Lēmumu, ko iesākt ar sava priekšteča Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, jaunieceltais Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieņemšot līdz 15. janvārim. Pirms tam plānota abu tikšanās.
Jau rīt plānota ministra saruna ar Jaunzemi
Lai gan finanšu ministra amats tāpat kā Krišjāņa Kariņa pirmās valdības laikā palicis “Jaunās Vienotības” pārziņā, pašreizējais ministrs Arvils Ašeradens sava piekšgājēja Jāņa Reiņa uzsākto bezkompromisa cīņu ar faktiski nu jau bijušo VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi vēlas ievadīt mazāk kaislīgā un pragmatiskākā gultnē, proti, pirms izšķirošā lēmuma pieņemšanas viņš gan iepazīšoties ar visu veikto pārbaužu rezultātiem, gan uzklausīšot pašu I. Jaunzemi.
Sarunā ar “Neatkarīgo” A. Ašeradens apliecināja, ka ilgāk jautājums par I. Jaunzemes iespējamo atgriešanos, aizrotēšanu vai galīgu atlaišanu garumā netikšot vilkts - jau šo piektdien, 6. janvārī, ministrs cer tikties ar pašu bijušo VID vadītāju, lai pārrunātu visus sāpīgos un ne tik sāpīgos jautājumus. Pirms tam viņš iepazīšoties ar ierosinātās disciplinārlietas ietvaros veikto pārbaužu secinājumiem.
“Ļoti ceru, ka līdz mūsu sarunai varēšu salikt kopā pārbaužu rezultātus no vairākiem avotiem. Katrā ziņā uz šo tikšanos ļoti rūpīgi gatavojos,” sacīja finanšu ministrs. Uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka I. Jaunzeme varētu atgriezties VID vadītājas amatā, A. Ašeradens atbildēja ar viegla smaida pieskaņu balsī, sakot, ka teorētiski jau viss ir iespējams.
Pēc piektdienas sarunas un saņemto atzinumu izpētes ministrs pārdomām sev atvēlējis vēl vienu nedēļu - pēc viņa teiktā, galīgais lēmums Jaunzemes lietā tikšot pieņemts ne vēlāk kā līdz šā gada 15. janvārim.
Ministra iecerēto plānu gan var nākties koriģēt - Ieva Jaunzeme joprojām cīnās ar veselības likstām, tādēļ nevar izslēgt iespēju, ka 6. janvārī viņa nebūs gatava tik smagam pārbaudījumam kā saruna ar jauno minisru. Viņa “Neatkarīgajai” norādīja, ka vēl esot rehabilitācijas procesā, tādēļ droši apgalvot, kad būs atgūtas pārvietošanās spējas pilnā apjomā, vēl nevarot. “Protams, tiklīdz tas būs iespējams, tikšos ar ministru,” apgalvoja I. Jaunzeme. Turklāt, pēc viņas domām, jau uzreiz pēc šīs tikšanās drīzāk varot sagaidīt kādus būtiskus paziņojumus tieši no A. Ašeradena - viņas pašas lēmumu par turpmākajām gaitām ietekmēšot ne tikai šīs sarunas rezultāti, bet arī citi faktori, piemēram, jautājums par VID paredzēto budžeta apjomu un citi. “Es visādā ziņā šobrīd apsveru dažādus variantus,” uzsvēra atstādinātā VID ģenerāldirektore.
Turpināt mētāt I. Jaunzemes lietu kā karstu kartupeli - ne norīt, ne izspļaut - “Jaunā Vienotība” ar A. Ašeradenu priekšgalā laikam jau tiešām vairs nevar.
Pirmkārt, neskaidrais stāvoklis neapšaubāmi ietekmē VID darbu - nav skaidrs, vai saglabāsies I. Jaunzemes noteiktās prioritātes, vai nāks “jauna slota”. Tādēļ VID šobrīd gribot negribot atrodas tādā kā iekapsulēšanās stadijā - radikālas pārmaiņas vai iesāktā kursa konsekventa turpināšana nav iespējama pēc definīcijas, jo neviens jebkura līmeņa ar lēmējfunkcijām apveltīts VID vadītājs negribēs riskēt. Ja ģenerāldirektore atgriežas, tad viņas atstādināšanas laikā pieņemti jebkādi “pretjaunzemiski” lēmumi var maksāt aizrotēšanu uz vistumšakājiem VID kaktiem. Savukārt, ja nāk jaunas vēsmas, neviens negribēs nonākt iepriekšējās vadības atbalstītāja lomā - arī šādā situācijā, visticamāk, jau pieminētā rotācija uz kāda muitas punkta apkopēja cieņpilno amatu vai vēl tālāk var izrādīties neizbēgama. Tādēļ jebkāds finanšu ministra lēmums ir ļoti būtisks arī puslīdz normāla darba režīma atsākšanā pašā VID.
Otrkārt, “Jaunā Vienotība” vairs nevar atļauties nekādu politisku laipošanu. Ja līdz šim praktiski jebkuram Latvijas politiskās virtuves vērotājam nebija noslēpums, ka I. Jaunzemes nonākšana amatā lielā mērā bija saistīta ar toreizējā “Jaunās Vienotības” koalīcijas “lielā brāļa” - apvienības “Attīstībai/Par” (vai, vēl precīzāk, ar mazliet “mazākā brāļa” Edgara Jaunupa) interešu respektēšanu, tad tagad situācija ir pavisam cita.
Savā ziņā J. Reiram vēl paveicās, ka “atparisti” izgāzās vēlēšanās - ja to iznākums būtu tikai nedaudz citāds, visticamāk, I. Jaunzeme jau sen būtu atpakaļ VID ģenerāldirektores krēslā, bet J. Reira uzsāktā VID tīrīšana no iepriekš pieminēto “brāļu” ietekmes tiktu nonivelēta līdz kaut kādam muļķīgi traģikomiskam personiskas nepatikas līmenim. Tagad J. Reira gandrīz divus gadus ilgo vēlmi atbrīvoties no I. Jaunzemes vajadzības gadījumā var pat pasniegt kā viedu un tālredzīgu rīcību, drošības labad gan ministra amatā ieliekot citu personāžu.
Visādā ziņā jebkuram A. Ašeradena lēmumam būs arī nepārprotama politiska piegarša. Ja I. Jaunzeme paliks, nebūs nekādu šaubu, ka “Jaunā Vienotība” joprojām ir visciešākajā veidā saistīta ar it kā no politiskās skatuves nogājušo “atparistu” kompāniju.
Savukārt, ja I. Jaunzemes karjera vadošos valsts amatos būs beigusies pilnīgi un galīgi, varēs nojaust, ka “Jaunā Vienotība” jūtas gana stipra, lai izravētu iepriekš kupli sazēlušo, visticamāk, tieši “Jaunupa un Co” rūpīgi laistīto ietekmes dārziņu VID iekšienē. Šāds scenārijs varētu nest līdzi vienu otru visai skarbu atklājumu - nemaz jau nerunājot par publiski izskanējušo it kā tiešo “atparistu” saistību ar jau zināmām lietām, piemēram, procesu fabricēšanu, gaismā var nākt vēl visādas šmuces - gan par VID “nepamanītām” skaidras naudas atmazgāšanas shēmām, gan līdz šim teiksmu līmenī pieminētiem “Jaunupa sarakstiņiem” uz VID ģenerāldirektores galda un vēl, un vēl. Garlaicīgi noteikti nebūs.
Protams, pastāv arī kompromisa iespēja - I. Jaunzeme klusi aizrotē puslīdz cienījamā amatā, VID vadībā ieceļ gan “Jaunajai Vienotībai”, gan “atparistiem” puslīdz pieņemamu kandidātu, bet ietekmes dalīšana, tirgošanās un stīvēšanās starp abiem spēkiem turpmāk notiek stingri tikai “zem deķa”, gaismā nākušie gali tiek šā tā nokopti un sabiedrība turpina dzīvot naivā pārliecībā, ka VID darbojas tikai un vienīgi valsts un tās pilsoņu labā.
Rezumējot - 15. janvāris jau tepat pie namdurvīm, un šis datums var kļūt par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas jaunlaiku politekonomiskajā dienaskārtībā.
