Valstij, pērkot Biķerniekus, nekāda attīstības plāna nav; papildu signāls par darījuma korupto raksturu

© Neatkarīgā

“Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas likuma” 1. pantā rakstīts: “Likuma mērķis ir noteikt caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām.” Biķernieku trases trim īpašniekiem (Skokam, Rāvim un Putānam) piederošās zemes atsavināšanas process nav bijis ne caurskatāms, ne efektīvs, ne taisnīgs (no valsts interešu puses raugoties). Pamazām atklājas arvien jauni apstākļi, kas norāda uz būtisku nosacījumu ignorēšanu vēl pirms visas procedūras uzsākšanas.

Saplusojot to ar nepamatoto slepenību, atlīdzināmās summas uzaudzēšanu no trim līdz astoņiem miljoniem un bezprātīgo steigu lēmuma bīdīšanā caur varas gaiteņiem, arvien vairāk un vairāk ticamāka kļūst versija, ka viss šis process ir nevis sabiedrības interesēs veikts pasākums, bet gan tieši pretēji sabiedrības interesēm īstenota atklāta un nekaunīga afēra. Jaunievēlētās varas pienākums būtu nekavējoties apturēt šo valsts budžeta naudas šķērdēšanu, lai objektīvi izvērtētu visus apšaubāmā lēmuma tapšanas etapus un noteiktu katras amatpersonas lomu un iespējamo atbildību.

Iespējams, nekāda jēdzīga attīstības projekta nemaz nav

Galvenais nosacījums, lai valsts vispār sāktu kaut kādu privātpersonām piederošu nekustamo īpašumu atsavināšanu, ir izstrādāts projekts šī īpašuma attīstīšanai visas sabiedrības interesēs. (Iepriekš minētā likuma 8. pants.)

Tādēļ “Neatkarīgā” mēģināja atgriezties, tā teikt, “pie saknēm”, lai saprastu, kāda spoža nākotne tad paredzēta Biķernieku sporta bāzei. Šajā projektā cerējām arī rast atbildi uz jautājumu, kādēļ daži ministri ļoti uzbudināti un histēriski centās izdabūt gala lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu vēl pirms jaunās varas ievēlēšanas - varbūt aiz Biķernieku trases žoga jau mīņājās nepacietīgi tās nākotnes spozmes cēlāji, rūca traktori un skanēja uzmundrinošas dziesmas.

Par spozmi, traktoriem un dziesmām ziņas nepienāca, tādēļ vērsāmies pie lēmumprojektu sagatavojušās Satiksmes ministrijas ar lūgumu iepazīstināt ar visa pamatu pamatu - izstrādāto Biķernieku sporta bāzes projektu. SM ar preses dienesta starpniecību mīlīgi norādīja, ka idejas (!) projektu vajadzētu meklēt pie tā autoriem - Ceļu satiksmes drošības direkcijas (kurai pieder arī ēkas atsavināmās zemes teritorijā.)

CSDD vai nu gatavo projektu prezentācijai, mēģinot to izgreznot ar vinjetēm un kaligrāfiskiem elementiem, vai arī nevar to atrast starp neskaitāmajiem projektu blāķiem, kas laikam jau ir uz CSDD speciālistu galdiem, jo līdz šim brīdim no šī kantora “Neatkarīgajai” nav atsūtīts itin nekas.

Dažas paviršas rindas nevar uzskatīt par nopietnu projektu

Bet varbūt nekāda projekta nemaz nav? Nenoticot šādai iespējai, “Neatkarīgā” sāka cītīgāk un skrupulozāk pētīt dažādus ar atsavināšanas lietu saistītus papīrus un dokumentus, cerot, ka precīzas atsauces uz izstrādāto projektu tomēr būs atrodamas. Īpaši nesekmējās. Ja nu vienīgi par sekmēm var uzskatīt konstatēto lietoto projekta nosaukumu dažādību - vietām tas dēvēts par attīstības projektu, citur par ideju projektu, vēl citā papīrelī - par ieceru projektu. Kurš no tiem likts īpašuma atsavināšanas procesa pamatā, skaidrības nav. Bet varbūt tiešām nekāda projekta nav?

Pēc vēl dziļākiem un detalizētākiem meklējumiem ir atrodamas kaut kādas projekta aprises. (Attīstības, ideju, ieceru?) Ministru kabinetā iesniegtajā rīkojuma aprakstā atradās šādas rindas: “Paredzēts izbūvēt jaunu kartinga trasi, pielāgot infrastruktūru biatlona sacensību un treniņu norisei, izbūvēt jaunu velotreku, nodrošināt pienācīgas platības skatītāju autotransporta izvietošanai, mūsdienīgas, labiekārtotas telpas izglītojošiem un organizatoriskiem pasākumiem, rekonstruēt tehniskās ēkas, komunikācijas un citus svarīgus infrastruktūras objektus.”

Vairāk par projektu neko uzzināt neizdevās, lai kā grozītu un vētītu visus MK iesniegtos dokumentus. Ja šo, atvainojiet, rakstisko muldēšanu (varēja jau iepīt arī kosmodroma ierīkošanu, ja jau, tad jau) kāds ir uzskatījis par pietiekamu pamatu, lai sāktu miljoniem vērtu zemes īpašumu atsavināšanu, tad šis kāds ir vai nu funkcionāls analfabēts, vai cinisks blēdis.

Tātad vēlreiz - ja nu nekāda jēdzīga projekta nav (izņemot iepriekš minēto)? Tad situāciju kļūst ļoti nopietna - faktiski viss milzu traci un ažiotāžu raisījušais zemes atsavināšanas process ir prettiesisks un pretlikumīgs jau no paša sākuma. Un tādēļ nekavējoties apturams. Nekavējoties, jo nauda jau, iespējams, ceļo. Ja tā pametīs Valsts kasi, tad atgūt to praktiski nebūs iespējams un plānotā afēra būs sekmīgi īstenota.

Uz visas sabiedrības rēķina.

Arī iepriekš uzdotie jautājumi palikuši bez atbildēm. Par Biķernieku zemes atsavināšanas dažādiem dīvainiem aspektiem “Neatkarīgā” jau rakstījusi ne reizi vien. Mūsu uzdotie jautājumi un pamanītās pretrunas līdz šim vismaz nevienas amatpersonas interesi nav raisījuši. Tādēļ joprojām tos publiski uzdodam:

  • Kāpēc viss atsavināšanas sagatavošanas process tika noslepenots? (Sākumā minētā likuma 1. pants, kas paredz caurskatāmību.) Kurš pieņēma lēmumu par informācijas noslepenošanu? Kāpēc netika ņemti vērā Tieslietu ministrijas rakstiskie iebildumi pret šo slepenību? Kad visa informācija kļūs publiska? (MK lēmumprojektā paredzēts, ka slepenība beigsies līdz ar lēmuma pieņemšanu. Tas nav noticis.)
  • Kā tika noteikta zemes īpašuma vērtība? Kāpēc tā no aptuveni trim miljoniem eiro pavasarī pieauga līdz vairāk nekā astoņiem miljoniem eiro augustā? Kāpēc tieši Satiksmes ministrija uzdeva SIA “Grant Thornton Baltic” atkārtoti pārskatīt sākotnējo vērtējumu? Kurš pieņēma šo lēmumu?
  • Vai 2022. gada pavasarī jau bija panākta vienošanās ar zemes īpašniekiem par aptuveni trīs miljonus eiro lielu kompensāciju? Kāpēc šī vienošanās tika atcelta?
  • Ar ko pamatota lēmuma pieņemšanas steiga? Vai tam ir sakars ar likumdošanas izmaiņām no 2023. gada janvāra, kas skar zemes kadastrālās vērtības noteikšanu zem nekustamajiem īpašumiem? Kā šīs jaunās normas ietekmētu Biķernieku trases zemes vērtējumu?
  • Kāpēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita vietā jautājumu par lēmumprojektu Ministru kabinetā virzīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns?

Uz šiem jautājumiem, cerams, atbildes ar laiku tomēr tiks saņemtas, “Neatkarīgā” ir gatava tās publiskot. Cerams, ka jaunievēlētajai varai šīs atbildes būs interesantas. Tāpat cerams, ka “vecie” jaunās varas nesēji - Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” - tomēr izskaidros savu pasivitāti, skaidri redzot apšaubāmu darījumu bīdīšanu no toreizējo koalīcijas partneru puses.

Izpēte

Māra Čaklā (1940-2003) dzejoļu krājumā “Lapas balss” (1969) ievietotajā dzejolī “Izkapts ābelē (Anno 1944)” var saskatīt padomju režīmam vismaz kabatā parādītu pigu, bet tālāk seko “47. gada Kurzemes balāde” ar nacionālo partizānu apsaukāšanu par bandītiem.