Kremļa papīros ieplānota Latvijas faktiskā okupācija

© Neatkarīgā

Pagājušajā nedēļā atklātībā nonākušie Krievijas dokumenti par ietekmes izvēršanu Baltijas valstīs liecina, ka Kremļa mērķi Latvijā bijuši tālejošāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tajos faktiski paredzēta Latvijas “lienošā okupācija” jeb politisku savienību izveide ar Krieviju.

Dokumentos kā galvenie Krievijas vidēja termiņa mērķi Latvijā uz 2025. gadu definēti: nepieļaut NATO nostiprināšanos Latvijā; veidot attiecības ar līderiem no mēreni centriskajiem politiskajiem spēkiem, kurus atbalsta gan latvieši, gan krievi; atvērt Krievijas dibinātu skolu kā centru valodas un kultūras ietekmes nostiprināšanai; pasargāt Krievijas pilsoņu un valsts īpašumus Latvijā no konfiskācijas.

Tas vēl būtu mazākais. Daudz nopietnāka aina, kas faktiski norāda jau uz dziļu Krievijas iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās jeb “lienošu okupāciju”, attiecas uz ilgtermiņa mērķiem uz 2030. gadu. Un te jau parādās tādi brīnumi kā “masu bezpavalstniecības” problēmas risinājums; Latvijas dalība politiskās savienībās ar Krieviju; krievu valoda kā viena no valsts valodām; plaša mēroga tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība.

Tā vietā Igaunijā mēs redzam daudz piezemētākus mērķus, kas faktiski liecina par Krievijas stratēģu samierināšanos ar tās atrašanos Rietumu ģeopolitiskajā telpā. Piemēram, laikā līdz 2025. gadam Krievija Igaunijā vēlas veidot negatīvu sabiedrisko domu par NATO klātbūtni valstī, dibināt prokrieviskas ietekmes grupas politiskajā, militārajā un biznesa elitē, veidot Krievijai labvēlīgu informatīvo fonu, palielināt Krievijas eksporta apjomu u.tml.

Savukārt, ja palūkojamies uz Krievijas ilgtermiņa mērķiem Igaunijā uz 2030. gadu, tie paredz būvēt pragmatiskas divpusējas attiecības, kas bāzētas uz Krievijas Federācijas interesēm, “līdzpilsoņu” lomu, kā arī krievu valodas statusu Igaunijas Republikā. Tāpat Krievija grib radīt apstākļus “Rietumu valstu ietekmes vājināšanai Igaunijas Republikas militāri politiskajā, ekonomikas un tirdzniecības un humānajās jomās”. Krievija arī vēlas ar Igauniju “atjaunot attiecības”, atbalstot politiķus, kuri vēlas attīstīt Igaunijas un Krievijas attiecības, panākt krievvalodīgo iedzīvotāju “nediskrimināciju” un padarīt efektīvākas iepriekšējā periodā nodibinātās prokrieviskās ietekmes grupas, raksta Višegradas valstu izmeklējošās žurnālistikas portāls “VSquare”.

Salīdzinājumam - Lietuvā Krievija izvirza tādus ilgtermiņa mērķus kā “konstruktīvu attiecību atjaunošana, tajā skaitā militārajā jomā”; tādu apstākļu izveidošanu, lai Lietuvas politiskā vadība NATO klātbūtni reģionā atzīst par negatīvu faktoru; krievu skolu un pieminekļu saglabāšanu, “diskriminācijas” novēršanu utt.

Tātad redzams, ka tikai Latvijā Krievija cer panākt tik dziļas politiskās pārmaiņas, kas ļautu krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu, kā arī “veidot politiskas savienības” ar Krieviju. Ir gan viens apstāklis, kas ļauj cerēt, ka šīs ieceres pēc Krievijas uzsāktā liela mēroga kara Ukrainā paliks tikai uz papīra. Tas gan, no otras puses, neizslēdz, ka nodomi varbūt ir kļuvuši pat vēl nopietnāki.

Kā “VSquare” atzina Igaunijas Drošības policijas (KAPO) ģenerāldirektora vietnieks Aleksandrs Toots, “protams, ka šādiem plāniem ir jāpievērš nopietna uzmanība. Bet mums arī jāsaprot, kurā punktā laika nogrieznī šie dokumenti tapuši. Tāpat mēs nevaram izdarīt secinājumus, balstoties tikai uz šādiem dokumentiem, jo dažkārt tie var būt apzināti maldinoši attiecībā uz Krievijas reālajiem nodomiem”.

“Tas nozīmē, ka mums ir jāvērtē reālie signāli uz vietas - vai kādas pazīmes, ka viņi mēģina īstenot šādus plānus,” turpina A. Toots. “Vai arī noteiktie stratēģiskie mērķi ir novecojuši, jo apstākļi mainījušies. Taču, ja jūs redzat, ka plāni kaut kādā veidā tiek īstenoti, jums nekavējoties ir jādara viss iespējamais, lai tiem uzliktu bremzes.”

Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB) uz “VSquare” jautājumu, cik nopietni jāuztver Krievijas plāni, atbildēja: “Krievijas iniciētais karš ir samazinājis Krievijas iespējas iegūt ietekmi Latvijā, tajā skaitā ievērojami sarežģot ietekmes gūšanu caur publisko diplomātiju, investīcijām, kapitāla klātbūtni un propagandu. Taču Krievijas mērķi joprojām ir palielināt tās ietekmi ārvalstīs, tajā skaitā Latvijā un Baltijas valstīs, pat ja ietekmes gūšanas metodes ir jāpielāgo situācijai. Tās šī brīža mērķi Latvijā ir šķelt sabiedrību, cik iespējams, radīt spriedzi un neapmierinātību ar valsts institūcijām, radīt pretrunas starp Rietumu valstīm, lai sarežģītu vienotu lēmumu pieņemšanu.”

Atklātībā nonākušie Krievijas plāni ir tapuši 2021. gada vasarā un rudenī galvenokārt Krievijas prezidenta administrācijas paspārnē esošajā Pārrobežu sadarbības pārvaldē. Ar “sadarbību” šajā gadījumā jāsaprot spiegošana un ietekmes īstenošanas operācijas ārvalstīs. Slepenie dokumenti tika nopludināti virknei dažādu valstu mediju - bez jau pieminētā “VSquare” arī “Delfi Estonia”, zviedru laikrakstam “Expressen”, Mihaila Hodorkovska paspārnē strādājošajam “Dosjē centram”, Lietuvas sabiedriskajiem medijiem, poļu portālam “Frontstory”, ASV “Yahoo News”, vācu laikrakstam “Süddeutsche Zeitung” un sabiedriskajām raidorganizācijām WDR un NRD, ukraiņu portālam “The Kyiv Independent”, kā arī Latvijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica”.

Izpēte

Latvijai beidzot ir sava strauji augoša militārās rūpniecības nozare, kas izpaužas bruņumašīnu būvē Valmierā, dronu izstrādē Mārupē un citur, dažādu komponenšu ražošanā Saldū un Jelgavā utt., taču pēc šomēnes notikušās konferences radās aizdomas, ka mūsu amatpersonas par to neko negrib zināt.

Svarīgākais