Vairāku valstu plašsaziņas līdzekļos paustas bažas par korupcijas apmēriem Ukrainā un tās postošo ietekmi uz palīdzības sniedzēju sarūpētajām vērtībām. Tomēr Latvijas palīdzības sniedzēji pagaidām tiešā veidā ar korupciju Ukrainā nesaskaroties, apliecina “Neatkarīgās” aptaujātie palīdzības sniegšanas organizētāji.
Šajos korupcijas skandālos tiek ierautas ne tikai valsts amatpersonas un uzņēmēji, bet arī nevalstiskās organizācijas. Sīkāk par to šeit.
Jelgavas ukraiņu kultūras centra “Džerelo” priekšsēdētājs ukrainis Bogdans Timkivs, kurš 3. maijā no Kongresu nama Rīgā jau 45. reizi ar savu konvoju - Latvijā ziedoto palīdzības kravu - dosies ceļā uz Ukrainu, “Neatkarīgajai” nenoliedz, ka korupcija Ukrainā pastāv.
“Kad, pirmajās reizēs esot Ukrainā, uzzinājām par korupciju, tad, sākot jau no pagājušā gada maija, saziedoto turp nogādājam paši un nododam tieši rokās. Pieprasām arī atskaiti, fotogrāfijas, video ierakstus, kurus pēc tam publicējam “Facebook”. Pēc katra brauciena atskaitāmies arī saviem sponsoriem - Latvijas uzņēmumiem. Mūsu piegādātais ēdiens un mantas nestāv noliktavās. Sadarbojamies ar Ukrainas vēstniecību Latvijā. Un ukraiņi nelūdz, lai mēs viņiem vedam pilnus busus, parasti tā ir viena lieta, ko viņi palūdz nopirkt. Piemēram, tēmēkli, kas maksā 900 eiro. Palīdzam bēgļiem, karavīriem, tiem, kas pārceļas uz dzīvi citur.
Sazināmies ar konkrētām armijas daļām, brigādēm, cenšamies noskaidrot, ko viņiem vajag, un to arī cenšamies sagādāt. Vedam nevis līdz robežai, kā dažkārt citi palīdzības vedēji mēdz darīt un tur nodot kam pagadās, bet braucam dziļāk Ukrainas iekšienē, līdz pat pirmajai frontes līnijai.
Kad tu nodod tieši rokās, tad redzi tās acis, pateicību... Man ir kāds video, kur cilvēks apēd iedoto maizīti, bet maisiņu izmanto, lai tajā ieliktu automātu,” stāsta Bogdans Timkivs.
Uz jautājumu, vai korupcija ir ukraiņu tautas nacionālā iezīme, Bogdans atbild tieši: “Katrā nācijā ir savi kropļi.” Pēc viņa sacītā, korupcija Ukrainā ir saglabājusies no vecajiem, padomju laikiem, kad valdīja princips: ja kaut ko nenozagsi, tad tev nekā nebūs. Jaunā paaudze ir citāda, uz dzīvi skatās citādi, raujas uz Eiropu.
“Labi, ka Ukrainai ir jauns prezidents Volodimirs Zelenskis. Es ticu viņam, ceru, ka valstī viss būs labi. Ir godprātīgi cilvēki, bet negodīgos ”sēdina”, atlaiž no amatiem,” saka B. Timkivs.
Savukārt “Twitter” konvoja veidotājs Reinis Pozņaks, kurš šobrīd atrodas Ukrainā, uz jautājumu, vai kādreiz šajā valstī ir nācies sastapties ar korupciju, atbild: “Nē, paldies dievam, nav. Mums jau neko no viņiem nevajag.”
Tālākajā sarunā R. Pozņaks pieļauj iespēju, ka uz robežas korupcija varētu būt, “ļoti drosmīgs robežsargs varbūt varētu prasīt kukuli, bet man nekad nav bijuši mājieni”. Viņš stāsta, ka jau no paša darbības sākuma tviterkonvojs Latvijā ziedotās automašīnas Ukrainas armijai nodod tieši - sākumā piegādājis pats, tagad to dara brīvprātīgie.
“Neatkarīgā” vaicāja Ārlietu ministrijai, vai Latvijas iedzīvotāji var būt droši, ka viņu sniegtā palīdzība Ukrainai - naudas, pārtikas, apģērba, sadzīvē noderīgu lietu, automašīnu u. c. ziedojumi - sasniedz mērķi. No ministrijas komunikāciju grupas saņēmām šādu atbildi: “Ārlietu ministrija ir ciešā kontaktā ar palīdzības organizācijām, kas ir zināmas un pieredzējušas ziedojumu vākšanā un atbalsta sniegšanā (piemēram, “ziedot.lv”, “Twitter” konvojs, “Uzņēmēji mieram”). Šīm organizācijām ir izveidojušies pārbaudīti mehānismi atbalsta sniegšanā, un tās pievērš lielu vērību tam, lai sūtījumi tiktu nogādāti Ukrainas iedzīvotājiem. Ārlietu ministrija, Latvijas vēstniecība Kijivā un Varšavā, goda konsuli Ukrainā jau kopš kara pirmajām dienām ir atbalstījuši humānās palīdzības ķēžu izveidi. Latvijas vēstniecība regulāri atbalsta un ir kontaktā ar “ziedot.lv” un citiem humānās palīdzības sniedzējiem. Visprecīzāko informāciju, kā ziedojumi sasniedz mērķi, tieši un nepastarpināti jums varētu sniegt organizācijas, kas nodarbojas ar ziedojumu vākšanu un nogādāšanu Ukrainai.”
“Biedrība “Tavi draugi” droši var apgalvot, ka ziedojumi, kuri saņemti, pakoti un nodoti ar mūsu biedrības starpniecību, 100% apmērā nokļūst Ukrainā, sasniedz mērķi un arī tiek izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem. Aizgājušā gada laikā esam atstrādājuši piegādes sistēmu, lai tā būtu caurskatāma, pārbaudāma un uzticama,” atbildē “Neatkarīgajai” raksta organizācijas pārstāve Beate Bēvalde.
“Mēs saņemam oficiālus pieprasījumus no organizācijām, armijas daļām, arī no pilsētu administrācijām. Apstrādājam šos pieprasījumus, veicot padziļinātu pretējās puses izpēti, un tikai tad plānojam humānās palīdzības piegādi. Humānās palīdzības piegādes nogādāšanu un izdalīšanu lielākoties plānojam un organizējam kopā ar mūsu sadarbības partnerorganizācijām Ukrainā. Šobrīd pastāvīgi sadarbojamies ar divām lielām Ukrainas labdarības organizācijām: “Народна Самооборона Львівщини” un “Піклуюсь ICARE”,” turpina Beate Bēvalde.
Uz jautājumu, vai un kā “Tavi draugi” pārbauda savus sadarbības partnerus Ukrainā, organizācijas sabiedrisko attiecību pārstāve atbild, ka tiek skatīts, kad organizācijas, biedrības izveidotas, vai publiski pieejamas kādas atskaites par paveikto.
“Tad mēs ar viņiem sazināmies un noskaidrojam, kad mums jau ir iegūta visa informācija (informāciju pārbaudām caur mūsu Ukraiņu sadarbības partneriem, pašvaldībām un Ukrainas vēstniecību Latvijā) - kam sniedz palīdzību, kādu palīdzību sniedz, cik daudz, ar ko vēl sadarbojas.
Tad mēs iedarbinām savus nosacījumus: viņiem ir jāiesniedz oficiāls pieprasījums - parakstīts un apzīmogots; visām kravām jābūt ir ar pavaddokumentiem un, šķērsojot robežu, nododot to sadarbības partneru organizācijai, ar deklarācijām, tas uzliek saņēmējorganizācijai atbildību, pēc tam ar pieņemšanas/nodošanas aktiem viņiem ir jānorāda humānās palīdzības (kuru viņi saņēmuši no mums) piegāde, nodošana, izlietošana: tam visam jāseko foto vai video atskaitei, ka sūtījums ir sasniedzis adresātu/pieprasījuma iesniedzēju. Tas viss iekļauts sākotnējā dokumentā, kuru noslēdzam ar organizāciju armijas daļu/civiliedzīvotājiem,” skaidro Beate Bēvalde. Kā organizācija izvērtē kravas saņēmēju ( vai un cik ļoti nepieciešama palīdzība)? “Saprotam, kur atrodas palīdzības saņēmēji.
Piemēram, fiziski pati organizācija var atrasties Ļvivā, bet Ļvivā šī krava nepaliek uz glabāšanu vai kā citādi (to mēs pēc tam redzam pēc pieņemšanas - nodošanas (PN) aktiem). Kravas lielākoties tiek nosūtītas uz deokupētajām teritorijām vai aktīvajām kara zonām. Transportu organizē saņēmējorganizācija, nepieciešamības gadījumā palīdzam un kravas piegādājam arī paši. Par kara daļām - skatāmies, kur karo. Ja atrodas tur, kur nenotiek aktīvā karadarbība, tad priekšroku tomēr dodam tiem, kuri atrodas Bahmutā. Arī no armijas daļām saņemam foto/video atskaites. Iespēju robežās arī paši esam pavadījuši fūres uz deokupētajām teritorijām un izdalījuši pašu spēkiem. Tāpat arī nododam kravas un sūtījumus armijas daļām paši, ja varam nokļūt līdz kravas saņēmējam,” saka palīdzības organizācijas “Tavi draugi” pārstāve.
“Jebkura saņemtā krava, kas šķērso Ukrainas robežu, tiek ievadīta sistēmā.
Piemēram, saņēmējs saņem 10 gultas no biedrības “Tavi draugi”. Tad gultas ir tālāk jānodod kādam (vai nu tās tiek nodotas kādam citam saņēmējam, vai tiek piegādātas kādai citai organizācijai, civiliedzīvotājiem, armijas daļai), tās nevar palikt pie saņēmējorganizācijas. Izdodot katru gultu tālāk, saņēmējorganizācija to izņem no savas bilances. Rezultātā noliktavā nevar palikt nekādi atlikumi un katrai izdalītajai gultai ir jābūt nodotai ar PN aktu. Visai humānajai palīdzībai, kas tiek ievesta un deklarēta Ukrainā, ir jābūt iekļautai bilancē. Ar šo saņemam nodrošinājumu, ka saņēmēji nevar pašrocīgi rīkoties ar ziedojumiem, izdalīt tos, kam ienāk prātā, vai veikt jebkādas citas nesankcionētas darbības ar mūsu piegādātajiem ziedojumiem,” norāda Beate Bēvalde.
“Palīdzību Ukrainai koordinē Aizsardzības un Ārlietu ministrija, kā arī Latvijas vēstniecība Ukrainā un Ukrainas vēstniecība Latvijā, sadarbojoties ar citām biedrībām un nodibinājumiem Latvijā un Ukrainā. Palīdzības nodošana tiek dokumentēta un ir izsekojama. “Ziedot.lv” ziedotāji var būt droši par palīdzības nonākšanu tam paredzētajam mērķim,” uzsver “Ziedot.lv” komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.
“Piemēram, automašīnas “Ziedot.lv” nodod caur tviterkonvoju un saņem par to atskaites. Liela palīdzības daļa tiek nodota caur vēstniecībām. “Ziedot.lv” darbību ik gadu auditē zvērināts revidents, kā arī detalizēta atskaite tiek iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Turklāt katrs ziedotājs var vērsties “Ziedot.lv”, lai pārbaudītu sava ziedojuma izlietojumu. “Ziedot.lv” darbojas jau 20 gadus un stingri ievēro pieņemtās procedūras, turklāt Ukrainas ziedojumu kontekstā pieņemti vēl papildu iekšējie noteikumi, kas jāievēro, sniedzot palīdzību Ukrainai,” skaidro “Ziedot.lv” pārstāve.
“Aicinām ziedotājus sekot līdzi ziedojumu izlietojumam portālā “Ziedot.lv” pie katra labdarības projekta, kam ziedots, piemēram:
https://www.ziedot.lv/brunuvestes-ukrainas-medikiem-4510/atskaite
https://www.ziedot.lv/stopify-4385/atskaite
https://www.ziedot.lv/siltas-maltites-ukrainu-karaviriem-fronte-4367/atskaite
Visi pieprasījumi pēc palīdzības, ko “Ziedot.lv” saņem, tiek pārbaudīti pie partneriem, lai pārliecinātos, ka vajadzības ir aktuālas un pieprasījuma sūtītāji ir drošs un uzticams partneris. Latvijas sabiedrības ziedojumi tiek izlietoti mērķim, kādu pieprasa Ukrainas puse, un stingri pārliecinoties par saņēmēju.
“Ziedot.lv” pagājušajā nedēļā apmeklēja Ukrainu, kur tikās ar aizsardzības spēkiem, pašvaldību un Latvijas goda konsuliem. Pārliecinājāmies, ka katrs ziedojums ir bijis vērtīgs laikā un vietā,” atbild Ilze Ošāne.
