Septembra beigās “Neatkarīgā” publiskoja tās rīcībā nonākušu ziņu par iespējami veiktajām procesuālajām darbībām pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām. Uzreiz pēc publikācijas “Neatkarīgā” saņēma VID pretenziju ar prasību atsaukt šo informāciju. Pēc atkārtotas tikšanās ar ziņas sniedzējiem, kā arī veiktas papildu pārbaudes “Neatkarīgā” precizē iepriekš pausto.
Pēc “Neatkarīgās” rīcībā pašlaik esošās precizētās informācijas, septembra beigās notikušās darbības bijušas saistītas ar sešas nedēļas vēlāk notikušo vairāk nekā 10 muitas amatpersonu aizturēšanu. Tolaik ziņu avota rīcībā bija nonākusi ne līdz galam korekta informācija saistībā ar iespējami veiktu četru personu aizturēšanu. Tādēļ pēc atkārtotas pārbaudes “Neatkarīgā” oficiāli precizē - tolaik procesa virzītājs personu aizturēšanu neveica, notika citas ar informācijas ieguvi saistītas darbības (sarunas, pratināšanas utt.). Arī tiesībsargājošā struktūra nosaukta nepareizi - procesa virzītājs, visticamāk, bija Iekšējās izmeklēšanas birojs.
Tomēr atkārtoti jāuzsver, ka tolaik izmeklēšanas darbības ir notikušas - turpinājumā tieši šī lieta esot vainagojusiess ar 15 muitas darbinieku un vairāku uzņēmēju aizturēšanu. Pašlaik aktuālā informācija liecina, ka, iespējams, notikušas ilgstošas dažāda ranga muitnieku koruptīvas darbības, veicinot ātrāku muitas procedūru veikšanu, galvenokārt Rīgā. Tādējādi no VID puses “Neatkarīgajai” paustie apgalvojumi, ka pirmā raksta publikācijas brīdī citas darbības saistībā ar VID no tiesībsargājošo iestāžu puses nenotiek, neatbilst patiesībai. (Tolaik publiski bija zināma tikai divu bijušo VID izmeklētāju aizturēšana saistībā ar safabricētām lietām pret kādu kokrūpniecības uzņēmēmumu. Minētās sekojošās muitnieku aizturēšanas notika 5-6 nedēļas vēlāk.)
Pieļaujot, ka ar šo precizējumu VID pretenzija ir apmierināta, nevar nepieminēt citu šīs lietas aspektu - cik lielā mērā žurnālistu pienākums ir ziņot par to rīcībā nonākušu, arī neoficiāli sniegtu, bet sabiedriski nozīmīgu informāciju? No vienas puses, pastāv risks paust ne līdz galam precīzus faktus. Protams, žurnālistu pienākums ir maksimāli pārbaudīt ziņas patiesumu, tas nav noliedzams. Tomēr ir arī otra medaļas puse. Pirmkārt, masu mediji nav ar izziņas veikšanu apveltītas struktūras un arī to veiktajai infomācijas pārbaudei bieži vien var būt neoficiāls raksturs. Otrkārt, neoficiālās informācijas publicēšanas gadījumi bieži ir saistīti ar jau esošu vai gaidāmu aktīvu darbību pret ziņu sniedzēju, ieskaitot tiešu apdraudējumu, tāpēc iespējami ātrāka saņemto ziņu publiskošana ir būtiski svarīga avota drošības aspektā.
Treškārt, ir zināmi neskaitāmi gadījumi, kad dažāda rakstura spiediena dēļ daudzi fakti un notikumi tiek apzināti slēpti, cenšoties nepieļaut konkrētu ieinteresēto pušu kompromitējošu ziņu nonākšanu atklātībā. Arī šādās reizēs publicēšanas ātrumam ir izšķiroša nozīme, lai politisku, ekonomisku vai kādu citu apsvērumu dēļ prettiesiskas un pat noziedzīgas darbības netiktu “paslaucītas zem paklāja”. Tāpēc mediji nereti izšķiras par risku, apzinoties, ka to rīcībā nonākusi informācija ir būtiskāka par iespējamiem pārmetumiem.
Vēlreiz - nav šaubu, ka kļūdas gadījumā medija pienākums ir atsaukt vai precizēt sniegto informāciju. Tomēr diezin vai tas tiks darīts, pakļaujoties tikai kādas ziņā pieminētās puses uzbļāvienam.
“Neatkarīgā” atzīst, ka par VID darbinieku aizturēšanu informēja pāragri. Taču cerams, ka dažas nedēļas līdz reālajam aizturēšanas faktam, turklāt četrreiz lielākā apjomā, VID iekšienē nepagāja tikai rijot aizvainojuma asaras par šķīstās iestādes “nomelnošanu”. Tā nu šoreiz sanācis, ka jau brīdī, kad no VID puses tika vicināts neizpratnes, aizskāruma un nevainības karogs, spodri baltais reputācijas mundieris, drusku sasmērēts ar jau iepriekšējām aizturēšanām un atstādināšanām, pamazām, bet nenovēršami kļuva arvien šmucīgāks un nepievilcīgāks...
Bet ne jau tikai par ietērpa spožumu ir runa - tā vien šķiet, ka ar visu izveidoto VID struktūru kaut kas tomēr nav īsti kārtībā. Ja arī ar atsevišķi ņemtiem šo “lielo kuģi” veidojošiem “elementiem” - godprātīgiem darbiniekiem un labi funkcionējošām apakšstruktūrām - viss ir kārtībā, tad kopējā bilde ir pavisam cita.
