Igaunija jau iekārto bumbu patvertnes – Latvija vēl tikai vērtēs situāciju

© Neatkarīgā

Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss šonedēļ valdībai prezentēs vērienīgu plānu par bumbu patvertņu veidošanu laikā līdz 2034. gadam. Tas paredz pašreizējo patvēruma vietu ietilpību 50 000 cilvēkiem palielināt līdz 730 000 jeb vairāk nekā pusei Igaunijas iedzīvotāju.

Tikmēr Latvijā situācija ir absolūti nulles punktā - nekādu iezīmētu patvēruma vietu nav, nemaz nerunājot par atbilstošu infrastruktūru. Kā “Neatkarīgajai” atzina iekšlietu ministra Māra Kučinska padomnieks Andrejs Vaivars, neviens līdz šai dienai par to nav rūpējies, līdzīgi kā par civilo aizsardzību kopumā, un šobrīd pirmais solis ir vispār izvērtēt, kas ir ar padomju laikā būvētajām patvertnēm un kādas esošās būves iespējams pielāgot patveršanās vietu vajadzībām. “Tā ir viena no ministra prioritātēm,” sacīja Andrejs Vaivars.

Pielāgos māju pagrabus

Igaunijas situācija patvertņu jomā sākotnēji īpaši neatšķīrās no Latvijas. Igaunijā nav metro, kas Ukrainas gadījumā lielajās pilsētās veiksmīgi kalpojis par megapatvertni. Arī padomju laikā ierīkotās patvertnes lielākoties ir aizlaistas novārtā vai pielāgotas citām vajadzībām. Tomēr tagad igauņi ir apņēmības pilni sasniegt izvirzīto mērķi - nodrošināt patveršanos no raķetēm un bumbām vairāk nekā pusei iedzīvotāju, pamatā, protams, pilsētās.

Jau šobrīd Igaunijas glābšanas dienests ir iezīmējis 94 publiskā patvēruma vietas militāra uzbrukuma gadījumā, kurās var paglābties ap 50 000 cilvēku, ziņo Igaunijas sabiedrisko mediju portāls “err.news.ee”. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi - nodrošinātu patvērumu 730 000 cilvēku, viens no būtiskiem elementiem būs likumdošanas grozījumi, kas uzliks par pienākumu renovācijas gadījumā dzīvojamo māju pagrabus pārtaisīt par potenciālām patvertnēm.

“Līdz aprīļa beigās mājokļu kooperatīviem tiks nosūtīts uzaicinājums izveidot patvēruma vietas. Mēs ceram, ka šis projekts tiks finansiāli atbalstīts desmit gadu garumā. Ja valdība to atbalstīs, tas izmaksās aptuveni 15 miljonus eiro ik gadu. Šādā elementārā veidā mēs varam nodrošināt patvertnes ap 500 000 cilvēku,” “news.err.ee” sacījis Igaunijas iekšlietu ministrs L. Lēnemetss.

Viņš norādījis, ka Somijā ir obligāta prasība par patvertnes ierīkošanu, būvējot jaunu daudzdzīvokļu māju. Tāpat ir jātop valsts mēroga plānam, kādas publiskās ēkas varētu pielāgot patvertņu vajadzībām. Šobrīd Igaunijas Iekšlietu ministrija izvērtējot tehniskās prasības, lai konkrēta telpa varētu tikt atzīta par patvēruma vietu. Pēc ministra vārdiem, šādai vietai ne tikai jāaizsargā no eksplozijas, bet arī jānodrošina strāvas ģenerators, elementāras sanitārās prasības un ventilācija.

“[Militāra uzbrukuma] gadījumā noteikti būs nepieciešams patvērums civiliedzīvotājiem. Vai šāds patvērums jau pašos pamatos nav pagrabs? Nav nepieciešamības šīm vajadzībām būvēt atsevišķu telpu; tā vietā, līdzīgi kā Somijā, tā var būt daudzfunkcionāla telpa, piemēram, pazemes autostāvvieta. Mērķis ir izvairīties no nelietderīgām papildu izmaksām,” skaidroja L. Lēnemetss.

Tikmēr igauņu arhitekte Margita Mutso “err.news.ee” izklāstīja konkrētu piemēru, ko valsts programma patvertņu nodrošināšanai nozīmē praksē.

“Tikko ir izsludināts konkurss kultūras centra būvniecībai Tartu centrā. Tā nolikumā ir teikts, ka nepieciešams izbūvēt kādu patvērumam līdzīgu vietu, tādu kā pagrabs vai autostāvvieta. Taču neviens neuzdod jautājumu, kas notiks, ja šī patvertne tiešām kādu dienu kļūs nepieciešama un kādiem 300 cilvēkiem tur būs jāpatveras daudzas stundas bez sanitārā mezgla, ūdens vai pat ventilācijas. Šie jautājumi nav skatīti, un es domāju, ka tas ir pilnībā nepieņemami,” atzīst M. Mutso.

Latvija problēmai uzspļāvusi

“2008. gadā Ministru kabinets (Aigara Kalvīša vadītais - red.) pieņēma lēmumu - valsts vairs nerūpēsies un neuzņemsies atbildību par patvertnēm. Līdz ar to pat tās, kas tobrīd bija apmierinošā stāvoklī, tagad ir atstātas novārtā. Daļa ir nonākušas pašvaldību, daļa privātā īpašumā, daļa pārtapušas par noliktavām, bet daļa vienkārši aizbirušas,” situāciju raksturoja A. Vaivars. Jāpiebilst, ka izšķirošā lēmuma pieņemšanas brīdī atbildīgais ministrs bija Mareks Segliņš (Tautas partija).

Šobrīd līdz ar to nav pat iespējams atbildēt, kādas un cik telpas Latvijā būtu iespējams izmantot kā patvēruma vietas pret bumbām un raķetēm, stāstīja A. Vaivars. Pagaidām nav arī nekāda plāna, kā tās radīt. Šobrīd iekšlietu ministrs esot uzdevis atbildīgajām amatpersonām šo informāciju apkopot, un plāns par patvēruma izveidi tikšot iekļauts topošajā civilās aizsardzības koncepcijā.

Vai amatpersonas ministra rīkojumu pildīs, ir cits jautājums. Vēl pirms pāris mēnešiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis “Neatkarīgajai” stāstīja visai oriģinālu teoriju, ka nekādas patvertnes Latvijā nevajagot.

“Varbūt labāk ieguldīt līdzekļus pretgaisa aizsardzībā, nevis civilās aizsardzības aizsargbūvēs? Ja nav pretgaisa aizsardzības, lādiņi nokrīt uz mājām, kas pēc tam ir jāatjauno. Ja būtu pretgaisa aizsardzība, nekādi lādiņi uz mums nekristu. Savukārt patvertņu būvēšana izmaksātu miljonus. Nauda jāiegulda jēdzīgi,” klāstīja augstā amatpersona.

Izpēte

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmās darba sēdes laikā uz demonstrācijas ekrāniem tika rādīta “Neatkarīgās” 10. jūlija publikācija “Evika Siliņa par "Rail Baltica" sadārdzināšanos: Valdībai nav tādas naudas, ko samaksāt”, kamēr komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs stāstīja, kā pārtaisījis pārvaldes aparāta valodā un nosūtījis Ministru prezidentei E. Siliņai avīžrakstā ietvertos jautājumus.

Svarīgākais