Nedz Valsts kontrole, nedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav pievērsuši īpašu uzmanību aviokompānijas “airBaltic” lidmašīnu iepirkumu daudzmiljardu darījumiem ar kanādiešu ražotāju “Bombardier”.
Valsts kontrole (VK) savā 2021. gada revīzijā par valsts sniegtā Covid-19 atbalsta 250 miljonu eiro apmērā izlietojumu “airBaltic” gan norāda, ka ir būtiski jāstiprina aviokompānijas darbības uzraudzība no akcionāra (pēc daudzu simtu miljonu eiro valsts budžeta līdzekļu iepludināšanas “airBaltic pamatkapitālā tās akciju daļa šobrīd ir 97,98%) un vadības puses.
Jau rakstījām, ka pēdējā laikā starptautiskajos medijos no jauna ir aktualizēts jautājums par kompāniju “Bombardier” un “Airbus” kādreizējo iesaistīšanos koruptos darījumos dažādās pasaules valstīs. Abas kompānijas maksāja kukuļos ievērojamas summas, lai noslēgtu līgumus par savu lidaparātu nomu vai ražošanas pasūtīšanu. Vislielākās apsūdzības bija par abu ražotāju rīcību Indonēzijā, kur tās 2012. gadā izvērsa masīvu kukuļošanas shēmu, lai uzpirktu Indonēzijas valstij piederošās aviosabiedrības “Garuda Airlines” amatpersonas.
Izšķirošo lēmumu par “airBaltic” flotes nomaiņu uz tobrīd vēl tikai projekta stadijā esošajām “Bombardier” “CS-300” lidmašīnām darbu jaunajā amatā nupat sākušais “airBaltic” prezidents Martins Gauss pieņēma Farnboro lidlaukā Anglijā notiekošā aviācijas šova laikā, kur viņš tikās ar “Bombardier Commercial Aircraft” prezidentu Maiku Arkamoni. Pēc ilgām peripetijām 2016. gada 27. septembrī Rīgas lidostā ieradās pirmā jaunā lidmašīna, bet 2018. gadā atbilstoši “Airbus” un “Bombardier” savstarpēji noslēgtajam līgumam par “Bombardier C-Series” lidmašīnu būves programmas akciju pārņemšanu “airBaltic” pasūtītās “Bombardier CS-300” lidmašīnas pārtapa par “Airbus A220-300” lidmašīnām. Šī gada 17. aprīlī “airBaltic” svinīgi demonstrēja jau 40. šī tipa lidmašīnu, bet 2024. gadā to skaitam vajadzētu sasniegt 50.
No kurienes aviokompānija tam ņēmusi naudu? Pēc šāda jautājuma 2016. gada 27. septembra preses konferencē saļima toreizējais “airBaltic” padomes priekšsēdētājs un minstināties sāka satiksmes ministrs Uldis Augulis, bet viņa ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atbildēja trīs vārdos - “ir politiskā griba".
Kā “Neatkarīgā” pārliecinājās avionozares ziņu portālā “aerocorner.com”, vienas “Bombardier CS-300” lidmašīnas vidējā tirgus cena 2017. gadā bija 86 miljoni ASV dolāru. Ja vadās no šīs informācijas, tad iznāk, ka kopumā 50 “airBaltic” pasūtītās lidmašīnas varētu maksāt ap 4,3 miljardiem USD. Protams, šis skaitlis nav precīzs, bet tendenci parāda.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) “Neatkarīgā” šīs nedēļas sākumā nosūtīja šādus jautājumus:
“Vai KNAB jebkad ir izvērtējis “airBaltic” amatpersonu darbības, kompānijas iepirkumus u.tml.?
Vai jūsu redzeslokā nonāca fakts, ka 2012. gadā, tieši tad, kad “airBaltic” noslēdza kompānijas vēsturē lielāko līgumu ar kompāniju “Bombardier” par lidmašīnu nomu un to ražošanas pasūtīšanu “airBaltic” flotes pilnīgai nomaiņai, “Bombardier” veicis koruptīvus darījumus, uzpērkot nacionālo aviokompāniju amatpersonas dažādās pasaules valstīs, tajā skaitā Indonēzijā?
Ja jā, vai jūs veicāt jebkāda veida pārbaudi par to, vai līdzīga amatpersonu uzpirkšana nav notikusi Latvijā?”
KNAB Komunikācijas nodaļa, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, atzina, ka “iestāde savā praksē vairākkārt ir izvērtējusi gan nu jau bijušo, gan pašlaik esošo AS „Air Baltic Corporation” amatpersonu darbību atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) normām. Vairākos gadījumos par IKNL pārkāpumiem, t.sk. neatļautu amata savienošanu, šīs akciju sabiedrības amatpersonas sauktas pie administratīvās atbildības.”
“Tāpat 2013. gadā KNAB rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo AS „Air Baltic Corporation” amatpersonu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (skat.),” informē KNAB. Šī amatpersona toreiz tika apsūdzētā apzinātā vairāku kompānijas reisu kavēšanā, lai grautu tās reputāciju pirms valdības lēmuma pieņemšanas par kārtējo “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanu.
Tomēr KNAB norāda, ka “iestādei līdz šim nav bijis pamata izvērtēt Jūsu minētās pretlikumības - uzpirkšanas - iespējamību AS „Air Baltic Corporation””.
Vismaz vienu reizi “airBaltic” darbību ir nopietni izvērtējusi VK, taču tas nav bijis saistīts ar kompānijas iepirkumiem, “Neatkarīgo” informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis. VK 2021. gadā izvērtēja Satiksmes ministrijai 2020. gadā papildus piešķirto līdzekļu Covid-19 seku novēršanai pieprasījumu pamatotību un faktisko izlietojumu. No tā lielāko finansējumu - 250 miljonus eiro - saņēma “airBaltic”. Uz jautājumu, kā varēja gadīties, ka VK nav vērtējusi Latvijas mērogiem tik grandiozu darījumu kā “airBaltic” flotes nomaiņa, VK pārstāvis atzina, ka “mūsu resursi diemžēl nav pietiekami valsts kapitālsabiedrību revīzijām, mēs tikko tiekam galā ar valsts institūcijām”.
Kovidlaika atbalstu VK atzina par pamatotu un norādīja, ka “valsts atbalsts “airBaltic” Covid-19 krīzes situācijā ir vērtējams kā ieguldījums valsts interesēs, par ko valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu. Finansējums bija nepieciešams, lai brīdī, kad ar milzu grūtībām saskaras aviācijas nozare visā pasaulē, “airBaltic” spētu pārvarēt krīzi un sekmīgi turpinātu darbību pēckrīzes apstākļos jau bez valsts atbalsta”.
Vienlaikus savā atzinumā VK norādīja arī, ka “ir būtiski jāstiprina aviokompānijas darbības uzraudzība no akcionāra un valdības puses, lai sasniegtu finansējuma piešķīruma mērķi un “airBaltic” pēc krīzes spētu stabili strādāt, kā arī piecu līdz septiņu gadu laikā valsts atgūtu ieguldīto finansējumu”. Tā arī netieši norādīja uz, iespējams, nesaimniecisku “airBaltic” vadības darbību, uzsverot, ka “kaut arī atbalsta sniegšanas nepieciešamība ir pamatota tikai ar Covid-19 krīzes izraisītajām sekām, revidenti secina, ka arī pirms Covid-19 pandēmijas “airBaltic” finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms ir bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka ieguldījums “airBaltic” pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju”.
VK arī atzina, ka Satiksmes ministrijas izveidotā “airBaltic” darbības rezultātu novērtēšanas uzraudzības sistēma ir pilnveidojama, “nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu”. “Satiksmes ministrija pilnvērtīgi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tikai to vērtēšanā pēc fakta, paļaujoties uz “airBaltic” vadības sniegto informāciju. Tādējādi ir mazināta valsts kā akcionāra spēja īstenot savus stratēģiskos mērķus, kuru sasniegšanai ir veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībā,” uzsvēra VK.
Valsts kontroles ieskatā pilnveidojams ir arī plašākai sabiedrībai sniegtās informācijas saturs par “airBaltic”, neaprobežojoties vien ar “airBaltic” darbības pozitīvo aspektu izcelšanu, bet vispusīgi informējot arī par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, plānotajiem ieguvumiem no ieguldījuma, kā arī ar to saistītajiem riskiem.
