Kaimiņvalsts Lietuvas parlamenta (Seima) opozīcija gada sākumā atkal “izvilkusi no atvilktnes” jautājumu par radikālu pensiju vecuma paaugstināšanu līdz 72 gadiem, ko Lietuvai it kā uzspiežot Eiropas Komisija un paklusām atbalstot Ingrīdas Šimonītes valdība.
Patlaban Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski paaugstināts ar mērķi sasniegt 65 gadu vecumu. Plānots, ka Lietuvā tas notiks gadu vēlāk nekā Latvijā, proti, 2026. gadā. No kurienes tādā gadījumā radusies ideja par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 72 gadiem laikā līdz 2040. gadam, par ko šobrīd Lietuvā notiek politiskā šūmēšanās?
Izrādās, vēl 2021. gada janvārī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar kārtējo “Zaļo grāmatu” (“Green paper”) - proti, kādas nozares politikas skici, ko nodot publiskajai apspriešanai, lai pēc tam izvērtētu tās rezultātus un, iespējams, nonāktu pie kādām konkrētām politikas izmaiņām. Šoreiz veltītu novecošanai, senioru dzīves kvalitātei un pensiju sistēmai. Dokumenta oficiālais nosaukums ir “Par novecošanu. Paaudžu solidaritātes un savstarpējās atbildības veicināšana”. Kovida pandēmija lielā mērā aizēnoja šo un līdzīgas konkrētajam brīdim neaktuālas iniciatīvas, un Latvijā ārpus profesionāļu un attiecīgas ievirzes nevalstisko organizāciju loka dokuments palika tikpat kā nepamanīts.
EK dokuments formāli veltīts tam, lai aizsāktu debates, kā pilnībā izmantot potenciālu, kas piemīt samērā bezcerīgi novecojošajai Eiropas sabiedrībai, un atrast nepieciešamos politikas risinājumus. Tajā nav runa tikai par pensionēšanās vecuma palielināšanu, bet par veselu pasākumu klāstu, tajā skaitā senioru veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanu, viņu aprūpi, arī darbaspēka migrāciju utt. Tomēr, kā dokumentā atzīst EK ierēdņi, “ilgāks darba mūžs ir viens no svarīgākajiem šīs situācijas risinājumiem”.
Un tad jau aiziet dažas konkrētākas lietas, kas diezgan loģiski izsaukušas viļņošanos Lietuvas sabiedrībā.
“Kā norādīts jaunākajā “Eurostat” prognozē par iedzīvotāju skaitu, ES vecumatkarības koeficients (starpība starp 64 gadus vecu un vecāku personu skaitu un to personu skaitu, kuras ir vecumā no 20 līdz 64 gadiem) 2040. gadā paliktu tādā pašā līmenī kā 2020. gadā tikai tad, ja darba mūža ilgums tiktu pagarināts līdz 70 gadu vecumam. Tomēr starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības, kas liecina par dažādiem izaicinājumiem visur Eiropā.
Lai valsts mēroga vecumatkarības koeficientu 2024. gadā saglabātu nemainīgu salīdzinājumā ar 2020. gadu, prognozes liecina, ka Maltai, Ungārijai un Zviedrijai darba mūža ilgums būtu jāpagarina līdz 68 gadiem, savukārt Lietuvai un Luksemburgai tas būtu jāpagarina līdz 70 gadiem.
Jau 2019. gadā vecumatkarības koeficients būtiski atšķīrās - no 22 Luksemburgā līdz 39 Itālijā un 38 Somijā, teikts EK “Zaļajā grāmatā”.
No konteksta skaidrs, ka Lietuva “Zaļajā grāmatā” iekļuvusi kā ilustratīvs piemērs. Tikpat labi tur varēja atrasties Latvija ar stipri līdzīgu demogrāfisko situāciju. Taču skaidrs arī tas, ka šāda veida EK “papīri” var snaust plauktā gadiem ilgi, ja tiem nav politiskā atbalsta, vai arī tieši otrādi - izvilkti ārā un pasniegti kā patiesība pēdējā instancē, ja tiem šāds atbalsts ir. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka pēc spēkā esošās likumdošanas pensionēšanās vecums ir dalībvalstu kompetences jautājums; EK ierēdņi te var kaut ko vienīgi ieteikt vai neieteikt.
Vienlaikus nelaimīgā 72 gadu skaitļa nosaukšana kopā ar Lietuvas nosaukumu mūsu kaimiņvalstī ir tapusi par nopietna satraukuma iemeslu. Kā uzsvērusi, piemēram, Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomniece Irēna Segalovičiene, ir gaidāms, ka tikai 2030. gadā Lietuva sasniegs 65 gadu vidējo dzīves ilgumu.
“Ir neadekvāti apsvērt pensijas vecuma pieaugumu par septiņiem gadiem šādā situācijā. Pensiju sistēmu nevar veidot, neņemot vērā senioru veselības stāvokli,” atzīst Lietuvas prezidenta pārstāve, ziņo aģentūra “bns.lt”.
Arī Lietuvas valdības pārstāvji ir metušies noliegt jebkādus plānus par pensijas vecuma celšanu virs šobrīd plānotajiem 65 gadiem.
“Šis ieteikums no EK puses nav stingri par pensionēšanās vecuma celšanu, bet drīzāk par to, kā radīt labvēlīgus apstākļus cilvēkiem, kuri vēlas un spēj palikt darbā līdz šim vecumam,” Seima Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linge (“Tēvzemes savienība” - Lietuvas kristīgie demokrāti) atzinis Lietuvas sabiedrisko mediju portālam “lrt.lt”.
Savukārt Lietuvas Labklājības ministrijas Pensiju departamenta vadītāja Inga Buškūte “lrt.lt” uzsvērusi, ka šobrīd Lietuvā nenotiek diskusija par pensionēšanās vecuma palielināšanu virs jau ieplānotā. Vienlaikus viņa atzina, ka starptautiskās organizācijas, tādas kā OECD un EK, iesaka atlikt cilvēku pensionēšanos nākotnē. “Kad būs pienācis laiks diskusijām, tās būs publiskas,” teica I. Buškūte.
“Pensijas vecuma palielināšana, es teiktu, joprojām ir pārāk teorētiska diskusija, tā parādījās, kad pirms diviem gadiem pie varas esošie mēģināja apspriest, iniciēt šo diskusiju. Politikā pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir ļoti smaga tēma, tuva politiskajai pašnāvībai. Un, no otras puses, mums ir ļoti objektīvi rādītāji pret šo paaugstināšanu, piemēram, veselīga mūža ilgums, kur mēs Eiropā stipri atpaliekam. Ja, piemēram, Zviedrijā tie vidēji ir 73 gadi, tad Lietuvā mēs patlaban nesasniedzam pat 60 veselīgas dzīves gadus,” portālam “respublika.lt” rezumējis Seima opozīcijas deputāts no Demokrātu savienības “Par Lietuvu” Lins Kukuraitis.
