Ar FKTK lēmumu apturētās un Valsts policijas izkratītās “Baltic International Bank” nosaukums saistās ar bankas dibinātāja un ilgus gadus lielākā akcionāra Valērija Belokoņa vārdu. Viņa dzīvei raibs gājums – karjeru sācis kā komjaunatnes darbinieks, kļuvis par vienu no pirmajiem Latvijas privātajiem baņķieriem un Anglijas futbola kluba līdzīpašnieku, Kirgizstānā izpelnījies viņam aizmuguriski piespriestu 20 gadu cietumsodu.
Divdesmit divu gadu vecumā līdztekus mācībām toreizējās Pētera Stučkas vārdā nosauktās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē Valērijs Belokoņs sāka arī pilsoniski aktīvās gaitas - darbojās vairākos preses izdevumos, kļuva arī par pastāvīgu avīzes “Sovetskaja Molodjož” žurnālistu. Kā jau tajos laikos ierasts, uz jauno censoni skatu vērsa arī komunistiskās sabiedrības cēlāju avangards - komjaunatne. Rezultātā žurnālists V. Belokoņs piestrādāja par instruktoru Latvijas Komjaunatnes Centrālajā komitejā. Šodien jau visiem piemirsies, ko un kādos jautājumos Valērijs savā ne ļoti garajā funkcionāra karjerā “instruktēja”, tomēr nonākšana tuvu toreizējiem varas gaiteņiem, iespējams, satuvināja nākamo baņķieri gan ar citiem uzņēmīgiem komjauniešiem, piemēram, Valēriju Karginu, gan ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju.
Leģendārajiem “čekas” maisiem beidzot atveroties, tajos bija atrodama arī 1987. gadā savervētā aģenta ar segvārdu “Mjačikov” kartīte. Turpat atklāta arī aģenta īstā identitāte - Valērijs Belokoņs.
Lūkojoties dziļāk VDK atstātajos dokumentos, pētniekiem izdevies atrast pavisam konkrētus “Mjačikova” darbus. Mēnesi pēc savervēšanas vairākos ziņojumos aģents sniedzis informāciju par vienu no nākamās Atmodas laika līderiem, tagad jau aizsaulē aizgājušo sabiedrisko aktīvistu Modri Lujānu. Balstoties uz šiem ziņojumiem, VDK pret Lujānu uzsākusi pārbaudes lietu.
Daļai sabiedrības Belokoņa iespējamā sadarbība ar VDK nebija jaunums. Jau 2005. gadā Belokoņa varbūtējo saistību ar VDK pētīja prokuratūra, kas pati vēlāk atzina, ka pārbaude beigusies īsti ne ar ko - tolaik pieņemtais atzinums nosaukts par “neskaidru”. Pēdējos gados Belakoņa iespējamā “čekistiskā” pagātne vairs nevienu tā īsti neinteresēja, jo par viņa personību virmoja pavisam cita informācija. Turklāt vienīgais, kurš patiešām gribētu zināt, kāda loma viņa vajāšanā bijusi tam vai citam personāžam, bija aizgājis no dzīves, tā arī skaidras atbildes nesaņēmis.
Tieši bijušie komjaunatnes aktīvisti vieni no pirmajiem saprata, kādas iespējas paveras atjaunotās valsts finanšu sektorā. Tika dibinātas jaunas bankas, kas pamazām pieņēmās spēkā un varenībā, kļūstot par Latvijas finanšu jomas stūrakmeņiem.
V. Belokoņs nebija izņēmums. 1993. gada 3. maijā durvis vēra viņa dibinātā “Baltijas Starptautiskā banka” (BSB). Šim solim V. Belokoņs bija gatavojies visnotaļ rūpīgi. Tajā pašā gadā viņš pabeidza mācības Masačūsetsas universitātē, kur apguva finanšu zinības.
BSB kļuva par pirmo banku Latvijā, kas piedāvāja privātbankas pakalpojumus. Par pionieri atjaunotās valsts banku sektorā BSB kļuva arī kā attālinātu pakalpojumu sniedzēja, trasta pakalpojumu nodrošinātāja un vēl vairākās specifiskās jomās.
1999. gadā banka bija izaugusi tik tālu, ka spēja ievērojami paplašināt gan darbību, gan klientu loku. Piemēram, tika iegādāta “smagi slimās” “Lainbankas” akciju kontrolpakete.
Sākoties jaunajai tūkstošgadei, V. Belokoņa bankas darbība attīstījās gandrīz tikai pa augšupejošu līkni. Tikai daži no to gadu sasniegumiem - banka pirmā sāka piedāvāt “American Express” un “Master Card” maksājumu kartes, viena no pirmajām BSB iekļāvās starptautiskajā maksājumu sistēmā “Europay International”, klientiem tika piedāvāta vismodernākā internetbankas maksājumu aizsardzības sistēma utt.
Banka savu darbību izvērsa arī ārpus Latvijas, pārstāvniecības secīgi atvērās gan Maskavā, gan Londonā, gan Kijivā. Netrūkst arī atzinības - 2010. un 2011. gadā BSB tiek atzīta par labāko banku Baltijā un bijušās NVS teritorijā individuālās apkalpošanas un privātā kapitāla pārvaldīšanas jomā. Ja pašlaik bankas aktīvā darbība austrumu kaimiņvalstīs dažam šķistu aplamājama un nosodāma, tad tolaik tā bija visnotaļ arī Latvijas valsts atzīta un pat veicināta joma. 2003. gadā, mainot bankas nosaukumu uz pašreizējo “Baltic International Bank”, veiksmīgais uzvaras gājiens tempu nezaudēja. Līdz pat 2016./2017. gadam iestādes vārds lielākoties pieminēts kārtējo inovāciju un sasniegumu kontekstā.
Valērijs Belokoņs visu pieminēto veiksmes gadu laikā devis savu artavu jomās, kas nav tieši saistītas ar viņa profesionālo darbību.
Būdams diplomēts filologs, baņķieris V. Belokoņs nekad nav slēpis savu kaislību uz literatūru - viņa aktivitāšu sarakstā ir grāmatu izdošana, rakstnieku atbalstīšana, kā arī lasīšanas veicināšana, veidojot dažādas biedrības un atbalstot jau esošas sabiedriskās organizācijas. V. Belokoņa pašreizējā dzīvesbiedre arī aktīvi piedalījusies šajos procesos. 2020. gadā viņa kopā ar Latvijas Romas katoļu baznīcas vadību nodibināja un pati uzņēmās vadīt Katoļu baznīcas informācijas aģentūru. Ievērojamus ieguldījums Belokoņs veicis arī Vecrīgas un Rīgas vēsturiskā centra atjaunošanā. Kopā vairāk nekā 25 gadus ilgā periodā V. Belokoņa finansiālu atbalstu saņēmuši patiešām neskaitāmi kultūras un mākslas projekti. Viņa ieguldījums vēl tā īsti nav ne saprasts, ne līdz galam novērtēts.
Pret politiķiem V. Belokoņs bijis ievērojami rezervētāks. Fiksēts viens viņa finansiāls atbalsts Jaunajai konservatīvajai partijai 963 eiro apmērā. Vēl kā nosacītu saistību ar politiku var minēt faktu, ka vairākus gadus kā konsultants un analītiķis pie V. Belokoņa strādājis kādreizējais Latvijas Bankas prezidents, vēlāk politiķis, partijas “Jaunais laiks” izveidotājs un līderis, arī premjera krēslā pabijušais Einārs Repše.
Liela aizraušanās V. Belokoņa dzīvē ir futbols. Būdams panākumu virsotnē, viņš savulaik par nebūt ne mazu naudu iegādājās 20% Anglijas futbola kluba “Blackpool FC” akciju. Tālākie notikumi gan viņa kā futbola kluba īpašnieka karjeru pamatīgi sabojāja, tomēr tieši V. Belokoņs ir viens no retajiem Latvijas uzņēmējiem, kuriem kaut uz brīdi piederējušas par zināmu statusu un reputāciju liecinošās Anglijas futbola kluba akcijas.
2016./2017. gadā situācija V. Belokoņa uzbūvētajā finanšu ēkā sāka pamatīgi šķobīties. 2016. gadā banka vēl strādājusi ar vērā ņemamu peļņu, bet jau nākamais gads uzrādīja pavisam citu ainu - peļņa pēc banku apgrozījumu rādītājiem bija vairs tikai simboliska, turpmākajos gados šajā ailē atrodami vien strauji augoši cipari ar mīnusa zīmi. Arī bankas vadības maiņa nedeva gaidīto rezultātu - Viktors Bolbats, kurš tieši šajā laikā stājās pie finanšu iestādes stūres, 2022. gadā pameta banku, tā arī nespējis ne uzlabot darbības rādītājus, ne piesaistīt jaunus investorus.
Tomēr lielākā katastrofa V. Belokoņa biznesā risinājās nevis šeit, bet gan tālajā Kirgizstānā. No 2010. gada Belokoņs bija šajā Austrumu valstī attīstījis privātas bankas darbību, veiksmīgi audzējis ietekmi, kļūstot par nozīmīgu spēlētāju šīs valsts finanšu sektorā. Tomēr pēc dažiem gadiem Kirgizstānā notika valsts apvērsums, un, kā jau tas šā reģiona valstīm raksturīgi, jaunā vara ar vislielāko bardzību un nežēlību vērsās pret iepriekš valdošo klanu. Diemžēl šajā cīņā tēmēkļa galā nonāca arī vecās varas sabiedrotie - tajā skaitā finanšu jomā. Kopā ar vairākiem vietējiem bijušajiem vadoņiem uz apsūdzēto sola jaunie varas turētāji vēlējās nosēdināt, un aizmuguriski to arī izdarīja, gan V. Belokoņu, gan vēl vairākus ar Latviju saistītus finansistus. Apsūdzības bija ļoti smagas - galvenokārt par iepriekšējā režīma labā veiktu naudas atmazgāšanu. V. Belokoņs izmantoja visas iespējas aizstāvēties, vēršoties dažādās starptautiskās tiesībsargājošās institūcijās. Tomēr tas neglāba no Kirgizstānas tiesas sprieduma - 20 gadi cietumā.
Protams, V. Belokoņs šīs saules pielietās valsts debesis caur cietuma restēm nav vērojis, jo Rietumu pasaule nebūt nesteidz atbalstīt Vidusāzijas valstu specifisko tieslietu sistēmu radītus lēmumus. Tomēr kaitējums bija nodarīts, turklāt pamatīgs.
Vispirms Anglijas futbola uzraudzītāji pieņēma lēmumu par V. Belokoņa diskvalifikāciju no šīs zemes futbola kā tāda. “Blackpool FC” 20% akciju īpašnieks gan mēģināja apelēt ar dažādiem argumentiem, tomēr lēmums nemainījās un V. Belokoņs bija spiests šķirties no kluba līdzīpašnieka goda. Šis process arī nenoritēja gludi - pārējie īpašnieki centās V. Belokoņam piederošo daļu sakampt “par sviestmaizi”, un tikai pēc ilgas un piņķerīgas tiesāšanās V. Belokoņs panāca adekvātas vērtības noteikšanu viņam piederošajām akcijām.
Lai gan oficiāli neviens Kirgizstānas un vēlākos Anglijas notikumus kā neuzticības iemeslus itin visām V. Belokoņa biznesa jomām nav uzsvēris, ir skaidrs, ka visas šīs negācijas savu postošo iespaidu tomēr atstāja. Kā jau minēts, arī Latvijā BIB lietas uzņēma pikējošu lejupslīdi, kas rezultējusies pēdējo dienu notikumos.
