Kļuvām neērti, tāpēc ar kritiku neizturošu pamatojumu mums izteica neuzticību – tā savu atlaišanu “Neatkarīgajai” skaidro nu jau bijušie valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes locekļi Toms Reiziņš, Jānis Lapiņš un Jānis Stankevičs.
LVM padomes sēdē 2. maijā tika pieņemts lēmums: trīs iepriekš minētie LVM valdes locekļi ir zaudējuši padomes uzticību. Pamatojums: viņi nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Pretēji LVM padomes paustajam pamatojumam bijušie valdes locekļi “Neatkarīgajai” apliecināja spēju gan sadarboties, gan saliedēti analizēt situāciju LVM un viņu atlaišanas patiesos iemeslus. Ir notikusi klasiska izrēķināšanās ar produktīviem, valsts un uzņēmuma interesēs strādājošiem vadības komandas dalībniekiem - secina bijušie LVM valdes locekļi.
LVM mājaslapā lasāms, ka LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus. Tie ir Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.
Vienlaikus ir sākts LVM četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. Interesants paliek jautājums, vai pagaidu valdes locekļiem tiks apstiprināta amatu savienošana un divas algas, iespējams, atgriezīsies prezidentu un viceprezidentu amati?
Iepriekš valdē strādāja valdes locekļi, kas vienlaikus strādāja arī citos amatos - viceprezidenta, prezidenta un direktora amatos, par ko iebildumus izteica arī Valsts kontrole. Viens no tiem arī tagadējais pagaidu padomes loceklis E. Zakovics, kurš agrāk strādāja kā valdes loceklis ar amata savienojumu.
Kā “Neatkarīgajai” skaidroja J. Lapiņš, atlaišanas argumentāciju trīs valdes locekļi uzzinājuši brīdī, kad izteikta neuzticība. Iepriekš pārmetumi no uzņēmuma padomes netika saņemti, nekādi jautājumi nav aktualizēti vai jautāti, tāpat tikšanās ar valdi notikusi pāris reizes tikai padomes sēžu laikā. Gana interesants bijis arī pats atlaišanas process.
“Pirms padomes sēdes padome mūs uzaicināja runāt par LVM attīstību. Mēs tiešām visi domājām, ka nu beidzot ar padomi diskutēsim par uzņēmuma attīstību un valde tiks uzklausīta. Sanāksme bija ļoti īsa - mums tika izteikts ultimāts, lai rakstām atlūgumu,” stāsta J. Lapiņš.
“Sanāksmei bija viena maza nianse. Tā sākās, visai valdei klātesot. Sanākot padomei pilnā sastāvā, padomes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Līdums palūdza valdes priekšsēdētāju (kurš nesmēķē) iziet ārā uzsmēķēt. Ļoti konkrēts piedāvājums: “Pēter, varbūt aizej uzpīpēt!” Pēc tam, kad valdes priekšsēdētājs izgāja ārā, mums izteica ultimātu - līdz padomes sēdes sākumam (vienlaikus uzzinot, ka tā ir sasaukta pēc 15 minūtēm) vērsties pie padomes priekšsēdētājas ar iesniegumu par atkāpšanos, vai būs “pa skarbo”,” kolēģa teikto papildina T. Reiziņš.
“Drīzāk mēs bijām pārāk vienoti vairākās lietās, ko uzsākām uzņēmumā,” norāda T. Reiziņš. Pirmā lieta ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pilnīga analīze un izskaidrošana sabiedrībai. Sakarā ar lielu sabiedrības, mediju un zemkopības ministra interesi LVM valdes locekļi vienoti nolēmuši atšķetināt, ieviest skaidrību, vai un kā šie līgumi atbilst LVM un sabiedrības interesēm.
Jautājums par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem publiski tika pieminēts pērn, kad kokrūpnieks Andris Ramoliņš no SIA “Stiga RM” aizdomās par ēnu ekonomiku mežizstrādes un kokapstrādes nozarē rakstīja iesniegumus visām iespējamajām institūcijām, tajā skaitā LVM.
Rezultātā LVM valde, kas bija spēkā un strādāja tikai sešus mēnešus, pieņēma lēmumu veikt visaptverošu auditu. Trīs valdes locekļi ieskicēja, ka jāveic līgumu ekonomiskais un tiesiskuma izvērtējums.
LVM iepriekšējā pašatlaistā padome atbalstīja līgumu pārbaudi, savukārt pašreizējā pagaidu padome, kuras sastāvā turklāt ir divas ar pašu līgumu pārveides procesu saistītas amatpersonas (pagaidu padomes locekļi E. Zakovics un M. Gaigals), vēlas pārņemt šo izvērtēšanu.
LVM valdes locekļi T. Reiziņš, J. Lapiņš un J. Stankevičs lēmuši reizi par visām reizēm tikt skaidrībā ar šiem līgumiem.
“Lai nodrošinātu analīzes neatkarību, mēs, trīs valdes locekļi, iesaistījāmies iepirkumu komisijā, lai izvēlētos neatkarīgu auditorkompāniju, kas veiktu ekonomisko un juridisko analīzi” skaidro J. Lapiņš.
Pirmā iepirkumu komisijas sēde notika, bet otrā vairs ne, jo triju no pieciem tās dalībniekiem vairs nav. Kas notiks ar turpmāko komisijas darbu, nav zināms - iespējams, komisija tiks izformēta vai izveidota ar “lojālākiem” kandidātiem, lai izvēlētos “atbilstošāko” analīzes veicēju, iespējams, vairs ne starptautisku auditorkompāniju. Liktenis tagad ir LVM pašreizējās pagaidu valdes un pagaidu padomes ziņā.
“Divi LVM padomes locekļi Edvīns Zakovics un Mārtiņš Gaigals bija iesaistīti līgumu pārveidē un administrēšanas procesā no pirmsākumiem. Mūsos saskatīja šķērsli, ka mēs bijām tā komanda, kas grasījās ko darīt un varētu atrast kaut ko, ko nevajadzētu atrast. Tāpēc bija ērti tikt no mums vaļā,” pauž T. Reiziņš.
LVM padome valdei 26. aprīlī ar padomes lēmumu uzdevusi nekavējoties iesniegt informāciju par to, kādi auditi uzsākti, bijuši uzsākti, atrodas procesā.
“Pagaidu padomes loceklis M. Gaigals padomes sēdē mutiski norādīja, ka turpmāk šādiem auditiem, izvērtējumiem jānotiek caur LVM padomes pārraudzībā un kontrolē esošu komiteju. Tātad, viņaprāt, tikai padomes rokās var būt pilnīga kontrole pār jebkādiem auditiem un izvērtējumiem. Bet tas nav korekti, jo tā ir operatīvā darbība, lai analizētu un uzlabotu LVM procesus, un tā ir valdes kompetence. Padomei šādā veidā nevajadzētu iejaukties valdes darbā,” uzsver J. Lapiņš.
“Turklāt mēs bijām iniciatori izvērtēt, kādi ir LVM koksnes pārdošanas principu nosacījumi, vai mēs nekropļojam konkurenci. Kolīdz mēs sākām šo tēmu kustināt, amatu zaudēja LVM galvenais konkurences tiesību vadošais eksperts, kas bija tieši pakļauts Juridiskajai daļai, kas bija Putniņa kunga pakļautībā. Sākās dažādas interesantas lietas, lai šis konkurences izvērtējums nenotiktu,” atceras T. Reiziņš.
Šobrīd konkurences izvērtējuma veikšana ir ar valdes lēmumu uzdota Juridiskās daļas vadītājam, kas ir tiešā valdes priekšsēdētāja Pētera Putniņa pakļautībā. Tādējādi, vai izvērtējums tiks vai netiks veikts, nav iespējams pateikt, spriež bijušie valdes locekļi.
“Mēs ļoti baidījāmies nonākt situācijā, kurā varētu konstatēt, ka mežu nozarē pastāv kartelis. Centāmies darīt visu iespējamo, lai izslēgtu jebkādas vienošanās par cenu un apjomu, ko nozare varētu panākt ar LVM un ko varētu traktēt kā karteli. Manā ieskatā LVM ir jāstrādā neatkarīgi, visas sabiedrības, nevis atsevišķu uzņēmēju biznesa interesēs. Tā bija mūsu - trīs valdes locekļu - vēlme,” skaidro T. Reiziņš.
Pēc bijušo LVM valdes locekļu teiktā, konkurences izvērtējums LVM nepieciešams, lai izslēgtu riskus saņemt milzīgus naudas sodus par konkurences kropļošanu. “Ja LVM tiktu potenciāli identificēts kā aizliegtas vienošanās dalībnieks, tad iespējamais sods būtu ļoti augsts. Uzņēmuma darbinieki un nozares pārstāvji jau var teikt, ka viss ir kārtībā, taču mēs, valde, esam atbildīgās amatpersonas un mums ir jānoskaidro objektīvā patiesība, tādēļ vajadzīgs rūpīgs situācijas izvērtējums. Pretējā gadījumā mēs būsim tie, kas atbildēs par savu lēmumu konsekvencēm, kas, iespējams, tiks identificēta kā aizliegta vienošanās. Tādēļ, kā minimums, ir jāveic audits un jānoskaidro visi apstākļi,” saka J. Lapiņš.
Bijušie valdes locekļi minēja piemēru, kad Latvijas Kokrūpniecības federācija vēstulē lūdza trīsgadīgajos koksnes piegādes līgumos samazināt sortimenta piegādes apjomu par 10 procentiem. Ja nozares uzņēmumiem ir grūtības, tad LVM lēmums samazināt piegādes par 10 procentiem no nozares interešu viedokļa ir atbalstāms, taču, ja iemesls samazinājumam ir cenas samazināšana un tā paša apjoma iegāde par zemāku cenu, tad ir iespējams vainot LVM par nelikumīgu darbību. “Uz to norādījām arī valdes priekšsēdētājam Putniņa kungam. Norādījām uz riskiem. Mēs iestājāmies par to, ka mēs kā valde nevaram atbalstīt šādu lēmumu un darbības ar mērķi samazināt LVM ieņēmumus. Lūk, vēl viena lieta, kur mēs kļuvām neērti, jo nebūtu atbalstījuši piegādājamās koksnes apjoma samazināšanu, jo tas kādam uzņēmējam ir kļuvis ekonomiski neizdevīgs (iepriekš nosolīts par nesamērīgi augstu cenu), un secīgi šī izstrādātā sortimenta nonākšanu tirgū īstermiņa izsoles apjoma izskatā, par kuru šodien tiktu nosolīta zemāka cena. Radās jautājums, vai mēs kā valdes locekļi, balsojot un atbalstot šādas lietas, esam gatavi tolerēt ar riskiem. Es nē, un mani divi kolēģi arī, līdz ar to mēs kļuvām neērti. Jo mēs vēlamies atklātu, godīgu konkurenci, un mēs nevēlamies karteli,” pauž J. Stankevičs.
Atstādinātie valdes locekļi norāda uz vēl vienu padomes pārmetumu - viņi atbilstoši nekomunicējot ar nozari, kas, viņuprāt, ir nepamatots pārmetums. Viņi uzskata, ka ir bijušas daudzas tikšanās, kur runāts par to, lai nenotiktu konkurences kropļošana.
LVM valde bija vienojusies par regulārām LVM un federācijas pārstāvju tikšanās reizēm. J. Stankevičs gan norāda: “Iespējams, mēs vairāk domājām par LVM un sabiedrības interesēm, nevis par nozari pārstāvošajiem uzņēmējiem, ko nozare uztvēra kā apdraudējumu.” Viņaprāt, trīs valdes locekļi izrādījušies ļoti neērti nozarei, jo ļoti cīnījušies tieši par LVM interesēm un konkurences neitralitāti.
Sarunas gaitā valdes locekļi atklāj, ka ne visi darbinieki, kuri strādā LVM, spēj godprātīgi atbildēt uz jautājumu, vai tiešām tie strādā LVM interesēs. Kā piemērs tika minēts LVM mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Vienlaikus A. Balodis ieņem augstus amatus arī privātajās kompānijās, kuras nav iespējams apiet nedz koksnes pircējiem, nedz tās pārdevējiem. Audits sniegtu atbildes gan par viņa padarīto gan 2013.-2014. gada periodā iepriekš pieminēto ilgtermiņa piegādes līgumu kontekstā, gan tālākajā procesā. “Es nesaņemu atbildes, kāpēc atsevišķos ar nozari saistītos uzņēmumos ir LVM darbinieki un kādas intereses katrā konkrētā mirklī tie pārstāv, vienlaikus sēžot uz vairākiem krēsliem,” saka J. Lapiņš.
Vēl valdes locekļus bažīgus darījis tas, ka Eiropas Komisijā šobrīd notiek LVM lietas par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārveidi izvērtēšana, vai valsts akciju sabiedrība nav sniegusi atbalstu kādai noteiktai uzņēmēju grupai.
Kā norāda bijušie valdes locekļi, ja uzņēmumā viss norit godīgi, no auditiem nav jābaidās, tie ir noderīgi. Auditā uzņēmuma pārvaldes institūcijai valdei ir jāgūst atbildes, lai tā spētu pieņemt pareizos lēmumus. Bijušie valdes locekļi identificējuši riskus un vēlējušies veikt identificēto risku mazināšanas pasākumus, nevis dzīvot pārliecībā, ka viss ir kārtībā. Tādēļ tika pasūtīts vēl viens audits - iepirkumu audits.
Par vienu no auditiem tika noslēgts līgums ar “PricewaterhouseCoopers”. Audita gala ziņojums parādījis, ka LVM ir lielas problēmas ar iepirkumiem, to sadalīšanu. Arī Iepirkumu uzraudzības birojs ir uzsācis administratīvo lietu par LVM darbību saistībā ar iepirkumiem. Auditā norādīts, ka iepirkumu process ir jācentralizē. “Redzot, kā tiek rīkoti iepirkumi, norādījām, ka zemākā sliekšņa iepirkumus nevajag veikt, bet ir jārīko atklāti konkursi un tieši tādā veidā jānotiek arī visiem būvniecības iepirkumiem.
Tas netika izdarīts. Bija ļoti liela pretestība. Visu laiku tika meklēti attaisnojumi, kas man nebija izprotami. Valdei tagad bija jāpieņem lēmums par iepirkumu centralizāciju, cilvēkresursu optimizāciju un jāievieš laba prakse iepirkumos. Ar mūsu atlaišanu, visticamāk, šis process nenotiks,” ir pārliecināts J. Stankēvičs. Viņš, atsaucoties uz audita rezultātiem, norādīja, ka LVM nemainās iepirkumu komisijas. Tās “saaug” ar pakalpojuma sniedzējiem. Būtībā projekti tiek sadalīti starp zināmiem uzņēmējiem. Kā piemērs tika minēta 30-40 miljonu investīciju sadalīšana meža ceļu būvniecībai ik gadu.
Kā sliktais piemērs tika pieminēta arī LVM meitassabiedrība SIA “Jaunmoku pils”. Tā visus šos gadus strādājusi ārpus Publisko iepirkumu likuma, līdz ar to SIA “Jaunmoku pils” valde ir strādājusi, neievērojot likumu.
J. Lapiņš un T. Reiziņš darbojušies arī LVM un “Latvenergo” kopprojektā SIA “Latvijas vēja parki”.
“Mēs kopā ar “Latvenergo” vairāk nekā divus gadus strādājām pie Latvijas vēja parki kopprojekta izveides, papildus mēs ar T. Reiziņu bijām iekļauti “Latvijas vēja parku” valdes locekļu atlases komitejā, lai atlasītu jaunu valdi kopuzņēmumam. Tagad, mūs atbrīvojot, kļūst redzama vēlme ietekmēt šī konkursa iznākumu un kopuzņēmuma darbību,” skaidro J. Lapiņš.
Bijušie valdes locekļi pievienojas premjerministra K. Kariņa viedoklim un apšauba valdes amatā atstātā LVM valdes priekšsēdētāja P. Putniņa atbilstību amatam. Deviņu mēnešu kopējā darba laikā LVM valdē J. Stankevičs, J. Lapiņš un T. Reiziņš secinājuši, ka valdes priekšsēdētājs nav vēlējies sadarboties ar pārējo valdi un vēlējies uzurpēt vienpersonisku varu. Piemēram, valdes locekļi priekšsēdētājam norādījuši uz to, ka LVM juridiskās daļas vadītājs Andris Zalpēteris vienlaikus ieņem tiesneša amatu Baltijas starptautiskajā šķīrējtiesā un daudzos LVM līgumos strīdu risināšanai konstanti tiek izmantoti konkrētās šķīrējtiesas pakalpojumi. Valdes locekļi pauduši bažas par pieņemto lēmumu neitralitāti. Bijušie valdes locekļi uzskata, ka pēdējos 10 gados izskatītajās šķīrējtiesu lietās pastāv interešu konflikta, korupcijas un zaudējumu riski. Valdes locekļi savu priekšsēdētāju brīdinājuši, ka notiekošais radīs sliktu reputāciju LVM. Taču P. Putniņš acīmredzami šo faktu ir vēlējies ignorēt jau kopš 23. februāra, kad tas tapa zināms visai valdei. Tā kā P. Putniņa rīcība nav sekojusi, valdes locekļi jautājumu iekļāvuši valdes darba kārtībā, pieprasījuši paskaidrojumus par šiem faktiem un valdes priekšsēdētāja bezdarbību.
Visbeidzot bijušie valdes locekļi vērsa uzmanību vēl uz vienu apstākli. Nozares ministrs Didzis Šmits ne reizes neesot ticies ar LVM valdi, savukārt ar valdes priekšsēdētāju P. Putniņu ticies vairākkārt, taču par pārrunātajām tēmām valde neesot informēta.
Bijušie valdes locekļi secina, ka ar viņiem notikušais ir klasiska izrēķināšanās ar strādājošiem, uz problēmām norādošiem speciālistiem, kuriem nav vēlmes strādāt kādu šauru interešu labā, bet ir vēlme attīstīt LVM un risināt problēmas, nevis tās paslaucīt zem paklāja. “Mēs bijām neērti, tāpēc uz nesaprotamiem pamatiem mums izteica neuzticību,” saka runātāji.
