūs vienkārši negribēja dzirdēt. Vispār jau viņi, šķiet, strādā pēc principa: es esmu priekšnieks - tu esi muļķis," saka vecāku komitejas loceklis. “Bija viena tikšanās, kurā mēs piedāvājām kompromisu, bet mūs neuzklausīja. Tas ir viss, dome pat neatbild uz telefona zvaniem," sašutis I. Lakstiņš.
Jūrmalas pilsētas dome ir apsolījusi kompensēt pilsētā deklarētajiem jaunajiem hokejistiem izdevumus par treniņiem ārpus pilsētas 50 eiro apmērā mēnesī. Ieteikusi ledus halli Piņķos, kur vietējais privātais klubs ir gatavs uzņemt Jūrmalas skolēnus treniņiem.
Taču hokejs ir ne tikai viens no pieprasītākajiem sporta veidiem Latvijā, bet arī viens no dārgākajiem. Pēc aptuvenām aplēsēm pilna deviņu mēnešu sezona nepilngadīgajam U7 vecuma grupas jaunajam hokejistam vecākiem izmaksā nepilnus trīs tūkstošus eiro, bet pusaudzim vidusskolēnam - līdz pat 10 tūkstošiem. Un vārtsargam, ņemot vērā ekipējumu un papildu treniņus, vēl dārgāk.
Tomēr hokejistiem ledus nav tikai naudas trūkuma jautājums - treniņi bieži notiek neērtos laikos, agri no rīta vai pēcpusdienā. Tāpēc daudziem vecākiem ir jāizvēlas: darbs vai hokejs. "Mans dēls mācās skolā Majoros. Esmu interesējies par iespēju pievienoties treniņiem Tukuma ledus hallē - tur viņa grupai nodarbības sākas pulksten trijos pēcpusdienā, savukārt stundas skolā dēlam beidzas pulksten 14-14.30. Tas nozīmē, ka man kaut kā ir jārisina jautājums par darbu un jāved viņš turp," norāda N. Sikora.
“Katrs klubs pielāgo treniņu laikus "saviem" bērniem. Viņi taču nemainīs treniņu grafiku divu vai pat četru Jūrmalas skolēnu dēļ. Un vest bērnus uz treniņiem pulksten trijos no Majoru skolas uz Rīgas robežu ir vienkārši neiespējami,” skaidro I. Lakstiņš.
"Ir diezgan dīvaini, ka tādi sporta veidi kā peldēšana vai burāšana tiek atzīti par lētākiem. Vai tiešām sportistu sagatavošana burāšanas nodaļā maksā 58 eiro, kā mūs mēģina pārliecināt dome?" brīnās N. Sikora.
Uz vienotas politikas trūkumu bērnu hokeja atbalstam Latvijā ir norādījuši gan privāto klubu pārstāvji, gan klubu paspārnē izveidoto jauno hokejistu skolu un pat Latvijas Hokeja federācijas pārstāvji. Atbalsts ir sadrumstalots - tie ir valsts uzņēmumu, privātu uzņēmumu un klubu īpašnieku ziedojumi. Ārpus Rīgas reģiona finansiālo atbalstu sniedz tikai atsevišķas pašvaldības, piemēram, Daugavpilī un Jelgavā. Jūrmala bija to vidū tikai līdz jūnijam.
Piemēram, Jelgavas Ledus sporta skolas hokeja nodaļas audzēkņi maksā tikai 28,46 eiro mēnesī. Savukārt Rīgā tiek atbalstīti vien galvaspilsētā deklarētie jaunie sportisti - hokeja skolas "Rīga" audzēkņi, kuru apmācība izmaksā 150-180 eiro mēnesī.
Pārējās 12 privātajās hokeja skolās Rīgā un tās apkārtnē, pēc vecāku aplēsēm, vidējā mācību maksa ir 200-300 eiro mēnesī. Šajā summā nav iekļautas izmaksas par inventāru, konsultācijām un sporta nometnēm, kā arī braucieniem uz turnīriem. Tagad ir skaidrs, kādēļ pēc Latvijas hokejistu triumfa daudzi komentētāji atzīmēja, ka "sportistu vecāki ir pelnījuši atsevišķu medaļu".
"Tie ir nesalīdzināmi līdzekļi - valsts atbalsts un tas, kas ir nepieciešams hokejam," raidījumam "Neatkarīgās diskusija" atzina Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis. "Federācijai ir 40% finansējuma - ne no valsts un ne no pašvaldībām. Pieaugušajiem hokejistiem ir iespējams piesaistīt privātos sponsorus. Bet valstij ir jāatbalsta vismaz bērnu hokejs līdz 18 gadu vecumam."
Pēc A. Kalvīša teiktā, visā pasaulē vietējās pašvaldības finansē ledus halles, lai tās būtu pieejamas bērniem. Mūsu valstī to dara tikai dažas pašvaldības. Vecāki finansē ne vien treniņus, bet arī bērnu dalību turnīros, apmaksā treneru darbu un transportu. Tam visam ir nepieciešamas dotācijas.
Jauno hokejistu vecāki Jūrmalā joprojām dzīvo ar cerību, ka 29. jūnijā hokejam kūrortpilsētā netiks pasludināts gala spriedums. Pretējā gadījumā viņi ir gatavi vērsties tiesā. Tāpat Jūrmalas domei ir nosūtīta 26 vecāku parakstīta vēstule, kurā tiek atgādināts par domes deputātu lēmumu noteikt sev visaugstākās algu likmes. Kopumā 15 deputātu uzturēšana nodokļu maksātājiem izmaksā 688 tūkstošus eiro gadā. Pēc vēstules autoru domām, ja tautas priekšstāvji samazinātu sev algas par 15%, šīs naudas pietiktu, lai 57 skolēni varētu turpināt hokeja nodarbības Jūrmalas Sporta skolā. Ziņu portāls “rus.nra.lv” sekos līdzi turpmākajai notikumu attīstībai.
