Pāvela Rebenoka slepkavība ir atklājama, ja vien būtu vēlme un apņēmība veikt rūpīgu nozieguma izmeklēšanu, uzskata Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Līdzīgs secinājums rodas, uzklausot P. Rebenoka dzīvesbiedra Ingus Balandina atmiņas par piedzīvoto nozieguma brīdī un tā izmeklēšanas gaitā.
Pāvelu Rebenoku noslepkavoja viņa dzīvesvietā Langstiņos naktī uz 2020. gada 20. septembri. Uzbrukumā cieta arī viņa partneris Ingus Balandins. Slepkavība notika, izmantojot brutālu fizisku spēku. Trīs vīrieši maskās ielauzās mājā un uzbruka brīdī, kad abi vīrieši bija atgriezušies no svinībām un virtuvē dzēra tēju.
Uzbrukumā cietušais Ingus Balandins, atceroties slepkavības nakti, stāsta, ka viņš ilgi gaidījis jebkādu palīdzību. “Ātrā palīdzība brauca vismaz 20-30 minūtes. Es stāvēju uz ielas slapjām drēbēm un lūdzu sniegt pirmo palīdzību Pāvelam, bet neviens no mediķiem neizkāpa no ātrās palīdzības mašīnas un kategoriski atteicās ieiet mājā, lai sniegtu pirmo palīdzību. Ātrās palīdzības brigāde stāvēja pie mājas durvīm apmēram 20 minūtes. Neviens no mediķiem nedevās iekšā mājā, lai sniegtu nepieciešamo neatliekamo palīdzību Pāvelam. Vēl varēja būt cerība, ka Pāvels ir dzīvs, bet mediķi neveica neatliekamās palīdzības sniegšanu. Pēc mediķu ierašanās pagāja vismaz 20 minūtes, līdz atbrauca policija. Mediķi mājā iegāja kopā ar policiju un konstatēja Pāvela nāvi. Pirmais, kurš mani pratināja, bija Andrejs Sozinovs,” atceras I. Balandins.
Kā stāsta I. Balandins, uzbrucēji bijuši sportiskas miesasbūves. Viņš pieļauj, ka vīrieši ir trenējušies kādā sporta veidā, piemēram, kikboksā. Arī viņš ar dzīvesbiedru esot trenējušies kikboksā, bet uzbrukums bijis pārāk negaidīts. Tieši I. Balandins aizslēdzis mājas priekšnama durvis, bet nevienam nav ienācis prātā iet skatīties, pārbaudīt, ka ir uzlauztas pagalma terases durvis. “Tu sēdi pie galda ar tēju, un pēkšņi ieskrien trīs slepkavas maskās. Lai sevi aizstāvētu, no tāda šoka nav iespējams sagrupēties. Pāvelu nosita gar zemi momentā. Pirmais dēlis pārgāja pār manu galvu, tad mani nogrūda zemē un turēja, kamēr divi sita Pāvelu. Piebeidza momentā,” skaudrajās atmiņās dalās cietušais.
I. Balandins: “Man ir grūti teikt, vai slepkavībai ir politisks motīvs. Joprojām neesmu sapratis, kāds tam bija mērķis. Līdz pat šim laikam neviens no Kriminālpolicijas vai ekspertiem nav mēģinājis atbildēt uz maniem uzdotajiem jautājumiem, lai saprastu - tā bija laupīšana vai pasūtījuma slepkavība? Armands Ruks, Valsts policijas priekšnieks, ir paudis, ka policija izstrādā laupīšanas versiju. Taču policija joprojām nespēj atbildēt uz notikušajām likumsakarībām. Kāpēc šī ielaušanās notika tik ātri? Kāpēc Pāvels tika nosists burtiski trīs minūšu laikā? Kāpēc pēc Pāvela nosišanas man jautāja, kur atrodas seifs? Brutāla nosišana nekādi nav saistīta ar laupīšanu, ko izmeklē policija. Ja tā būtu laupīšana, to varēja izdarīt, kamēr mēs bijām pie Mārtiņa Krieķa uz viņa dēla dzimšanas dienas svinībām. Mums nebija seifa, un visas lietas (pulksteņi, nauda) stāvēja atvilktnēs. Māja bija uzlauzta pirms mūsu ierašanās. Kamēr mēs nebijām mājās, varēja iznest visu, ko vēlas. Kāpēc bija jāsagaida, kad mēs atgriezīsimies?
Tie ķēmi, kas to izdarīja, var staigāt un priecāties, ka līdz viņiem neviens nekad neaizraksies. Es uz policiju esmu gājis desmitiem reižu. Tur nav ko darīt! Policija nav spējīga sastādīt sarakstu, cik naudas izteiksmē ir nozagta manta! Esmu sniedzis visu informāciju. Diemžēl policija tur neko nedara! Manu “Rolex” pulksteni policija joprojām (divu gadu laikā) nebija iekļāvusi nozagto mantu sarakstā. Izmeklētāji mainās, un katrs jaunais izmeklētājs nāk, lai no jauna sastādītu nozagto lietu sarakstu. Mainoties izmeklētājiem, lietas materiāli netiek secīgi nodoti nākamajam izmeklētājam. Taču velns ar tiem pulksteņiem, lai policija beidzot sāk nodarboties ar izmeklēšanu! Kādēļ policija meklē tos pulksteņus, kam tie pulksteņi ir vajadzīgi? Policija vāc informāciju, raksta šausmīgi daudz papīru, bet no izmeklētāju puses līdz šim nav bijusi nekāda konkrētība. Nevienu reizi policija nav painteresējusies, vai es pazīstu tādu vai citādu personu. Nulle!
Skatoties, cik vēlu policija ieradās notikuma vietā, kurš pirmais mani nopratināja, rodas priekšstats, ka šajā lietā varētu būt iesaistīta policija, kas varētu būt “jumts” notikušajam. Policija uz vietas vāca pierādījumus, bet pēc tam es pusi no lietām nevarēju atrast. Man no likumsargiem nav saraksta, ko viņi ir izņēmuši! Bija ļoti daudz maisu, ko policija izveda no mājas kā lietiskos pierādījumus. Nevaru pateikt, kas ir nozagts vai atrodas policijā kā lietiskie pierādījumi,” sāpīgajos pārdzīvojumos dalās I. Balandins.
“Slepkavas brīdināja, ja sniegšu jebkādas intervijas, tad slepkavas atgriezīsies un nogalinās arī mani. Savukārt pie savām mājām esmu novērojis svešu personu pastiprinātu interesi, kuri veic mana īpašuma foto un video fiksāciju. Arī Pāvela atdusas vietā tiek novēroti nepazīstamu personu apmeklējumi. Arī par šo policija nav neko lietas labā darījusi, neko darījusi, lai justos drošs gan savās mājās, gan Latvijā,” uzsver I. Balandins.
Jautāts par draudiem, kas P. Rebenokam bija izteikti 2019. gadā, I. Balandins uzreiz atbild, ka šim notikumam nav nekādas saistības ar slepkavību: “Kad Pāvels strādāja “Olainfarm”, pie viņa vērsās cilvēks no “Kas Jauns”, nesaukšu vārdā, bet zinu, kurš tas bija, un pieprasīja sadarbību, lai Pāvels finansē reklāmas rakstus utt. Pieprasītā summa bija līdz 10 tūkstošiem eiro. Pāvels šo sadarbību atteica, un tad sākās mūsu nomelnošanas kampaņa žurnālā “Kas Jauns”. Melnais PR par Pāvela ekstravaganto dzīvesveidu. Tas tika pārpublicēts internetā, un starp visiem komentāriem vienā tika izteikti šie draudi. Mēs savā starpā pārrunājām šo situāciju. Mums nebija neviena ienaidnieka. Drošības pēc Pāvels vērsās policijā un uzrakstīja iesniegumu par izteiktajiem draudiem, ” stāsta I. Balandins.
Kā norāda I. Balandins, interneta vidē ir sarakstīts ļoti daudz nepatiesas informācijas un pilnīgas muļķības. “Lai jūs saprastu! Vīriešu kopdzīve Latvijā nevar tikt juridiski reģistrēta. Man ar Pāvelu bija notariāli apstiprināta ģenerālpilnvara. Pāvels varēja rīkoties ar maniem īpašumiem un es ar viņa - 50% uz 50%. Ģenerālpilnvara darbojās līdz nāves brīdim, neviens no mums neiedomājās iestrādāt punktu, ka ģenerālpilnvara darbojas arī pēc nāves, mēs to neparedzējām. Līdz ar to Pāvela tēvs kļuva par mantojuma daļas mantinieku. Visas Pāvela lietas, kas man bija tuvas, nācās atpirkt no Pāvela tēva. Vēlos uzsvērt, ka Latvijā policija ir ļoti homofobiska. Īpaši tāda bija lietas pirmā izmeklētāja. Nopratināšanās laikā viņa mani mobingoja un bosingoja. Izmeklētāja pateica konkrēti - ja mans dēls būtu tāds kā es, tad labāk viņš mājās būtu atvedis nēģerieti, nevis būtu tāds. Viņa morāli mani pazemoja nopratināšanās! Tas bija drausmīgi! Viens ir tas, kas man bija jāpārdzīvo, un otrs, kāda ir policijas attieksme! Policija bija paņēmusi visus datorus, un man nācās viņiem dot paroles, lai viņi piekļūtu informācijai. Lai jūs saprastu, cik homofoba bija izmeklētājas attieksme - datoros bija mūsu 13 gadu kopdzīves informācija. Tur bija viss. Mūsu ceļojumi, kopdzīve. Viņa ar vienu rokas vēzienu to atdeva Pāvela vecākiem, jo viņi ir oficiālie mantinieki. Es kā Pāvela dzīvesbiedrs esmu maznozīmīgs gan izmeklētājai, gan Pāvela vecākiem,” saka I. Balandins.
Šobrīd saistībā ar draudiem nogalināt I. Balandinu, P. Rebenoka tēvam ir aizliegums tuvoties I. Balandinam. Tēvs uzskata, ka Pāvela nāvē ir vainojams I. Balandins. „Pāvela nāve man ir liels trieciens, no policijas puses mobings un no vecāku puses mantojuma dalīšanas process. Es nedomāju, ka mums nāksies kaut ko dalīt. Mums bija siltas un labas attiecības. Pēc Pāvela nāves parādījās mantkārība. Tēva agresija, kas bija vērsta pret mani, bija ļoti nepamatota. Tā bija Pāvela izvēle, ar ko viņš dzīvo kopā. Cits jautājums, vai tēvs to pieņem vai nepieņem. Kad viņa tēvs uzbruka manā darba vietā, gribējās viņam pateikt: “Ko tu spļauj manā lauciņā, paskaties savā dārziņā! Paskaties uz savu otru dēlu! Mums ar Pāvelu nebija tāds dzīvesstils, kā Pāvela brālim. Mēs to neafišējām.”, stāsta I. Balandins. Viņš rāda fotogrāfijas, kur P. Rebenoka brālis redzams visai pikantās pozās un piebilst, ka fotogrāfijas nav aplūkojamas publiski.
“Kad vecāki saņēma mantojuma apliecinājumu un ieraudzīja summas, viņi visu gribēja piesavināties. Viņa tēvs uzreiz konkrēti pateica: “Es tev neko neatdošu!” Es teicu, lai vismaz pārdod lietas, kuras man piemiņā no Pāvela. Tēvs visu gribēja pārdot un tā arī izdarīja. Sanāca, ka visu, ko 13 gadu kopdzīves laikā bijām sakrājuši, iegādājušies, man nācās atpirkt atkārtoti savas un Pāvela mantas no tēva. Vecāku attieksme pret mani ir ļoti aizvainojoša,” savu sāpi izsaka I. Balandins, kurš norāda, ka ar P. Rebenoku sākuši dzīvot kopā pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolvēšanas. Sākotnēji nekas nav bijis. P. Rebenoks strādājis direkcijā, I. Balandins veterinārajā klīnikā. Pamazām sākuši veidot kopdzīvi, iegādājušies dzīvokli Ziepniekkalnā, kuru pēc tam mantojis Pāvela tēvs.
I.Balandins norāda, ka ir sedzis visus bēru izdevumus, vecāki nav iztērējuši nevienu centu. Kad I. Balandins izteicis piedāvājumu piedalīties Pāvela kapa vietas labiekārtošanas darbos, māte atnesusi naudu un vēl pieprasījusi parakstu uz rūtiņu lapiņas, par naudas nodošanu pieminekļa uzstādīšanai. Summa, kuru viņa atnesa, ir viena ceturtā daļa, kas ieguldīta kapos.
Bijušais Prokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, jautāts par iespējamām P. Rebenoka slepkavības versijām, sarunu sāk ar norādi par policijas darbu. „Šobrīd smagu noziegumu profesionāla izmeklēšana ir nogalināta saknē. Es apzināti vairāk kā 30 gadus atturos runāt par šo tēmu. Bet ik pa brīdim, saskaroties ar to, saprotu, ka darba organizācija, kādā tagad strādā izmeklēšana, ir katastrofa. No šī viedokļa smagu noziegumu atklāšana ir nevis likumsakarība, bet nejaušu, laimīgu apstākļu sakritība. Šis noziegums joprojām “karājas” kā neatklāts. Vienmēr esmu teicis, ka par noziedzības līmeni kādā valstī var spriest tikai pēc viena rādītāja - cik daudz slepkavības ir notikušas valstī un kāds ir to atklāšanas līmenis. Rebenoka slepkavība joprojām nav atklāta, un tas nozīmē, ka strādāts ir ļoti slikti. Ņemot vērā Pāvela atpazīstamību un vētraino biogrāfiju, versiju ir daudz. Izmeklēšanai „Olainfam” ir ļoti pateicīga versija, kā arī daudzas citas darba citas. Mums bija labas attiecības, un, protams, es arī uz to reaģēju, norādot - šis ir viens no noziegumiem, kas, metodiski un pamatīgi strādājot, ir atklājams. Visa lietas virzība norāda uz to, ka darbs ir bijis nekvalitatīvs,” uzsver A. Borovkovs.
Minot, ka slepkavība atgādina “90.gadu stilu”, A. Borovkovs teic, ka tas ir tāds abstrakts vispārinājums sadzīviskā līmenī. A. Borovkovs toleranti novērš galvu, jautāts, par slepkavības iespējamo saistību ar P. Rebenoka seksuālo orientāciju un saka: ”Nobeigsim šo tēmu ar franču teicienu - meklējiet sievieti!”
„Ar noklausītām sarunām un panākto aizdomās turēto atzīšanos ir par maz. Tas ir pagājušā gadsimta 30. gadu līmenis. Nav tā, ka atzīšanās ir pierādījumu māte, tā nav! ” No vienas puses, valsts amatpersonu un ar politiku saistītu personu dati ir publiski un visai garda lasāmviela sabiedrībai. No otras puses - vai persona, kuras maciņa saturs ir nolikts publiskai apskatei, var justies droša?” jautā A. Borovkovs.
2020.gada 2. aprīlī zinu aģentūra LETA nopublicēja ziņu, kas arī varēja būt gards aicinājums slepkavām. Tā bija informācija par P. Rebenoka mantisko stāvokli. Kopumā par iepriekšējo gadu P. Rebenoks bija nopelnījis 410 760 eiro, tostarp dividendēs no "Verdorff" viņš saņēmis 200 000 eiro. Par zvērināta advokāta darbu P. Rebenoks saņēmis 89 000 eiro, „Olainfarm” padomes priekšsēdētāja amatā bija nopelnījis 86 363 eiro, bet par darbu Rīgas brīvostas pārvaldē saņēmis 34 360 eiro. Savukārt 1023 eiro P. Rebenoks saņēmis par darbu „Latvenergo” padomē, bet 12 eiro saņēmis dividendēs. Skaidrā naudā P. Rebenoks uzkrājis 50 000 eiro un 5000 ASV dolāru. Gada sākumā, kad P. Rebenoks iesniedza valsts amatpersonas deklarāciju, viņš deklarēja uzkrājumus skaidrā naudā 182 347 eiro un 7000 ASV dolāru apmērā. Bezskaidrā naudā P. Rebenoks uzkrājis 171 365 eiro, tostarp 100 260 eiro „Luminor Bank”, 50 240 eiro bankā „Citadele”, bet 20 865 eiro „Swedbank”.
