Šā gada septembrī apritēs trīs gadi kopš nežēlīgās zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības. Izmeklēšana joprojām nav pavirzījusies – lietā nav apsūdzēto, pat aizdomās turamo. P. Rebenoka kolēģis un tuvs draugs, jurists Mārtiņš Krieķis ir pārliecināts, ka šī slepkavība netiks atklāta, jo notikušajā iesaistīti politiskie spēki. M. Krieķis izvairās stāstīt konkrētas detaļas, jo jebkurš viņa paustais vārds publiskajā telpā var iegūt dažādu interpretāciju.
Rebenoku noslepkavoja viņa dzīvesvietā Langstiņos naktī uz 2020. gada 20. septembri. Uzbrukumā cieta arī viņa partneris Ingus Balandins. Slepkavība notika, izmantojot brutālu fizisku spēku. Trīs vīrieši identiskos apģērbos, apavos un maskās ielauzās Rebenoka mājās un uzbruka brīdī, kad P. Rebenoks ar I. Balandinu bija atgriezušies no svinībām un dzēra tēju virtuvē. Nogalinātajam advokātam bija tikai 40 gadu.
P. Rebenoks 2003. gadā kļuva par Latvijas Ministru prezidenta Einara Repšes ārštata padomnieku jūrniecības un ostu jautājumos. Vēlāk viņu iecēla par finanšu ministra Valda Dombrovska padomnieku Ventspils ostas jautājumos. P. Rebenoks kā Finanšu ministrijas pārstāvis strādāja Ventspils ostas valdē līdz 2004. gada martam, kad atkāpās E. Repšes vadītā valdība. Kandidēja 2005. gada Rīgas domes vēlēšanās un 2006. gada Saeimas vēlēšanās no E. Repšes vadītās partijas “Jaunais laiks” saraksta.
No 2018. gada septembra līdz 2019. gada aprīlim P. Rebenoks bija akciju sabiedrības “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs. 2019. gada februārī P. Rebenoks kļuva par ekonomikas ministra Ralfa Nemiro ārštata padomnieku. Tajā pašā mēnesī viņš kļuva par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekli. No 2019. gada jūnija līdz jūlijam viņš bija akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs. 2020. gada februārī viņu ievēlēja par Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieku, taču aprīlī P. Rebenoks paziņoja, ka pamet darbu Rīgas brīvostas valdē, lai saglabātu advokāta statusu.
Kā norāda M. Krieķis, šobrīd policija apstrādā tikai versiju par pulksteņu un naudas zādzību. Iet pilnīgi uz citu pusi un, iespējams, pat nevēlas atklāt šo lietu. “Pašlaik kārtējo reizi ir nomainītas visas personas, kuras bija iesaistītas šīs lietas izmeklēšanā, sarakstīti neskaitāmi papīri, un policijas galvenais izmeklēšanas virziens ir tikai pulksteņu zādzība. Tas kļūst traģiski, jo nesen policija atkal prasīja iesniegt pulksteņu sarakstu, kas jau iepriekš tai tika sūtīts vairākas reizes. Caur Interpolu bija aizsūtīts pieteikums uz Krieviju. Omskas apgabalā visu sarakstu publicēja. Tāpēc pēdējo reizi, kad policija pieprasīja datus, vienkārši nosūtījām linku uz portālu “Kompromat.lv”, kur ir redzami visi šie pulksteņi ar to individuālajiem numuriem. Skaidrs ir tas, ka notikušais nav saistīts ar pulksteņiem un tos nekad neviens neatradīs,” skaidro M. Krieķis.
Toties viņš norāda uz citu virzienu. Proti, 20. septembrī tika noslepkavots P. Rebenoks, bet 23. septembrī notika bāriņtiesas sēde, kurā lēma, vai Signe Baldere-Sildedze paliks par aizgādni savai jaunākajai meitai Annai Emīlijai Maliginai. “Šis fakts tika norādīts liecībās, bet, cik man zināms, piemēram, Signes tēvs Helmuts Balderis joprojām nav nopratināts. Ir ļoti daudz personu, kuras nav nopratinātas, tajā skaitā kaimiņi. Lai būtu priekšstats par policijas darbu... No manis un manas dzīvesbiedres DNS paraugus ņēma septiņus mēnešus pēc slepkavības. Mēs pie Pāvela viesojāmies vismaz divas trīs reizes nedēļā, un mūsu DNS tur bija visur. Ko te teikt? Vai policija septiņus mēnešus gāja pa mūsu DNS pēdām?” jautā M. Krieķis.
Bijušais zāļu ražotāja AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs P. Rebenoks un bijušais padomes loceklis M. Krieķis uzņēmuma valdes locekļu nomaiņā saskatīja draudus uzņēmuma nākotnei. Tas ir daudzkārt izskanējis presē. M. Krieķis neuzskata, ka “Olainfarm” varētu būt saistīta ar P. Rebenoka slepkavību, tomēr, kā norāda Krieķis, Signe Baldere-Sildedze esot darbojusies nevis meitas, bet savās personīgajās interesēs, proti, būdama meitas aizbildne, viņa varējusi rīkoties ar meitas mantu, lai gan juridiski S. Balderei-Sildedzei nekas neesot pienācies. “Cik man zināms, viņa centās pārdot uzņēmuma akcijas un vienlaicīgi vienas dienas laikā spēja izmainīt savu attieksmi trīs reizes,” uzsver M. Krieķis.
Izsludinātā atlīdzība par nozieguma atklāšanu arī nav vainagojusies ar panākumiem. Kā skaidro advokāts, ir bijuši neskaitāmi krāpniecības mēģinājumi, kuri esot uzreiz atmaskoti. M. Krieķis ir pārliecināts, ka tagad atlīdzība vairs nav aktuāla, jo sen skaidrs, ka šajā lietā nebūs virzības. Šī būs viena no skaļajām slepkavībām, kas netiks atklāta. Nebūsim naivi un sapratīsim, ka arī mūsdienās dažādu sistēmu darbiniekiem ir labs kontakts ar kriminālo pasauli. M. Krieķis skaidro, ka pat tās vides pārstāvji nezina, kas šo slepkavību ir veicis. Tātad tie ir “viesstrādnieki” - atbrauca, izdarīja, aizbrauca, turklāt ne no kriminālās pasaules. “Tas, kā slepkavas uzvedās, neliecina, ka viņi būtu vienkārši laupītāji. Visi sitieni bija tikai pa galvu ar mērķi nogalināt. Līdz ar to es domāju, ka tā bija profesionāli noorganizēta pasūtījuma slepkavība. Kā tika veikta izmeklēšana vai netika veikta, norāda, ka šī slepkavība nedrīkst tikt atklāta, jo tad parādītos kaut kas tāds, kas nedrīkst parādīties vispār,” domā M. Krieķis. Viņš uzsver, ka P. Rebenoka slepkavība nekādi nav saistīta ar viņa advokāta praksē esošajām lietām. Pārzinot visas lietas, kuras bijušas P. Rebenoka pārziņā, lietu virzība pēc viņa nāves nav mainījusies.
Un atkal visa saruna ar M. Krieķi atgriežas pie policijas nekompetences, kas bija jaušams sarunas sākumā. “Pāvels no mūsu dēla dzimšanas dienas svinībām aizbrauca pēc pusnakts. Līdz mājām viņam būtu ko braukt septiņas minūtes, bet viņš brauca pa citu ceļu, kas varēja aizņemt 10 minūtes. Un, ja man kāds stāstīs, ka sestdienas vakarā Langstiņos neviens netusē, neviens neko neredzēja, es tam neticēšu. Skaidrs, ka uzbrucēji tur jau bija. Viņi bija izpētījuši visu apkārtni, iepriekš tur lidoja droni, kas nekad agrāk tur nav redzēti. Viss bija izpētīts - ienākšanas, iziešanas ceļi. Durvis bija uzlauztas laikus, un domāju, ka slepkavas atradās jau mājā. Pēc maniem aprēķiniem, zinot mājas plānojumu, nevarēja uzlauzt durvis un uzbrukt uzreiz. Domāju, uzbrucēji bija iekšā un gaidīja garāžā, no turienes durvis var atvērt ļoti klusu un līdz virtuvei ir divas sekundes. Suņi, čivavas, iebrukšanas brīdī nerēja, iespējams, jau bija piebaroti un apmānīti. Uzbruka, nospārdīja, nosita. Videoierakstus policija palūdza iesniegt pēc trim dienām, kaut gan Pāvela draugi to izdarīja nākamajā dienā. Tiešām, lai lemtu par sabiedrības līdzdalību, ir vajadzīgas trīs dienas? Pēc mūsu aktivitātēm zvanīja viena kompānija un piedāvāja sadarbību saistībā ar videokameru ierakstiem - to ātrāku apstrādi. Policija no šīs palīdzības attiecās, viņiem esot savi resursi,” norāda M. Krieķis.
Minu, ka slepkavība veikta deviņdesmito gadu stilā, bet Krieķis atbild, ka nē, jo tad darīja tiešāk un vienkāršāk. Visa uzbrucēju darbība bijusi apzināta rīcība, lai radītu laupīšanas iespaidu, bet sanācis neparedzēts fināls. “Viņiem sajuka scenārijs. Nevajadzēja nosist pirmajās trīs minūtēs un pēc tam prasīt Ingum Balandinam (cietušais šajā krimināllietā, kurš bija klāt uzbrukuma brīdī), kur ir seifs. Loģiski būtu pratināt mājas īpašnieku un pēc tam izveikt kriminālas darbības. Policija, kura veltīja nedēļu mājas izpētei, neatrada nazi, kas bija izmantots, lai atlauztu pulksteņu lādīti. Nazi atradām, kad tika tīrīta māja - aiz gultas,” neslēpjot sašutumu, teic advokāts. “Ienākot mājā, jebkurš zaglis uzreiz noorientēsies, kur kas stāv. Rebenokam bija V veida formas darba galds, kuram pa vidu bija slēptā atvilktne, kura atveras, piespiežot durtiņas. Pēc zināma laika paši aizbraucām ar policiju uz māju un parādījām slēptuvi. Viņi to nebija atraduši. Gredzeni, aproču pogas, kuru aptuvenā summa varētu būt 25-30 tūkstoši eiro, viss bija uz vietas. Scenārijā ir tas, ka slepkavas atraduši aptuveni 100 tūkstošus skaidrā naudā, pievākuši pulksteņus un pie tā apstājušies. Nozieguma secība ir aplama.”
Par to, ka noziegums veikts ne laupīšanas nolūkos, liecina arī noziedznieku nepaņemtā nauda, kas P. Rebenokam bijusi makā un atsevišķi paciņā. M Krieķis pieļauj, ka uzbrucēju mērķis bija atrast dokumentus, tomēr viņš neprecizē, kādus. Cilvēka dabā ir pretoties varmācībai, bet M. Krieķis norāda, ka P. Rebenoks nebūtu pretojies, atdotu visu.
“Uzbrucēji bija vienādās drēbēs, ļoti akurāti. Viens komandēja, pārējie izpildīja teikto. Visiem priekšā bija plecu somiņas, un tas nozīmē, ka tur bija ieroči. Brīdī, kad cilvēki saskaras ar profesionāļiem, izredzes izdzīvot ir stipri minimālas,” saka M. Krieķis, kurš policijas video ierakstā savām acīm redzējis, kā policijas darbinieki nomīda lietiskos pierādījumus, bet citus vispār nav izņēmuši. “Varbūt policijai nav tieša norādījuma neizmeklēt lietu, bet izmeklēt tieši pulksteņu virzienā,” precizē M. Krieķis, piebilstot, ka no P. Rebenoka bērēm ir fotogrāfija ar aizdomīgu personu, kura varētu būt saistīta ar noziegumu. Fotogrāfija nodota likumsargiem, taču nav zināms, vai policija to ir pārbaudījusi.
Par policijas darba stilu liecina arī necilvēcīga attieksme pret cietušo. I. Balandins uzbrukumā bija iespaidots gan fiziski, gan morāli - apliets ar visu iespējamo: alkoholu, ūdeni, mazgāšanas līdzekli. Neaizmirsīsim, ka viss norisinājās 20. septembrī, nakts vidū. Cilvēku ar slapjām drēbēm un basām kājām iesēdināja likumsargu busā, kur viņš pavadīja neskaitāmas stundas. Viņam neļāva pārģērbties, neviens neuzdeva nevienu jautājumu. Īpaši jāatzīmē, ka 12 kilometrus no Gaujas ielas naktī policija brauca 40 minūtes un ātrā palīdzība, kura bija jau atbraukusi, gaidīja, negāja iekšā. Tiešām tik ilgs laiks vajadzīgs, lai reaģētu uz slepkavību? Pirmais cilvēks, kurš sāka uzdot jautājumus, bija uz notikuma vietu atbraukušais toreizējais Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs. Tas pats, kuru vēlāk apsūdzēja par slepenu dokumentu vākšanu un naudas atmazgāšanu, nopērkot dzīvokli Spānijā.
Lai gūtu skaidrību par virzību krimināllietas izmeklēšanā, “Neatkarīgā” nosūtīja jautājumus Valsts policijai. Saņēmām atbildi, ka nekāda atbilde netiks sniegta, jo izmeklēšana turpinoties.
Rīt turpinājumā uzzināsiet par vairākiem politiskiem aspektiem un P. Rebenoka strikto pozīciju vairākos valstiskos un naudīgos projektos. Varēja vai nevarēja politiskie un ekonomiskie aspekti kļūt par galvenajiem slepkavības ierosinātājiem?
